Sākas kampaņa ''Neēd otru latvieti, ēd Latvijā ražotus augstas kvalitātes produktus!''

Tuvojoties valsts svētkiem, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) sadarbībā ar Zemkopības ministriju, kā arī populārākajiem pārtikas veikalu tīkliem ''Rimi'', ''Maxima'' un ''Top'' organizē reklāmas kampaņu, lai veicinātu kvalitatīvu vietējo pārtikas produktu patēriņu ikdienas uzturā. Šogad kampaņas moto ir ''Neēd otru latvieti, ēd Latvijā ražotus augstas kvalitātes produktus!'', kam pamatā ir visiem zināmā paruna, ka latvietis latvietim ir gardākais kumoss. Kampaņa ar veselīgu pašironiju apspēlēs šo parunu un aicinās iedzīvotājus ''neēst'', ''negrauzt'' un ''neskaust'' citam citu, un labāk negatīvo enerģiju vērst pozitīvā virzienā – patērējot kvalitatīvus vietējos pārtikas produktus, kas marķēti ar Zaļo un Bordo karotīti.

Jau vairākus gadus gan LPUF, gan citas organizācijas runā par to, cik svarīgi ir ikdienā uzturā lietot kvalitatīvus vietējos pārtikas produktus, cik būtiski ir būt lokālpatriotiem, jo tas veicina vietējās ekonomikas attīstību, kas ir īpaši svarīgi pašreizējos konkurences apstākļos.

''Tuvojoties patriotiskajam novembra mēnesim, kā arī valsts simtgadei, šogad nolēmām savādākā veidā vietējiem patērētājiem atgādināt, cik svarīgi ir uzturā lietot vietējos pārtikas produktus. Viena no SKDS aptaujām atklāja, ka vairāk nekā 45% Latvijas iedzīvotāju mēdz apskaust citus. Turklāt katrs desmitais to dara ļoti regulāri, visbiežāk apskaužot tieši sev tuvākos un zināmākos cilvēkus. Tas mums lika atcerēties seno latviešu parunu, ka latvietis latvietim ir gardākais ēdiens. Proti, mēs ikdienā cits citu esam gatavi ''apēst bez sāls'' par visdažādākajām lietām – vienam ir lielāka un skaistāka māja, kādam jaunāka mašīna, bet vēl kāds dara kaut ko tādu, kas ir pretrunā ierastajām normām. Savā kampaņā ar humoru vēlējāmies paskatīties uz šo latviešiem tik raksturīgo īpašību, aicinot nolikt malā šīs negatīvās īpašības un darīt kaut ko pozitīvu un vienojošu – izvēlēties kvalitatīvu vietējo pārtiku. Tādēļ mēs aicinām neēst otru latvieti, bet ēst Latvijā ražotus kvalitatīvus produktus un dzīvot, karotītes kuldams,'' atzīst LPUF vadītāja Ināra Šure.

Reklāmas kampaņa norisināsies no 30. oktobra līdz 16. novembrim. Tās laikā televīzijā un internetā būs redzami divi videoklipi, bet veikalu tīklos ''Rimi'', ''Maxima'' un ''Top'' būs izvietoti reklāmas materiāli, kas aicinās pircējus izvēlēties vietējos produktus, kas marķēti ar Zaļo un Bordo karotīti.

''Mūsu iepriekš veiktā aptauja atklāja, ka Latvijas patērētājs vietējo produkciju izvēlēsies tikai gadījumā, ja tā būs vienādā cenā ar importa produkciju vai lētāka. Mēs, protams, vēlamies panākt, lai šī situācija mainītos un vietējais patērētājus kļūtu daudz lojālāks kvalitatīviem vietējiem pārtikas produktiem, līdzīgi kā tas ir Igaunijā, kur daudz vairāk iedzīvotāju ir gatavi izvēlēties vietējos produktus, pat ja tie ir nedaudz dārgāki. Ceru, ka kopā ar mūsu ilggadējiem sadarbības partneriem – pārtikas tirgotājiem – mums to izdosies panākt un kvalitatīvu vietējo produktu veikalu plauktos būs arvien vairāk un pieprasījums pēc tiem augs,'' saka I.Šure.

Kā atzīst zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, tad Zaļā un Bordo karotīte ir labi zināmas nacionālās kvalitātes zīmes, kas apliecina vietējo produktu augsto kvalitāti: ''Pašreizējos konkurences apstākļos un milzīgajā informācijas daudzumā ir ļoti būtiski panākt, lai vietējais pircējs sadzird, ka ir svarīgi patērēt vietējos produktus. Dažādas publiskas aktivitātes un kampaņas ir viens no instrumentiem, lai to panāktu, un ir tikai loģiski, ka abas nacionālās kvalitātes zīmes – Zaļā un Bordo karotīte – ir uzņēmušās šo misiju, vienlaicīgi arī atgādinot par citām cilvēkiem svarīgām lietām un vērtībām, kā, piemēram, iecietību un spēju priecāties par citu panākumiem.''

Šobrīd Zaļā karotīte ir piešķirta 113 uzņēmumu 452 produktam, bet Bordo karotīte – 45 uzņēmumu 237 produktiem. Zaļā karotīte tiek piešķirta produktiem, kuri tiek ražoti Latvijā no vietējām izejvielām un atbilst paaugstinātām kvalitātes prasībām. Savukārt Bordo karotīti piešķir produktiem, kuru pilns ražošanas cikls tiek veikts Latvijā, produkts atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām, bet ražošanai nepieciešamās izejvielas var nebūt vietējās.

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti