"Dzīvespriekam": Veselība sākas ar labu miegu (dec.nr.)

Ne tikai dienišķie darbi var būt vainīgi, ja vakarā jūties noguris kā suns. Varbūt pie vainas ir hroniska neizgulēšanās.

Krācējs gultā jums blakus apklust, sirdsmiers iestājas vien uz īsu mirkli - pēc piecām sekundēm saprotat, ka viņš vispār neelpo. Pēc desmit sākat uztraukties, bet nākamo krācienu jau sagaidāt ar atvieglojumu. Pēc pāris minūtēm prieks un atvieglojums pazudis kā nebijis, jo «zāģēšana» turpinās.
Ja miega laikā elpošana rimstas uz trim, piecām sekundēm reizi stundā, satraukumam nav pamata, skaidro miega speciāliste Dace Zemīte.

 

Taču, ja elpošana «iepauzē» vairāk nekā uz 10 sekundēm biežāk nekā piecas reizes stundā, ir pamats domāt, ka cilvēkam ir miega apnoja - slimība, kas būtiski pasliktina dzīves kvalitāti, bet bieži netiek diagnosticēta. Tai uz papēžiem min sirds mazspēja, paaugstināts asinsspiediens un samazināta seksuālā funkcija. Miega apnoja nozīmē, ka asinis netiek pienācīgi apgādātas ar skābekli, savukārt sirds un smadzenes - pietiekami apasiņotas.

 

Diena - darbiem, nakts - miegam
Miega laikā fizioloģiskie procesi - elpošana, sirdsdarbība - palēninās, pazeminās asinsspiediens. Pat ja kādu brīdi elpošana pierimst pavisam uz pāris sekundēm, cilvēks no rīta pamostas mundrs, izgulējies un darbspējīgs. Ja miega laikā organismam trūkst skābekļa, cilvēks pamostas jau noguris un cīnās ar miegainību visas dienas garumā. Citi mēdz vainot tumšo laiku, lielu darba apjomu, taču nereti nepadomā par miega higiēnu - ja būtu labāks miegs, būtu arī augstākas darba spējas. Un tumšā laika ietekme nereti tiek pārspīlēta.


«Hroniski neizgulējies cilvēks ir bīstams - ja ir miega apnoja, Lielbritānijā pat neizsniedz autovadītāja apliecību,» zina teikt D.Zemīte. Aizmiegot pie stūres, cilvēks apdraud gan sevi, gan citus - ne velti arī Ceļu satiksmes drošības direkcija sākusi reidus, kas pārbauda autovadītāju nogurumu.


Ja cilvēks ilgstoši jūtas neizgulējies, miegains, savukārt bērni, gluži otrādi, ir hiperaktīvi, ir pamats domāt, ka viņi cieš no miega apnojas un skābekļa trūkuma - elpceļi miegā salīp un elpošana rimstas. Vispirms par to liecina krākša­na - elpceļu vibrācija. Krākšanas cēlonis var būt arī adenoīdi bērniem, elpceļu deformācijas pēc traumām, hroniski iekaisumi. Vispirms to izvērtēs «lors», bet ģimenes ārstam vajadzētu paturēt prātā miega apnoju, ja neizgulēšanās ir hroniska. Miega zāles te nelīdzēs, jo cilvēks tehniski guļ, taču ne pilnvērtīgi.

 

Domāt savlaikus
Par riska faktoriem D.Zemīte nosauc lieko svaru, smēķēšanu, kas bojā elpceļus, alkohola lietošanu («visi taču zina, ka dzērumā cilvēks krāc skaļāk») un vecumu pēc 50 gadiem, sievietēm - menopauzi.
«Viena no rekomendācijām gan profilaksei, gan sekmīgai ārstēšanai - nodzīt lieko svaru. Resnie kakli burtiski smacē nost cilvēku, vienkārši nospiež elpceļus, turklāt arī apaļu, krācošu bērnu ir arvien vairāk,» stāsta D.Zemīte.

 

Līdz 60 procentiem gadījumu miega apnoja turpinās ar sirds mazspēju, tāpēc šādu vai citu sūdzību gadījumā noteikti vajadzētu pārbaudīt, kas ar cilvēku notiek miegā. D.Zemīte teic, ka, apmācot pacientu, viņš to var kontrolēt pats.


Sevišķi bīstama ir centrālā miega apnoja, kad «problēma ir galvā». Proti, smadzenes vairs nerada impulsu, ka nepieciešama ieelpa. Tie ir gadījumi, kad sirds slimnieki vienkārši miegā aizmieg uz mūžiem, jo «aizmirst» elpot. Smagas apnojas gadījumā uz nakti jāliek maska, kas nodrošina ritmisku ieelpas plūsmu.

Pievieno komentāru

Dzīvespriekam