TV3 "Nekā Personīga" 12.oktobra raidījums

Krievija bremzē robežas sakārtošanu ar Latviju

Robežsardzei trūkst naudas videokameru un kustību sensoru nomaiņai

Lai nodrošinātu Krievijas-Latvijas robežas apsekošanu, robežsargiem pašiem jānaglo laipas un jāpļauj zāle


Kad septembra sākumā Igaunijas KAPO drošībnieku uz robežas mīklaini arestēja Krievijas specdienests, tas raisīja diskusijas, vai kas tāds iespējams arī uz mūsu robežas. Amatpersonas mierināja, ka Latvijai atšķirībā no igauņiem jau septiņus gadus ar Krieviju ir noslēgts robežlīgums. Un viss esot kārtībā.

Gar robežu ir ierakti robežstabi, tomēr juridiskās formalitātes par robežas nostiprināšanu, kas Latvijai jāveic kopā ar Krievijas pusi, joprojām nav pabeigtas. Un kā apgalvo aizsardzības ministrijā – Krievija it kā naudas trūkuma dēļ šo procesu uz laiku ir apturējusi.

Tehniskais nodrošinājums mūsu robežsargiem ir vājāks nekā kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā. Mums kustību sensori un kameras ir vecas, regulāri iziet no ierindas. Robežsargiem pašiem jāpļauj zāle un jānaglo koku laipas, lai viņi Latvijas-Krievijas robežai varētu vispār piekļūt. Modernizācijai pieprasīti 18 miljoni eiro. Tomēr robežsardzes priekšnieks rēķinās, ka prasīto naudu var arī neiedot


Viļakas robežsargi atbild par vairāk kā pusi no 246 kilometrus garās Latvijas-Krievijas robežas. Viņu pārraudzībā ir 138 kilometri. Robeža stiepjas caur mežiem, purviem un upēm. Daudzviet robežsargi pārvietojas ar kājām, jo teritorija gar robežu atgādina mūžamežu.


Nauda trūkums robežas uzturēšanai Latvijas robežsargiem ir ierasta lieta. Tāpēc viņi rīkoja radoši. Paši naglo dēļu grīdas pār purvainajām vietām, pļauj zāli, tīra izcirtumus. Izlīdzot arī vietējie elektriķi ar kuriem sarunāts, ka vecos elektrības stabus viņi neizmet, bet atdod robežsargiem šādu laipiņu būvēšanai.


JURIS DMITRIJEVS

Viļakas robežsardzes pārvaldes Nodrošinājuma dienesta priekšnieks

Tas ir pašu robežsargu taisīts?

Tas ir pašu robežsargu taisīts.

Jā. Pašu spēkiem.

Bet pašu spēkiem, tāpēc, ka citādāk te klāt nevarētu tikt?

Nu mēs vispār nevarētu šajā posmā konkrētajā pildīt savus pienākumus. Un pat esam pielāgojuši, lai ļoti uzmanīgi varētu pārbraukt ar kvadracikliem.

Tad paši robežsargi nāk un naglo, lai varētu klāt pierobežas tikt?

Ir specifika, ir norīkojumi tādi kā darba grupa... Robežstigas pļaujam gan labojam tiltiņus vai būvējam pa jaunam. Te varat redzēt – pēc pavasara paliem šitais tiltiņš tiek nonests. Un tad viņš katru pavasari tiek atjaunots no jauna.


Kopš neatkarības atgūšanas robežu iezīmeja robežsargu paštaisīti mietiņi un lentas ar brīdinošiem uzrakstiem. Latvijas – Krievijas robežlīgumu abas valstis parakstīja 2007.gadā. Un tikai pirms gada zemē ierakti pēdējie abu valstu robežstabi. Bet tas vēl nenozīmē, ka robeža ir nosprausta. Priekšā gara un sarežģīta juridiska procedūra, lai to visu nostiprinātu dokumentos un kartēs. Šos darbus var veikt tikai strādājot kopā abu valstu speciālistiem. Robežas dokumentu kārtošanu gatavo īpaši izveidota komisija. Mūsu pusē to uzrauga ārlietu ministrija. Vada Latvijas goda konsule Sanktpeterburgā Irina Mangule. Kā liecina pēdējie darba grupas protokoli – Krievijas puse darbu Latvijas pierobežā varētu iesaldēt.


JĀNIS SĀRTS

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs

Darbs atkarīgs no abu pušu spējas vienoties kā virzīt darbu uz priekšu. Krievijas puse pateikusi, ka viņiem šobrīd nav finansējuma, lai turpinātu šo darbu. Mēs no savas puses esam veikuši, cik es zinu, to kartografiskā meteriāla sagatavošanu. Bet visur vajadzīgas vienošanās. Protams, aizsardzības resoram Krievijā ir pietiekami nauda – mēs to arī redzam – 4% no IKP viņi veltī aizsardzības vajadzībām. Nu no otras puses sankcijām ir savs efekts un rocība, kas Krievijai bija līdz šim ir samazinājusies. Es nespekulēšu... Ir vietas, kur viņi varētu atrast naudu, ja viņi gribētu.


