Pedagoģijas doktore Ilze Miķelsone: Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem 11

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu. Izglītības jomas pārstāvji ar lielāku pieredzi atceras, ka mēģinājumi ieviest šādas reformas jau ir bijuši, turklāt nesekmīgi. Dažādas idejas par to, cik gados bērniem jāuzsāk skolas gaitas, ir izskanējušas arī iepriekš, piemēram, kādreizējā ideja par t.s. nultās klases ieviešanu, obligāto izglītību no sešu gadu vecuma u.tml., taču neviena ideja nav nesusi pozitīvu rezultātu, uzsver Liepājas Universitātes Pedagoģijas un sociālā darba fakultātes dekāne, Dr.paed. Ilze Miķelsone. Savā viedoklī dekāne skaidro, kāpēc, viņasprāt, ideja par sešgadniekiem atkal ir nonākusi ministrijas darba kārtībā.

Reforma līdz šim palikusi tikai idejas līmenī

Idejai par to, ka sešgadniekiem jāuzsāk skolas gaitas, katru reizi ir cits pamatojums, taču lielākoties šis jautājums atkārtojas cikliski un tiek izmantots, lai dzēstu kādu ugunsgrēku nozarē. Ņemot vērā, ka šis instruments līdz šim palicis tikai reformas līmenī un nav nesis uzlabojumus nozarē, rodas pamats domāt, ka tā tomēr nav pareizā pieeja. Iepriekšējie mēģinājumi pierāda, ka nevajadzētu eksperimentēt ar sešgadniekiem.

Uzskatu, ka sešgadniekiem nav jābūt skolā, īpaši tādā nozīmē, kādā mēs šodien saprotam skolu un tās kārtību. Es nebūt neesmu pret mūsdienu skolām, taču jāapzinās, ka to vide un saturs nav piemēroti sešus gadus vecu bērnu emocionālajam, psiholoģiskajam un fiziskajam stāvoklim. Šajā vecumā ir izšķiroši svarīgi, kādu saturu mēs ieliekam savos bērnos un ar kādām metodēm strādājam.

Šobrīd mūsu skolas nav gatavas sešgadniekiem

Skolas šobrīd nav gatavas sešgadniekiem. Pirmkārt, raugoties no fiziskā aspekta, jo ir sešgadnieki, kuriem vēl nepieciešama diendusa. Ja skola to nespēj nodrošināt, tiek pārkāpta bērna labsajūta. Dienas režīms skolās ir pakārtots mācību stundu sistēmai, un, ja to ir plānots saglabāt, tad gribētos piebilst, ka lielākā daļa sešgadnieku nespēj nosēdēt 40 minūšu mācību stundu. Vēl būtiski, ka bērniem šajā vecumā ir vajadzīgas rotaļas. Skola ir akadēmiski orientēta un rotaļas tādā daudzumā, kā bērniem būtu nepieciešams, izpaliek.

Pievēršoties emocionālajam aspektam, gribētos uzsvērt, ka ne visi bērni šajā vecumā ir gatavi pieņemt to emocionālo spriedzi, ko rada skola, jo bērni tiek vērtēti. Vērtēti ne tikai ar atzīmēm, bet vērtēti arī savstarpēji salīdzinot. Bērni nāk no dažām vidēm, viņi vērtē viens otru, arī skolotāji vērtē bērnus, nereti bērniem pašiem to dzirdot, un tas viss, protams, ietekmē bērnu emocionālo labsajūtu.

Samazinot rotaļāšanās laiku, mēs samazinām bērniem iespēju būt sekmīgiem

Bērnudārzā viss jaunais tiek apgūts ar rotaļu starpniecību, un tieši šādas mācību metodes agrīnā vecumā nodrošina to, ka bērns būs sekmīgs arī vēlāk. Samazinot rotaļāšanās laiku, mēs samazinām bērniem iespēju būt sekmīgiem skolā. Rotaļājoties bērni īsteno t.s. pētniecisko uzvedību, ne velti viņus dēvē par mazajiem pētniekiem. Tas rosina bērna zinātkāri, kas skolas laikā izpaužas vēlmē mācīties. Skolā tiek īstenota noteikta programma, tāpēc bērni ne vienmēr var pilnībā izpaust savu zinātkāri un pētnieciskās vēlmes.

