Iedzīvotājiem vājas zināšanas par datu drošību mobilajās ierīcēs

Neatpazīst viltotas mājas lapas, nezina par antivīrusa aizsardzības nepieciešamību mobilajā telefonā, nodotu telefonu remontā ar sensitīviem datiem. Pieaugot interneta un mobilo ierīču lietotāju skaitam, palielinās arī drošības riski, kas saistīti ar ierīču lietotāju personas datiem.

Piemēram, BITES un Drossinternets.lv kiberdrošības zināšanu testa rezultāti, kuru uz datu apstrādes brīdi bija aizpildījuši teju četri tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, liecina, ka nezināšanas un neuzmanības dēļ kibernoziedzieku lamatās iekristu katrs otrais. Proti, 67% lietotāju ir pārliecināti, ka mobilajam telefonam nav nepieciešama antivīrusa aizsardzība, bet 61% neatpazīst viltotas interneta vietnes, piemēram viltotu “PayPal” lapu. Tikpat daudzi neaizdomājas par nepieciešamību aizsargāt savus privātos datus, nododot ierīci remontā. Proti, vairums lietotāju uzskata, ka šādās situācijās pietiek izslēgt telefonu vai izņemt no tā SIM karti.

“Esam pieraduši parūpēties par datoru drošību gan ar parolēm, gan ugunsmūriem un antivīrusu programmām, taču nereti piemirstam, ka mūsdienās mobilais telefons ir kļuvis par multifunkcionālu ierīci, kas faktiski aizstāj datoru – tajā tiek lietots e-pasts, veikti norēķini, uzglabāti foto un video faili u.tml., līdz ar to palielinās arī ar šo ierīču lietošanu saistītie drošības riski,” uzsvēra BITES pārstāvis Andis Anspoks.

Līdzīgās domās bija arī Drossinternets.lv vadītāja, uzsverot, ka 95% problēmsituāciju digitālajā vidē rodas pašu lietotāju nezināšanas, vieglprātības vai slinkuma dēļ. “Mobilais telefons mūsdienās nodrošina ļoti plašas iespējas, tostarp – iespēju izdarīt dažādas lietas tūlīt, kā arī ātrāk nekā ierasts. No vienas puses, tas ir pozitīvi, jo laiks, kā zināms, ir zelta vērtē. No otras puses, iespēja kļūdīties ir lielāka, jo kļūdas, gluži vienkārši, var pieļaut ātrāk. Piemēram, lai nosūtītu fotogrāfiju no telefona, nepieciešamas vien 3 sekundes. Lai nosūtītu šo pašu fotogrāfiju no datora, nepieciešams ilgāks laiks, jo tā vispirms ir jālejupielādē datorā, attiecīgi – lietotājam ir iespēja izvērtēt, vai šo fotogrāfiju tiešām vajadzētu kādam sūtīt,” tā Katkovska.
Savukārt Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Dmitrijs Homenko atgādināja, ka kiberuzbrukuma galvenais mērķis ir iegūt datus, turklāt dati paši par sevi ir nevis objekts, bet gan līdzeklis tālāku noziedzīgu mērķu sasniegšanai. “Iedzīvotājiem katram pašam ir jārūpējas par saviem datiem. Nododot tos ārpus Latvijas komersanta piedāvātā virtuālā produkta, jārēķinās, ka dati ir neaizsargāti vai aizsargāti tiktāl, cik katrs pats drošu risinājumu sev izvēlas,” skaidroja Homenko.

Viņš arī ieteica rūpīgi izvērtēt mobilās lietotnes, bet īpaši ziņojumapmaiņas lietotnes, pirms ķerties pie to lejupielādes mobilajā telefonā, piemēram, pievērst uzmanību, vai ir pieejama informācija par izvēlētās lietotnes izstrādātāju, kādas vēl lietotnes tas piedāvā un, galu galā, kurā valstī tas ir reģistrēts. Proti, dažkārt der ņemt vērā, ka bezmaksas lietotnes nebūt nav bez maksas; ka lietotājs “iemaina” pret konkrēto lietotni savus datus.


Savukārt Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV vadītājas vietnieks Varis Teivāns īpašu uzmanību vērsa uz krāpnieciskiem sludinājumiem sociālajos tīklos un krāpnieciskām interneta tirdzniecības vietnēm, kuru īpatsvars tradicionāli pieaug tieši gada nogalē, tuvojoties svētku iepirkšanās sezonai. “Vēlos atgādināt – ja kāds piedāvājums ir neticami labs, tas, visdrīzāk, ir krāpniecība, tāpēc lietotājiem ir jābūt īpaši kritiskiem un uzmanīgiem,” uzsvēra Teivāns.


Kā norādīja eksperti uzsvēra, ka interneta un viedierīču lietotājiem ir svarīgi izvērtēt katru soli, katru rīcību ļoti kritiski, jo pat modernākās tehnoloģijas nespēs pasargāt no incidenta vai finansiāliem zaudējumiem, ja pats lietotājs vienaldzīgi attieksies pret brīdinājumiem un ignorēs labo praksi.

Papildu informācija par interneta lietošanas pamatzināšanu testu:
Kopumā lietotājiem testā bija jāatbild uz 11 dažādiem ar drošu interneta lietošanu saistītiem jautājumiem. Katrs otrais jeb 53,8% lietotāju atbildēja pareizi uz visiem vai 10 jautājumiem, tā iegūstot augstāko iespējamo novērtējumu “Drošības prezidents”. Katrs trešais šī novērtējuma ieguvējs uzskata, ka mobilajam telefonam nav nepieciešams antivīruss.

Novērtējumu “Bezbailīgais sērfotājs” (40,3%) un “Digitālais pusaudzis” (4,7%) ieguvēji salīdzinoši visbiežāk kļūdījās, atbildot uz jautājumu, kā jārīkojas, nododot remontā mobilo telefonu. Proti, vairums šo lietotāju nodotu meistara rokās ne vien ierīci, bet arī visus datus, ko tā satur. Savukārt novērtējuma “Iesācējs” ieguvēji (1,2%), lejupielādējot savos telefonos mobilās aplikācijas, neiedziļinās to saturā, kā arī nepietiekami izvērtē publisko Wi-Fi tīklu drošību.

Jāpiebilst, ka novērtējumu “Bezbailīgais sērfotājs” biežāk ieguvuši lietotāji vecumā virs 50 gadiem. Turklāt, lai arī kopumā vīrieši šajā testā biežāk ieguvuši augstāko novērtējumu, minētajā vecuma grupā labākas zināšanas kiberdrošības jautājumos ir uzrādījušas sievietes.

Detalizētāka informācija par lietotāju tipiem pieejama pievienotajā infografikā.


Pievieno komentāru

Lietotāju raksti