EDGARS RINKEVIČS

Ārlietu ministrs (Vienotība)

Pamatā tā nav tik daudz naudas lieta kā tīri tehniska lieta. Sadarbība starp Latviju un Krieviju. Gribētos ātrāk, bet nu process notiek tik ātri cik nu notiek.


Finansiālu vai tomēr politisku iemeslu dēļ, darbi pilnīgai Latvijas-Krievijas robežas noteikšanai draud apstaties. Drošības policija iepriekšējos savus pārskatos brīdinājusi par draudiem, ko var radīt kaimiņvalsts Krievija.


KRISTĪNE APSE-KRŪMIŅA

Drošības policijas pārstāve

Drošības policijas vērtējumā Ukrainas konflikts uzskatāmi parāda, ka robežas drošība ir tik pat spēcīgi jāstiprina kā iekšējā drošība kā arī valsts aizsardzības sistēma kopumā. Un šis ir būtisks izaicinājums valsts drošības stiprināšanai.


Tas ko varam darīt paši – nostiprināt robežu Latvijas pusē. Lietuva un Igaunija robežas modernizācijā ir mums priekšā. Igaunija ieviesusi modernu sensoru sistēmu, kas pat pati spēj identificēt robežpārkāpējus. Lietuva pierobežā būvē žogu un uzstāda jaunu videotehniku, kas savienota ar jaunākās paaudzes kustību sensoriem. Latvijai pagaidām modernizācijas projekts ir tikai uz papīra – Varakļānu pārvaldes teritorijā vien plānoti četi jauni tilti, 60 kilometri ar pontonu laipām un žogu 80 kilometru garumā. Robežsardzes priekšnieks cer uz nākamā gada budžetu. Lai arī rēķinās, ka vajadzību valstij ir vairāk nekā iespēju.


NORMUNDS GARBARS

Valsts robežsardzes priekšnieks

Pēc projektētāju pirmajām aplēsēm, ko viņš mums iesniedzis, cik es saprotu – ideālais variants kā projektētājs uzskata, ko ilgtermiņā varēs izmantot šo iekārtoto joslu – tas sastāda ap 18 miljoniem eiro. Kas, protams, nav izdarāms vienā gadā. Tas ir ilglaicīgs process. Vismaz 3-4 gadu periodā to var izdarīt.


RIHARDS KOZLOVSKIS

Mums ir jāstrādā, lai šo robežu stiprinātu. Skaidrs, ka mēs nenosedzam robežu 100%. Kopumā es negribētu teikt, ka mums viņa ir pilnībā caurumaina un pie mums varētu pārvietoties pāri robežai nezināmas grupa masveidā vai nedod Dievs – kaut kādas kaujas tehnikas un mēs to nepamanītu. Pilnīgi noteikti nē. Bet mēs šeit runājam par mūsdienām atbilstošas robežas sakārtošanu. Tas nodrošinātu to, ka faktiski nebūtu iespēja pat individuālai personai šķērsot šo robežu nelegāli. Uz to ir jāiet.


Likums paredz, ka attīrītai un labi pāredzamai jābūt līnijai gar robežu 12 metru platumā, lai nekas netraucētu robežsargiem un speciālajai tehnikai pamanīt iespējamos pārkāpējus. Pirms 2008.gada, kad Latvija pievienojās Šengenas zonai, mums pienācās 64 miljoni latu. Arī novērošanas kamerām un kustību sensoriem. Septiņu gadu laikā tehnika pamatīgi nolietojusies. Vairs nav garantijas, ka sensori strādās, kad tas būs nepieciešams.


NORMUNDS GARBARS

Valsts robežsardzes priekšnieks

Mums nebija līdzekļu viņu uzturēšanai. Tas nozīmē – ja izgāja no ierindas kāda no novērošanas tehnikām, tad mēs primāri darījām tādā veidā, ka veicām riska analīzi un ja šajā konkrētajā posmā tas bija visriskantākais, ņēmām no mazāk svarīgā posma un likām šeit un otrādāk.


Pēc garām pārrunām Saeimā un Valdībā vēl strādājošo kameru un sensoru uzturēšnai nauda atradusies. Ja izdosies, jaunas tehnikas iepirkšanai robežsardze finansējumu meklēs Eiropas un citos fondos.


Aptuveni 80 noķerti nelegālie robežas pārkāpēji - tāda ir šī gada statistika. Varakļānu pierobežā jau šobrīd aizturēti 19, kamēr visa iepriekšējā gada laikā iekrita 13. Robežsardze ir pesimistiska – karš Ukrainā nesis izmaiņas arī nelegāļu tranzītā. Agrāk uz Eiropu tie slepus sūtīti caur Ukrainu. Pēc kara sākuma tiek meklēti jauni kanāli. Noziedznieki pārbaudot arī Baltijas valstu robežas drošumu. Vēl aizvakar poļu un lietuviešu robežsargi noķēruši igauni, kurš mēģināja vieglās mašīnas aizmugurējā sēdeklī pārvest vairākus vjetnamiešus. Robežsargi novērojuši, ka arī Latvijā pierobežas iedzīvotāji, kas agrāk veda kontrabandu, šobrīd iesaistījušies nelegāļu tranzītā.


RIHARDS KOZLOVSKIS

Te mums ir jādomā uz priekšu. Jo, protams, neviens nevar prognozēt kā attīstīsies konflikts Ukrainā un kad viņš beigsies. Un cik tālu viņš aizies. Un pilnībā izslēgt situāciju, ka nevarētu rasties situācija, ka mūsu robeža izjustu pastiprinātu spiedienu arī tieši bēgļu ziņā.. Nu uz to mums jāiet un jāgatavojas, lai mēs būtu gatavi.


NORMUNDS GARBARS

Valsts robežsardzes priekšnieks

Es zinu šodienas situācijā, ja šo nedarīs, robežsardze nevarēs uzņemties pilnu atbildību par to, ka mēs izdarām maksimāli to, kas mums ir iespējams, lai savlaicīgi konstatētu incidentu uz robežas. Un šodien tas incidents var būt visdažādākais. Sāku ar sīku kontrabandu, nelegālo imigrantu un mūsu apstākļos arī visādas citas lietas var būt.


>< >< ><


Pirms trim nedēļām Igaunijas pierobežā aizturēti divi robežpārkāpēji – bijušie KGB dabinieki


Septembra beigās uz Igaunijas-Kreivijas robežas notika kāds interesants incidents - šoreiz Igaunijas pusē aizturēti Krievijas pilsoņi.

Kādā rudenīgā priekšpusdienā Narvas upē apmēram pa vidu divi sirmi kungi laivā makšķerēja. Kad viņiem tuvojās Igaunijas robežsargu kuteris, vīri pārgriezuši enkura virvi un centušies airēt uz upes otru krastu - uz Krieviju. Taču bēgšanas mēģinājums neizdevās. Laiva tika aizāķēta un makšķernieki aizvilkti uz Igaunijas krastu. Viņi pa ceļam uz krastu vēl trīs reizes paguvuši pārgriezt tauvu.


Vēlāk atklājās, ka tie nav parasti makšķernieki, bet gan pensionēti Krievijas drošības dienesta darbinieki - sešdesmit četrus gadus vecais Mihails Suhošins un desmit gadus par viņu jaunākais Aleksandrs Ladurovs, ziņo Krievijas portāls 47news. Aizturēto biogrāfijas dod lielisku pamatu medijiem un ekspertiem turpināt igauņu un krievu spiegu sāgu, šo notikumu sasaistot ar Estona Kohvera mīklaino nonākšanu Krievijas specdienestu nagos septembra sākumā.


Abi zivju cienītāji ir dienējuši KGB struktūrās gan Krievijā gan Centrāleiropas valstīs, bet pēc Padomju Savienības sabrukuma tās pienākumu pārmantotājā FSB. Suhošins pensijā devies 1995.gadā, bet Ladurovs 2010.gadā. Abi uzdienējušies līdz majora pakāpei, savu karjeru beidzot Ļeņingradas apgabala Gatčinas pilsētas armijas daļā. Arī savam hobijam abi izmantojuši Gatčinas armijas daļas Mednieku un makšķernieku biedrības bāzi, no kuras uz copi devušies 20. septembra rītā.


Šobrīd lietu par nelikumīgu robežas šķērsošanu izmeklē Viru apgabala prokuratūra. Pašiem pārkāpējiem patlaban ir aizdomās turēto statuss un viņi atrodas apcietinājumā, kura maksimālais termiņš ir pusgads. Viru prokuratūrā raidījumam Nekā personīgi skaidroja, ka atbilstoši Igaunijas kriminālprocesa likumiem garākais pieļaujamais izmeklēšanas ilgums šādu kategoriju lietām var būt pieci gadi, taču šī noteikti tikšot izskatīta ātrāk. Nodarījuma kvalifikācija paliek nemainīga un spiegošanu prokuratūra neizmeklē.


Tas varētu likties saprotami, taču šī notikuma fons tomēr liek pieļaut arī provokācijas iespēju. Pirmkārt pēc abu kungu aizturēšanas Igaunijas robežsargi uzsver, ka pagaidu bojas Narvas upē ir izvietotas pietiekami bieži un kontroles līnija ir labi redzama, tāpēc robežpārkāpumi neuzmanības dēļ tajā ir ļoti reti.


Ahto Lobjakas, pētnieks, Igaunijas Ārpolitikas Institūts

Šim jautājumam ir divi līmeņi. Attiecību priekšvēsture sākās trīs, četrus, piecus gadus atpakaļ, kad Igaunijas slepenais dienests pēc kārtas aizturējis trīs augsta līmeņa krievu kurmjus, visus apcietināja, un apzināja daudz punktu, kuros Krievijas FSB varētu būt bijis iejaukts.

Otrs līmenis ir notikušais ar Estonu Kohveru, kas tika nolaupīts īsi pēc tam, kad Igaunijā viesojās ASV prezidents Obama, laikā, kad notika NATO Velsas samits.


Lobjakas apšauba pieņēmumu, ka abus bijušos Krievijas specdienestu darbiniekus varētu izmantot iespējamai apmaiņai pret Krievijas aizturēto Igaunijas spiegu. Taču tas, ka abi makšķernieki ir apcietināti, liekot domāt, ka robežsargiem ir bijušas instrukcijas rīkoties stingrāk. Līdz šim gadījumos, kad upes Igaunijas pusē iemaldījās kāds krievu makšķernieks, viņš tikai brīdināts vai sodīts administratīvi.


Ahto Lobjakas, pētnieks, Igaunijas Ārpolitikas Institūts

Ja runā par motīviem, tad cilvēki spekulē, jo viņi ir bijušie KGB darbinieki, varbūt viņiem bija kādas instrukcijas testēt Igaunijas robežsargu modrību, tas bez šaubām iederas kopainā ar daudzskaitlīgajiem provokatīvajiem gaisa telpas pārkāpumiem. Tāda kā testēšanas spēle. Es gan personīgi nedomāju, ka tas ir ticami.


Latvijas Universitātes docents Toms Rostoks uzsver, ka par šo notikumu ir ļoti maz informācijas, lai spriestu vai tā ir nejaušība, apzināts robežpārkāpums vai Igaunijas robežsargu modrības pārbaude. Taču ar stingro rīcību pret robežpārkāpējiem tā demonstrē savu stāju, ka viņi nav iebiedēti un Krievijas spiegiem Igaunijā nav zaļā gaisma.


Toms Rostoks, docents, Latvijas Universitāte.

Šis gadījums izskatās diezgan aizdomīgs. Ja tie būtu divi vietējā ciema iedzīvotāji, tad to varētu saprast. Bet divi bijušie spēka struktūru darbinieki, tas jau izskatās nedaudz aizdomīgāk. Es pieņemu, ka tas nebija mēģinājums šķērsot robežu, bet drīzāk gan pārbaudīt Igaunijas modrību un Igaunija ar šo te rīcību ir parādījusi, ka viņi tagad vēl lielāku uzmanību tagad pievērš savas robežas aizsardzībai.


>< >< ><


Aizdomās par mēģinājumu glābt Dānijas pilsoni, kuram draud izraidīšana no valsts, KNAB aiztur Stradiņu slimnīcas un Jūrmalas kardiologus.


Vairākās skaļās tiesu prāvās novērota ilgstoša apsūdzēto slimošana, kas rada aizdomas par mēģinājumu novilcināt lietu, tad tagad ir pamats runāt, ka šādu praksi piekopj paši tiesneši. KNAB aizdomās par krāpšanu un dokumentu viltošanu tur arī Jūrmalas tiesas tiesnesi Tatjanu Bormani. Par iespējami nepamatotu slimības lapas prasīšanu Bormane bargi sodīta jau pašā izmeklēšanas sākumā, jo atstādināta no tiesneša pienākumiem uz nezināmu laiku. Tiesnese intervijā Nekā personīga noliedz savu vainu notikušajā.


ZZS Saeimas vēlēšanu kandidātei kardioloģei Ingunai Rožkalnei Žuburei vēlēšanu naktī prieku par partijas panākumiem aizēnoja iepriekšējo dienu notikumi. KNAB viņas pacientu acu priekšā divas dienas pirms vēlēšanām kardioloģi aizveda uz izmeklēšanas izolatoru. Vēl pēc dienas prese ziņoja par KNAB aizturētu ārstu grupu saistībā ar iespējams viltotu slimības lapu izrakstīšanu. Rožkalne –Žubure bija vienīgā ārste, kuru nosauca vārdā. Ārste Saeimā neiekļuva, un partija nesteidzās viņu tūlīt svītrot no biedru rindām.


AUGUSTS BRIGMANIS

LZS priekšsēdētājs

Cilvēks aktīvi piedalījās kampaņā un aktīvi iesaistījās ar uzstādījumiem, idejām, viedokļiem nāca klajā ZZS kongresā, tā kā, nu zināmā mērā bija pārsteigums tā informācija , kas par viņu parādījās.


Ārstes Ingunas Rožkalnes – Žubures prakses vieta ir Jūrmalā , sanatorijā Belorusija. Kabinetā, no kurienes pagājušā nedēļā kardioloģi aizveda KNAB darbinieki joprojām stāv priekšvēlēšanu plakāts ar tobrīd vēl smaidošo ZZS vēlēšanu kandidāti. Viņa KNAB sāktajā kriminālizmeklēšanā saskata politisku zemtekstu.


INGUNA ROŽKALNE –ŽUBURE

Kardioloģe

Tas bija šoks man, jo tajā dienā vērsos pie ārstu biedrības, un prasīju kaut kādu profesionālu aizstāvību, jo es šajā lietā neesmu nekas! Ienāca manā kabinetā, uztaisīja šovu un tā kā es biju ZZS sarakstā, mans vienīgais vārds tika izpausts dienu pirms vēlēšanām.


Ārste atsakās apstiprināt savu pacientu vārdus, taču Nekā personīga zināms, ka izmeklēšana sākta par Jūrmalas tiesnesei Tatjanai Bormanei izrakstīto slimības lapu. Ar to tiesnese pagarināja savu atvaļinājumu par 11 dienām.


