Man patīk 4.maiju vienkārši dēvēt par Neatkarības dienu. Tas labāk saprotams arī tiem ļaudīm, kas parasti maldās Latvijas svinamo un atzīmējamo dienu labirintos.

Kāda lasītāja, kas pagājušajā nedēļā piezvanīja uz redakciju un izteica pateicību par Maldas sleju “Kautrējamies par labiem vārdiem”, teica, ka tā vajadzētu katru nedēļu uzmundrināt lasītājus.

Sirdī ne mirkli nešaubījos, kas referenduma rezultāti būs tieši šādi – esam pauduši stingru pārliecību, ka valsts valodai ir jābūt tikai un vienīgi latviešu valodai. Lai arī bieži mums, latviešiem, tiek pārmests, ka esam par kūtru, nespējam visi iziet ielās un rīkot protestus, biju pārliecināta, ka šajā reizē būsim vienoti un nosargāsim savu valodu.

Atskatoties uz šo gadu, viennozīmīgi var teikt, ka tas bijis raibs kā dzeņa vēders, kaut būtu jāsaka - kā truša vēders. Kāds paradokss, ka mazā, pūkainā un mīlīgā zvēriņa zīmē aizvadītais gads bijis pilns ar tik spraigiem un dramatiskiem pavērsieniem ne tikai Latvijā, bet arī mūsu pašu novadā. Par garlaicību nudien nevaram sūdzēties. Notikumi ir gan saviļņojuši, gan satricinājuši sabiedrību, nenoliedzami, mainījuši arī daudziem dzīvi. Ne vienu reizi vien radās sajūta - nudien nekas vairs nav, kā bijis. Vai tas uz sliktu vai labu – rādīs laiks.

Biju izlaidumā pavisam citā Latvijas pusē. Kā jau lauku vidusskolā - mīļa un sirsnīga atmosfēra, daudz sveicēju, smaidīgi un svinīgi saposti absolventi.

Esam tikuši pie jauna prezidenta Andra Bērziņa. Sabiedrības vairuma viedoklis atkal nav ņemts vērā. Faktiski šādu scenāriju varēja paredzēt, un tomēr man šķita, ka ārkārtas vēlēšanas deguna galā varētu mainīt deputātu prātus. Pēc tautas noskaņojuma gandrīz droši var paredzēt, kāds būs Valda Zatlera ierosinātā referenduma iznākums – šai Saeima būs jāaiziet.

“Tiktāl esam nonākuši, ka pašu zemē pēc 20 neatkarības gadiem jāiet parakstīties par latviešu valodu,” saka mana kolēģe. Un taisnība viņai ir, patriotisma jūtas uzbango arī man, vai tad tiešām vienreiz nevar iemācīties tās zemes valodu, kurā dzīvo! Jāparakstās ir! Turklāt ir skaidrs, ka mēs nevaram palikt parādā tiem, kas rudenī organizēs parakstu vākšanu par krievu valodas kā otrās valsts valodas nostiprināšanu Satversmē.