Spēlē “Kurš ir kurš?” teātra ļaudis Dīcis un Petrenko pret māsām žurnālistēm - Alberti un Vilīti

Sestdienu vakaros joprojām aizraujošākais un populārākais jautājums valstī skan lakoniski – kurš ir kurš? Vērojot spēli, atliek piekrist Zentas Mauriņas teiktajam: “Kam tiek dāvāta pilnīga brīvība, tam pašam jānovelk sev robežas.” Vai ar brīvību mācēs rīkoties un truškopi no drēbnieka vai tango dejotāja spēs atšķirt Dailes teātra aktieris Artūrs Dīcis un režisors Dmitrijs Petrenko, kā arī īstas dāmas – māsas žurnālistes un mediju redaktores Ieva Alberte un Kristīne Vilīte?

Sestdien, 9. decembrī, plkst.21.25 skaties LTV1 izklaidējoši patriotisko spēli “Kurš ir kurš?” un iepazīsti savas zemes ļaudis vēl labāk!

Artūrs Dīcis: Intuīcija ir zelts, tāds ir secinājums. Jo vairāk domā, jo vairāk uzrodas priedes, kurās pazust. Bija ļoti interesanti.

Kristīne Vilīte: Spēle brīnišķīga, jo ļauj satikt un iepazīt cilvēkus, ko citādi nesatiktu. Un man kā žurnāla redaktorei arī ļoti noderīga tikšanās, domājot par savu žurnālu. Spēle meistarīgi uzbūvēta, lai eksperti finālā būtu galīgā "putrā" sagājuši. Ja ņemtu vērā pirmo iespaidu, tad rezultāts būtu krietni labāks, bet divreiz pārbīdot profesijas viss aizgāja nekontrolējamā plūsmā. Es gan uzskatu, ka vislabāk ir neuzminēt pareizi, jo tas prieks dalībnieku acīs, kad viņi nav atminēti, ir kā mirklis pēc Ziemassvētku dāvanas atvēršanas.

Dmitrijs Petrenko: Bija ļoti interesanti piedalīties, pārbaudīt savus stereotipus un priekšstatus par cilvēkiem. Pārliecinājos, ka vajag vairāk uzticēties intuīcijai, nevis loģikai šādos gadījumos, jo loģika noved pie jau gatavām klišejām galvā, kas ne vienmēr ir patiesas. Spēles rīkotāji arī labi pacentušies sajaukt mums kārtis. Ja klausītu tikai savai sirdij, tad rezultāts būtu daudz labāks.

Ieva Alberte: Mana māsa atkal "vārījās" vairāk par mani un līda visur priekšā, bet kopumā vienoties ar viņu bija vieglāk nekā cerēju. Reāli forši, ka es varēju būt stereotipu pārņemta, jo ikdienā esmu ļoti iecietīga un mīlu visas minoritātes - nez cik balvu man ir žurnālistikā par rakstiem pret diskrimināciju. Man tiešām šķita, ka pēc 17 gadiem žurnālistikā cilvēkus pazīstu un uzķeru, bet nekā. Raidījums ir briljants, jo godina jebkuru darbiņu - mazu vai lielu.

Pievieno komentāru

Kultūra un izklaide