Izstādē var iepazīt arheoloģiskās liecības

No 14.februāra Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā ir aplūkojama izstāde “Arheoloģiskās liecības Gulbenes novadā”, kas tapusi sadarbībā ar lielāko valsts arheoloģisko materiālu glabātāju Latvijas Nacionālo vēstures muzeju.

Šī muzeja speciālistes piedalījās arī izstādes iekārtošanā. Izstāde ir mūsu muzejnieku lolots sapnis, kas interesentiem dod unikālu iespēju apskatīt vairāk nekā 130 Gulbenes novada teritorijā iegūtas senlietas un liecības par novada vissenāko vēsturi.

“2004.gadā Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā bija izstāde “Latgaļi”, kas aptvēra plašāku teritoriju, bet ideja par konkrētās izstādes iekārtošanu manā galvā dzīvoja jau ilgāku laiku. Man šķiet, ka ir interesanti apskatīt lokālākas Gulbenes novada teritorijas senākās liecības. Bija doma, ka šo iespēju kādreiz varētu īstenot, bet mūsu novada krājumā arheoloģijas materiālu ir diezgan maz. Tāpēc bez Latvijas Nacionālā vēstures muzeja iesaistīšanas šajā izstādes tapšanas procesā to pabeigt praktiski būtu neiespējami. Jau 2015.gadā mēs uzrunājām Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vadību un tā cilvēkus, kuri atbalstīja mūsu ideju,“ stāsta Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja Vēstures nodaļas vadītājs Anatolijs Savickis.

Hronoloģiski izstādē ir pārstāvētas materiālās kultūras liecības no trešā gadu tūkstoša pirms Kristus līdz 16.gadsimtam. Ir iekļauti dažādās krātuvēs pieejamo arheoloģijas pieminekļu – Ušura ezermītnes, Liedes kalnu, Pērļu kalna, Krapas pilskalna, Smoņu senkapu un vēl citu vietu ilustrējošie materiāli, plāni un par tām savāktās ziņas.

“Gulbenes novadā aizsargājamo arheoloģisko pieminekļu sarakstā ir 12 pilskalni un divas - Ušuru un Lisas ezermītnes jeb ezerpilis. Ir arī divas atklātās apmetņu vietas pie Liedes kalniem un Ušura ezera. Mums novadā ir arī ļoti daudz dzelzs laikmeta un viduslaiku senkapu. Daudzās senkapu vietas arī norāda uz to, ka te ir bijusi apdzīvotība, bet ne vienmēr apmetnes, kas nav pilskalnos, ir atrastas. Tās laika gaitā vienkārši ir gājušas bojā. Viennozīmīgi šādu apmetņu Gulbenes novadā ir bijis daudz vairāk,” uzskata A.Savickis.

Vēsturnieks atklāj, ka mūsu novadā arheoloģisko izrakumu nav bijis daudz. Starp pēdējām vietām, kur ir veikti pamatīgāki izrakumi, ir Smoņu senkapi Stāmerienas pagastā, bet tajos vēl būtu veicami izpētes darbi, jo atrastās keramikas trauku lauskas norāda uz to, ka Smoņi nav tikai senkapi, bet ir  bijusi apdzīvota vieta pie ezera. Izstādē būs aplūkojama arī daļa šajos izrakumos iegūto seno priekšmetu, kas liecina par vidējo dzelzs laikmetu.

“Ušuru ezermītne man šķiet interesanta tāpēc, ka mēs visi zinām stāstus par ezeros nogrimušajām pilīm, tām piemīt sava noslēpumainība. Sešdesmito gadu vidū tika veikti izmēģinājuma arheoloģiskie izrakumi Ušuros. Šajā izstādē arī ir fotogrāfijas, kas tieši parāda izrakumu laukumu. Mēs visi zinām Āraišu ezerpili. Arī Ušurā ir bijusi tāda pati ezerpils, kur izrakumi tika veikti agrāk nekā Āraišos. Tas ir simtprocentīgi pierādīts. Diemžēl attālums līdz Rīgai, finansējums un vēl citi faktori noteica, ka izpētes darbi notiks Āraišos. Lisas ezerā Beļavas pagastā izmēģinājuma izrakumi nav veikti, bet 1968.gadā notika zemūdens arheoloģiskais apsekojums. Manuprāt, ja ir šādi materiāli par ezerpilīm, tad ir ļoti svarīgi tos parādīt sabiedrībai. Atrodoties Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, mani uzrunāja Ušura un Lisas ezerpils keramika – lielu podu fragmenti,” stāsta A.Savickis.

“Es nezinu, kad otrreiz Gulbenē būs, un vai vispār būs tik plaši apskatāmi šādi apkopotie vēsturiskie materiāli un liecības,” saka A.Savickis.

Vienlīdz ar izstādes atklāšanu šodien muzejā notiek arī seminārs, kas galvenokārt ir domāts pedagogiem, bet tajā var piedalīties arī citi interesenti. Semināra tēmas ir interesantas, jo Nacionālā vēstures muzeja speciālisti stāstīs arī par Gulbenes novadu, piemēram, par arheoloģiskajiem tekstilatradumiem Gulbenes novadā, par etniskajiem procesiem Gulbenes novadā 1.gadu tūkstotī, par keramiku ezerpilīs un citām tēmām. 

Pievieno komentāru

Kultūra un izklaide