SVETLANA BEĻAJEVA

Jūrmalas pilsētas tiesas priekšsēdētāja

Tiesnese Bormane bija atvaļinājumā un viņai bija jābūt darbā 25 augustā un tajā dienā tiesā tika saņemta informācija, ka tiesnese ir slima un, ka viņai ir darba nespējas lapa, un tad tiesa gaidīja, kad tiesnese atgriezīsies ierindā.


Bormanes priekšnieci neizbrīnīja tas, ka darba nespējas lapu izdevis kardiologs nevis, piemēram, ģimenes ārsts un darbs Jūrmalas tiesā mierīgi ritētu savu gaitu. Gandrīz vienlaikus ar tiesnesi pie ārstes Rožkalnes Žubures sāka ārstēties kāds Latvijā ilgstoši dzīvojošs Dānijas pilsonis. Rožkalne aizsūtīja pacientu uz savu kādreizējo darba vietu Stradiņu slimnīcu, profesora Andreja Ērgļa vadīto Latvijas kardioloģijas centru .Saistībā ar nepamatotu darba nespējas lapu izdošanu šim Dānijas pilsonim, KNAB redzeslokā tagad nonākuši arī divi Kardioloģijas centra ārsti un virsmāsa.


LĀSMA SĪLE

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste

Slimnīca ir atsaucīga šo apstākļu noskaidrošanā! Slimnīcā strādā 3 000 darbinieku un šo dažu rīcība, kas nav pieņemama, tai nekādā veidā nevajadzētu ietekmēt visu personālu.


„Es nesūtu cilvēku uz slimnīcu tāpēc, ka viņam gribas, bet tāpēc, lai pacients ātrāk atveseļotos,” uzsver kardioloģe Rožkalne – Žubure. Viņa noliedz, ka būtu izkārtojusi slimības lapas par samaksu.


INGUNA ROŽKALNE –ŽUBURE

Kardioloģe

Jūs nepraktizējat savā praksē par naudu sniegt darba nespējas lapas?

Nē , es tiešām nepraktizēju par naudu izsniegt darba nespējas lapas. Pacienti, kuri nāk pie manis nonāk caur reģistratūru, un apmaksājot vizīti. Viņi šeit nevienam neko nemaksā.


Tomēr mūsu rīcībā ir neoficiāla informācija, ka tiesnese Bormane nav kārtojusi dokumentus caur sanatorijas reģistratūru un nav atrodams arī čeks par viņas vizīti pie kardioloģes. Lietā iesaistītās personas min, ka nepamatotās slimības lapas izrakstīšana cena ir 150 eiro.


TATJANA BORMANE

Atstādinātā Jūrmalas pilsētas tiesnese

Kā jūs to domājat? Es vērsos pie ārsta ,izstāstīju problēmu un ārsts izrakstīja lapu. Neesmu dzirdējusi, ka mūsu valstī var pirkt darba nespējas lapas!

Pie kardioloģes varējis tikt bez iepriekšēja pieraksta un ārpus rindas, tā sadzīviski savu izvēli paskaidro atstādinātā tiesnese.


TATJANA BORMANE

Atstādinātā Jūrmalas pilsētas tiesnese

Es tiešām jutos slikti un arī šobrīd stāvoklis ir tāds, kāds ir . Tāpēc es nejūtos vainīga.


Tiesnese Bormane specializējās civillietās. Papildus skatīja arī maksātnespējas lietas.

Vērsties pie kardioloģes Rožkalnes pēc slimības lapām gan tiesnesei, gan Dānijas pilsonim ieteica divas Jūrmalas augstas tiesu varas bijušās amatpersonas Irina Bogdanova un Sigita Priede.Prokurore Bogdanova jau reiz nonāca KNAB uzmanības lokā par kukuļņemšanu, lieta atrodas pirmā instances tiesā. Priedei kukuļošanas lietā ir liecinieces statuss. Bijusī Jūrmalas virsprokurore neslēpj, kas tiesnesei Bormanei ieteikusi Jūrmalā praktizējošo kardioloģi.


SIGITA PRIEDE

Juriste

Es viņai ieteicu ārstu, ko es varu ieteikt arī jums, jebkuram. Uzskatu, ka tas nav nekāds noziegums, pilnīgi parasta ikdienišķa lieta.

Jūs neteicāt,ka pie šī ārsta var vērsties par zināmu samaksu?

Noteikti, ne, noteikti, ne.


Kukuļdošanas faktu izmeklē KNAB, bet ārsta darbu izvērtē veselības inspekcija. Tā pērn anulējusi 33 slimības lapu.


VALENTĪNA BERGA

Veselības inspekcijas Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nod.vad.

To par sērgu nosaukt nevar. Visā valstī dienā izsniedz apmēram 1000 darba nespējas lapu. Tā nav sērga.


Nav aprēķinu, cik daudz valsts iztērē par nepamatoti izsniegtām tā dēvētām “B” darba nespējas lapām. Likumdevējs pēdējā laikā to saņemšanas kārtību ir padarījis stingrāku. Piemēram, viens ārsts vairs nevar atkārtoti izdod lapu, ar to pašu diagnozi. Bet tiesām kā attaisnojošs sēdes kavējuma iemesls der tikai ārsta parakstīts gultas režīms.