Jo attīstītāka sabiedrība, jo garāka bērnība

Vairākos psiholoģiskos pētījumos ir pierādīts uzskats – jo attīstītāka sabiedrība, jo garāka bērnība. Ja sabiedrībā rodas kādas problēmas, piemēram, sociālas, tas izpaužas arī tajā, ka mēs sākam atņemt bērniem bērnību. Viens no argumentiem, kāpēc skolas gaitas būtu jāuzsāk agrāk, bija vēlme izvairīties no situācijas, kad skolas solos sēž deviņpadsmitgadīgi jaunieši. Jā, iespējams, daļa šo jauniešu ir pieauguši un nav piemēroti skolas solam, taču varbūt ir vērts padomāt, kā mainīt skolu, lai pēdējie vidusskolas gadi būtu jēgpilni.

Ātrāka nonākšana darba tirgū vēl nenozīmē ieguvumu

Skaidrojot reformas nepieciešamību, tiek minēts, ka, sākot iet skolā no sešu gadu vecuma, jaunieši ātrāk varēs iekļauties darba tirgū, kas attiecīgi radīs pienesumu tautsaimniecībai, taču tā nebūt nav. Ekonomists Džeimss Hekmens, kurš ieguvis Nobela prēmiju, pierādīja, ka kvalitatīva pirmsskolas izglītība un aprūpe ir viens no nedaudzajiem efektīvajiem politiskajiem līdzekļiem, kas spēj līdzsvarot kopienas sociālās atšķirības, tādējādi – nodrošinot visas sabiedrības – sociālās un ekonomiskās iespējas. Viņš uzskata, ka lielāks kvalitatīvais ieguvums un daudz labāks rezultāts ir tad, ja līdzekļus iegulda pirmsskolas izglītības programmās, nevis sniedz kolektīvas investīcijas skolu sistēmā.

Papildus tam pētnieks pierādīja, ka cilvēki, kuri ieguvuši kvalitatīvu pirmsskolas izglītību, vairāk ir tendēti rūpēties par savu veselību, viņiem ir augstāki nodarbinātības rādītāji un augstāki ienākumi, viņi ir mazāk iesaistīti noziedzīgos nodarījumos, un mazāk ir nepieciešams sociālais atbalsts.

Bērnam jāļauj mācīties analizēt un domāt

Astoņu gadu vecums ir nosacīta robežlīnija, līdz šim vecumam bērnam būtu jāļauj izpaust viņa pētnieka dabu. Līdz astoņiem gadiem bērnam ir būtiski savākt ļoti daudz informācijas, izmantojot visas savas sajūtas. Tas rada pamatu abstraktās domāšanas attīstībai, kas nepieciešama mācību darbībai skolā. Bērns var analizēt, salīdzināt, izprast, jo viņam ir iekrājies “materiāls”, ar ko intelektuāli strādāt. Ja bērnam nav pietiekoši daudz informācijas un iespaidu, nereti sākas grūtības mācīties. Jo vairāk investēsim pirmsskolā, jo kvalitatīvāks pamats būs turpmākajām mācībām.


Pievieno komentāru

Komentāri 11

Nepārliecina

Kaut kā grūti sameklēt nozīmīgu pētījumu publikācijas, kuru autore būtu šī doktore. Atsauces uz "vairākiem pētījumiem" un sava personiskā viedokļa paušana ... kaut kā nenopietni. Starp citu, tieši attīstītajās valstīs izglītošana sākas agri, taču jautājums ir par to, KĀ tas notiek, KAS tiek mācīts un KO bērni dara. Ar izglītošanu nebūt netiek saprasta nekustīga sēdēšana solos un kalšana no galvas. Kāpēc gan pētnieka daba būtu jāizpauž tikai līdz 8 gadu vecumam, ja šobrīd par to runā visā izglītošanas posmā?

pirms 7 dienām, 2017.08.09 10:49

mamma

a pamēģinat piespiest mani bērnu palaist sešos gados uz skolu,es kā mamma negribu un nelaidīšu un punkts.

pirms 7 dienām, 2017.08.09 11:37

Māte

Daudziem bērniem uz skolu jābrauc padsmit km,tas mazais tak braukdams uz turieni jau būs pārguris.

pirms 7 dienām, 2017.08.09 12:18

Interesanti

Sakiet, Māte, vai pirmskolas iestādes ir pie katras mājas?

pirms 7 dienām, 2017.08.09 13:13

...

Man visi 3 bērni tika palaisti uz skolu 6 gados, nesūdzos. Nevienu brīdi nejutu, ka viņi vājāki par 7 gadniekiem. Tā, ka katra vecāka ziņā ir bijis vienmēr, cik gados īsti palaiž uz skolu. Gadiem nav nozīmes, bet gan tam, kā vecāki un pirskolas izglītības iestāde ir sagatavojuši.

pirms 7 dienām, 2017.08.09 18:31

zilgme

mans dzīvespriecīgais,atvērtais bērns zaudēja sevi 7 gadu vecumā, nokļūstot 26 kolēğu kopienā,kur skolotājai jānodrošina disciplīna,programmas apguve...esmu skolotāja,zinu,ka skola ir daļēji konveijers,esmu pret bērnības konfiskāciju mazajiem, kuri,starp citu, pat nav balsstiesīgi šai situācijā

pirms 5 dienām, 2017.08.11 15:33

Nepārliecina

Jūsu teiktajā jau ir atbilde. Nav svarīgi - sākt 6 vai 7 gados - ja skolā notiek "sviests". Kā jau teicu iepriekš, svarīgi ir KĀ, KAS un KO, vai ne tā? Jo pretējā gadījumā varbūt nelaupīsim bērnību līdz .... cik tad īsti gadiem?

pirms 4 dienām, 2017.08.12 12:59

To Interesanti

Jūsu zināšanai ir bērni,kuriem līdz skolai ir 5min gājiens,bet ir bērni,kuriem skola ir 15km no mājas!

pirms 5 dienām, 2017.08.11 19:51

?

Varbūt kādreiz 5 minūšu gājiens ir bīstamāks par 15 kilometru braucienu.

pirms 9 stundām, 2017.08.16 13:28

Acs

Vairums sešgadnieku fiziski nav gatavi skolas slodzei. Laika gaitā pierādās, ka ŠĀDA veida laika ekonomija neattaisnojas. Tāpat praksē ir pierādījies, ka šī nav tā ideja, kuru ir vērts atkal un atkal censties reanimēt. Kreatīvi cilvēki zina, ka tad, kad cerētā rezultāta nav, ir jāmaina taktika. Un tā ir - no skolu programmām jāizņem viss liekais un neaktuālais, TĀDĀ veidā saīsinot par gadu mācību laiku. Dzīvē ar daudz ko no skolā mācītā vispār nav jāsaskaras! Padziłināti ko tādu vajadzētu apgūt tikai interešu grupām fakultatīvi, cik tas noderīgi specifiskām profesijām.

pirms 4 dienām, 2017.08.12 15:42

...

Rudenī dzimušiem kādreiz bija izvēle iet skolā gadu ātrāk vai vēlāk....skolas direktore ieteica sākt mācības vēlāk - bērnam būšot vieglāk apgūt vielu...tā arī bija. Varbūt labāk vajadzētu atteikties no 12. kl.? Nu tā ir samudrījuši to mācību gadu ar visādām projektu nedēļām utt., ka pašiem bērniem dažreiz smiekli nāk par bezjēdzīgi pavadītu laiku skolā un naktī pildītiem mājasdarbiem.

pirms 2 dienām, 2017.08.14 19:07

Lietotāju raksti