AIJA BARČA

Saeimas Sociālo un darba lietas komisijas priekšsēdētāja (ZZS)

Likumā ierakstīt, ka aizliegts tirgot slimības lapas, mēs tā parasti nedarām. Bet tā acīmredzot ir nepatīkama radoša pieeja.


Tiesnešus amatā ieceļ uz mūžu, un likums tos sargā no nepamatotas vajāšanas. Tikai pret tiesnešiem kriminālprocesus rosina augstākā likumību uzraugošā amatpersona –ģenerālprokurors. Ir grūti iedomāties, ka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers izšķirtos pakļaut atstādināšanai tiesnesi uz nezināmu laiku, ja lietā nebūtu pierādījumu, kas norādītu uz Temīdas sardzes iespējamo vainu.


Uz visa tiesnešu pārkāpumu fona Bormanes attiecību kārtošana ar ārsti nebūtu pamanīta, ja vien tiesībsargi nebūtu uz pēdām kādam Dānijas pilsonim, kam draud izraidīšana no mūsu valsts un kam mūsu ārsti bija vajadzīgi, lai izvairītos no soda. Tomēr tas nelīdzēja, jo šobrīd viņš atrodas apcietinājumā. Jaunnedēļ KNAB sola nākt klajā ar plašāku informāciju.


>< >< ><


Vienotības un kādreizējās Zatlera Reformu partijas deputātu pašrocīgajām priekšvēlēšanu kampaņām vienāds rokraksts

Kampars izjūt aizvainojumu par nesaskaņotajām individuālajām kampaņām, kuru dēļ vietu Saeimā neieguva Āboltiņa


Viens no aizvadīto Saeimas vēlēšanu lielākajiem pārsteigumiem ir maz zināmā Saeimas deputāta Jāņa Junkura panākumi Kurzemes vēlēšanu apgabalā. “Vienotības” jaunpienācējs ir spējis izkonkurēt pašreizējo Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu.

Junkurs ir viens no tā dēvētajiem Olšteina sešiem deputātiem, kuri pirms trim gadiem parlamentā atšķēlās no Zatlera Reformu partijas. Arī toreiz, pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām, Junkurs un pārējie Olšteinieši paši uz savu roku vēlētājiem izsūtīja avīzes Zatlera partijas vārdā.


30 gadus vecais Saeimas deputāts Jānis Junkurs zina, kā aizstāvēt kuldīdznieku intereses. Pirms 3 gadiem notikušajām ārkārtas vēlēšanām Junkurs Zatlera Reformu partijas avīzē sevi pieteica kā dzimtā reģiona patriotu. Viņš solīja cīnīties par Latvijas reģioniem un piesaistīt investīcijas. Un iekļuva Saeimā.


Junkurs ir kuldīdznieks. Tur pabeidzis skolu, viņš vēlāk izmācījās politoloģiju Rīgā. Ir piestrādājis vairākos uzņēmumos, bijis arī modelis un kādu brīdi padzīvojis arī Honkongā.


JANA JANSONE

Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas direktore

Nu kā skolēns viņš bija apzinīgs, mācījās labi, ambiciozi mērķi viņam bija jau toreiz. Nu tad jau, protams, viņš tālajā pasaulē jau tad plānoja, kas viņš būs. Viņš jau laikam savu mērķi ir īstenojis un ir bijis tālās zemēs.


Zatlera rīkojums numur divi Junkuru ieveda lielajā politikā. Neilgi pēc ievēlēšanas vienpadsmitajā Saeimā, Junkurs kopā ar vēl pieciem deputātiem Klāva Olšteina vadībā izstājās no Reformu partijas. Viņi kļuva par neatkarīgajiem deputātiem. Aizvadīto triju gadu laikā Junkurs no parlamenta tribīnes runājis tikai deviņas reizes, deputāta zvērestu ieskaitot. Piemēram, pērn oktobrī viņš aicināja balsot par līgumu Latvijas un Baltkrievijas robežas režīmam. Bet šogad martā viņš īsi runāja par Latvijas un Krievijas līgumu par ceļu nodevu abu valstu autopārvadātājiem. Junkura solīto cīņu par reģionu uzlabošanu kuldīdznieki tā arī nav manījuši.


Tomēr pēdējās Saeimas vēlēšanās Junkuru pārvēlēja Saeimā. Viņš startēja ar desmito kārtas numuru “Vienotības” Kurzemes vēlēšanu apgabalā. Pretī Junkura vārdam visvairāk krustiņu salika Liepājas, Kuldīgas, Saldus un Talsu vēlētāji. Viņš ieguva otro labāko rezultātu. Kurzemes saraksta līdere Solvita Āboltiņa palika aiz svītras un zaudēja vietu Saeimā.


Solvita Āboltiņa

Saeimas priekšsēdētāja

Es neesmu apvainojusies. Politiķis nedrīkst apvainoties ne uz ko. Politiķim ir jāstrādā.


ARTIS KAMPARS

Partijas Vienotība ģenerālsekretārs

Protams, ka ir zināms aizvainojums. Bet, protams, ka “Vienotībā” ilgtoši strādājošie cilvēki ļoti labi saprot, ka šī situācija var būt ir atšķirīga no tā, ko varbūt kāds gaidīja, bet tomēr ne tuvu nav kritiska un vēlēšanu rezultāti ir vērtējami kā panākums.


Kurzemes vēlētāji, tostarp kuldīdznieki, pirms vēlēšanām pastkastēs saņēma it kā “Vienotības” apmaksātu un izdotu avīzi. Tajā vietējās amatpersonas un iedzīvotāju slavē Junkuru un aicina par viņu balsot. Uz Avīzes vāka foto Laimdota Straujuma spiež roku Junkuram. Bet avīžu beigu lapās ir attēlots vēlēšanu biļetens. Krustiņš ievilkts pie Junkura vārda. Bet Junkurs blēdījās. Viņš avīzē norādīja, ka izdevumu apmaksā un izdod partija “Vienotība”. Bet “Vienotībā” stāsta - partija to nav darījusi un naudu tam nav atvēlējusi. Junkurs pēc sava uzvaras gājiena ir nozudis no sabiedrības acīm.


ARTIS KAMPARS

Partijas Vienotība ģenerālsekretārs

Vai jūs esat sazinājušies ar Jāni Junkuru?

Es personiski ne.

Kur viņš ir vispār, jūs zināt?

Es nezinu.


JĀNIS UPENIEKS

Pie frakcijām nepiederošais deputāts (izstājās no Zatlera Reformu partijas)

Šodien viņš nav Saeimas sēdē. Kur viņš ir pazudis?

Es nezinu. Es Jāni arī neesmu saticis tagad. Nu, es nezinu, varbūt kā saka, šī te spriedze un tā.

Viņš tā kā izvairās no cilvēkiem?

Nu, laikam jau.


Junkura individuālās kampaņas rokraksts ir ļoti līdzīgs pirms trijiem gadiem veidotajai. Toreiz kā “Zatlera Reformu partijas” kandidāts, Junkurs Kurzemes vēlētājiem izsūtīja partijas avīzi ar savu un Zatlera foto uz vāka. Šogad kampaņas rīkojuši arī “Vienotības” kandidāti Jānis Upenieks un Viktors Valainis, Madars Lasmanis, Vilnis Ķirsis un Inesis Boķis.


JĀNIS UPENIEKS

Pie frakcijām nepiederošais deputāts

Mēs ar Vilni Ķirsi esam bijuši vieni no top trīs visaktīvākajiem braucējiem tieši pa reģioniem tikties ar iedzīvotājiem. Un es domāju, tas arī ir tas rezultāts.


VIKTORS VALAINIS

Pie frakcijām nepiederošais deputāts

Un cik jums izmaksāja kampaņa?

Nu apmēram 5 tūkstoši eiro.

Un, kas bija maksātājs?

Es pats personiski.


Pirms vēlēšanām CVK iesniegtā deklarācija rāda, ka Junkuram bija nepilnu septiņi tūkstoši eiro uzkrājums. Vairāk nekā četri tūkstoši bija Valainim, deviņi tūkstoši – Lasmanim un apmēram desmit tūkstoši eiro – Boķim. Bet Upenieka iesniegtajā deklarācijā nav norādīti naudas uzkrājumi.


ARTIS GUSTOVSKIS

Startēja vēlēšanās no Vienotības Kurzemes vēlēšanu apgabala

Es neesmu ne aktieris, ne šovmenis, kā daži citi kandidāti iekļuva Saeimā, par ko, acīmredzot, latviešu tauta balso un vēl. Bet man arī kabatās nemētājas un manos kontos nav tur četri, pieci, seši tūkstoši lieki eiro. Nu man vienkārši nav tādas naudas, cik izmaksā, apmēram, tik apjomīga kampaņa. Līdz ar to, es saku – Latvijā vienkāršam cilvēkam no tautas iekļūt Saeimā – neiespējamā misija!


Vienotības vadītāji atturīgi izsakās par to, kā partija rīkosies ar deputātiem, kas izsūtījuši neatļautās priekšvēlēšanu avīzes. Lēmumu partijas valde varētu pieņemt jaunnedēļ. Tikmēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sola izvērtēt gadījumus, kad priekšvēlēšanu laikā par šiem Vienotības kanditātiem aģitēja arī trešās personas.


>< >< ><


Ķemeru sanatoriju attīstīs Krievijas uzņēmējs Gusakovs ar franču kompāniju Vichy


Ķemeru sanatorija stāv tukša jau vairāk kā 20 gadus un pamazām iet bojā. To 1995.gadā privatizēja arābu investors Omārs Al Salehs. Viņš sasolīja pili ar strūklaku un tūristu straumes no visas pasaules, tomēr beigās pazuda. Pērnā gada martā arāba uzņēmums vairs nevarēja nomaksāt rēķinus un sanatorijā sāka saimniekot maksātnespējas administrators Ainars Kreics. Viņš četras reizes neveiksmīgi mēģināja to pārdot.


Sanatorijas glābšanā centās iesaistīties Jūrmalas dome. Deputāti izrādīja apņēmību sanatoriju par 5 miljoniem nopirkt. Tomēr labie nodomi neizdevās, jo domes budžetā šādas naudas nebija un valsts garantijas kredītam atteica.


Franču kompānijai Vichy ir minerālūdens ārstnieciskās viesnīcas visā Eiropā. Tā ilgi šaubījās, vai pirkt Ķemerus, mēģināja vēl nokaulēt cenu. Krievu investors atbrauca, ieraudzīja un vienojās par pirkumu. Vēl apsolīja šeit investēt miljonu miljonus.


Pēdējā sanatorijas izsolē kā vienīgais pretendents piedalījās Aleksandrs Gusakovs un apņēmās par balto gulbi samaksāt 3 miljonus. Lai Ķemerus rekonstruētu un pārvērstu par viesnīcu, nepieciešams ieguldīt vēl vismaz 12.


Gusakovs sola augstākā līmeņa dziednīcu, tomēr viņa ķēdes Heliopark profils ir 3 un četru zvaigžņu viesnīcas. Tikko esot nopirkta jauna Šveicē. Bez tās Heliopark ķēdei vēl ir pa vienai Ēģiptē un Vācijā kā arī 10 viesnīcas Krievijā.


Viņa biznesā bijušas arī problēmas. 2009.gadā Maskavas tiesa sāka Gusakova kompānijas bankrota procedūru. Viņš bija palicis parādā bankām 80 miljonus dolāru, bija arī nodokļu parādi valdībai. Lai glābtu biznesu, nācās lielāko daļu strauji sacelto viesnīcu pārdot.


Gusakovs Jūrmalas domei solījis biznesu attīstīt kopā ar Franču koncernu Vichy. Kā stāsta maksātnespējas administrators Ainars Kreics, viņš jau grasījies pārdot sanatoriju Vichy bez izsoles rīkošanas, taču tad iesaistījusies Rietumu banka, un Francijas kompānija no pirkuma atteikusies.


AINARS KREICS maksātnespējas administrators

Gusakova kungu atrada Rietumu banka, kas ir viens no Ominasis Latvia viens no lielākajiem kreditoriem un atrada, acīmredzot, tādā sakarībā, ka pie Rietumu bankas bija griezusies Francijas kompānija Vichy.

Tās sarunas laikā arī izskanēja versija, ka viņi būtu gatavi paši nekļūt par īpašniekiem, bet operēt ar šo īpašumu. Respektīvi kļūt par operatoriem, ja kāda cita persona iegādātos šo īpašumu un tādā veidā acīmredzot, viņi nonāca līdz šim Gusakova kungam.


Rietumu bankas interese ir atgūt pēc iespējas lielāku daļu no vairāk kā 5 miljonu lielā sanatorijai izsniegtā kredīta. Sanatorija tai ieķīlājusi savu zemi, tādēļ, iespējams, ka banka būs iesaistīta arī sanatorijas tālākajā attīstībā. Arī franču kompānijai darījums ir izdevīgs. Radusies iespēja gūt peļņu, sanatoriju apsaimniekot, neizdodot naudu par tās pirkšanu. Sakrīt arī biznesa profils. Franču kompānija Vichy orientējas uz bagātajiem krievu tūristiem. Tās ārstniecības vietās Eiropā informācija izvietota franciski, angliski un krieviski. Uz Krievijas publiku orientēšoties arī atjaunotā Ķemeru sanatorija.


AINARS KREICS maksātnespējas administrators

Jebkurā gadījumā es rīkoju izsoli un pa lielam es nevaru, teiksim tā, atlasīt kaut kādus pretendentus, kādus pielaist, kādus nepielaist. Ja pretendents ir iemaksājis drošības naudu, man viņš ir jāpielaiž pie izsoles. Ja šai naudai nav nelegāla izcelsme, tad viss ir kārtībā.


Šobrīd Gusakovs ir iemaksājis pusmiljonu eiro drošības naudu. Līdz novembrim jāsamaksā vēl divarpus miljoni. Krievijas prezidenta lietu pārvaldei jau pieder sanatorija Dzintarkrasts Jaunķemeros. Līdz ar Ķemeru nonākšanu Gusakova īpašumā viens Jūrmalas gals kļūs par Krievijas nekustamā īpašuma oāzi. Mērs ir gandarīts, ka ēkai ir saimnieks un Ķemeri vairs nav pašvaldības problēma.


GATIS TRUKSNIS Jūrmalas domes priekšsēdētājs (ZZS)

Tā mūsu sākotnējā nostāja, ka to vajadzētu valstij uzņemties, valsts to negribēja uzņemties, vai ne, tālāk, protams, mēs arī bijām gatavi, ja visi striķi trūkst, to darīt, bet, kā saprotat, tad pašvaldība var tikai viņu nopirkt, lai viņu uzturētu un konservētu, bet nevis lai veiktu tur uzņēmējdarbību un attīstītu kūrortbiznesu vai viesnīcu biznesu vai ko tādu, kas nav pašvaldības funkcija.

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti