Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kāpēc saudzēt meža cūkas? Mednieku sasniegumus un grēkus skaidro Laimonis Kļaviņš

Pirms trim gadiem Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā meža cūku limits bija gandrīz 3000, pērn – gandrīz 1000, bet nomedīta ir tikai puse jeb 417 meža cūkas.

“Lai gan vajadzētu medīt, mednieki cenšas meža cūkas “glābt”. Atsevišķi mednieku formējumi cenšas tās saudzēt, kā arī turpina meža cūkas piebarot. Āfrikas cūku mēra skartajos rajonos koncentrējot dzīvniekus lielākos baros , varam panākt pretēju efektu,” secina Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris medību jautājumos Laimonis Kļaviņš.

Tiesa, meža cūku blīvums uz 1000 hektāriem ir samazinājies no 4,6 dzīvniekiem 2016.gadā līdz 1,8 meža cūkām 2017.gadā. Pērn uzskaitītas 965 meža cūkas, un tāds ir bijis arī šo dzīvnieku medību limits, taču nomedītas tika 417 meža cūkas.

Nevēlas medīt selektīvi
Medību limits aļņiem bija noteikts 34 % no uzskaitīto dzīvnieku skaita. Lai samazinātu aļņu skaitu un to nodarītos postījumus mežaudzēm, pērn puse pieaugušo aļņu medību limita bija aļņu govis.  Aļņu medīšanas limitus mednieki izpildīja. 26 dzīvnieki gāja bojā uz ceļa, saduroties ar automašīnām. Sevišķi bieži negadījumi notiek ceļa posmos Litene – Alūksne, Gulbene – Smiltene un Rīga – Pleskava. 

Vēsturiski staltbrieži vairāk bija Smiltenes, Lejasciema un Gaujienas puses mežos, bet pēdējos gados šo dzīvnieku skaits strauji palielinās arī Alūksnes novada mežos. Medību atļaujas jau tika izsniegtas arī Mārkalnes un Liepnas puses medniekiem.

“Staltbriežu skaita strauja palielināšanās mūsu mežos liecina, ka šiem dzīvniekiem ir pietiekama barības bāze. Diemžēl mednieki “grēko”, nenomedījot paredzēto staltbriežu govju skaitu,” norāda L.Kļaviņš.

Pēc bargajām ziemām ir atkopušās stirnas. Lai stirnu populāciju (turklāt ne tikai stirnu) uzturētu labā kvalitātē, ļoti svarīgi ir medīt selektīvi. Pirmām kārtām būtu jāmedī neperspektīvie dzīvnieki, jo pārlieka neperspektīvo stirnu āžu, stirnu kazu un kazlēnu saudzēšana var atkal pasliktināt šo dzīvnieku populāciju.

“Mednieki cenšas medīt stirnu āžus. Pagājusī medību sezona apliecina, ka nomedīta ir tikai puse no stirnu kazu un kazlēnu limita,” norāda L.Kļaviņš.

Plēsēji nodara lielu kaitējumu
Lūši un vilki – plēsēji, kuru medības rada strīdus un diskusijas sabiedrībā. Diemžēl medību pretinieki nesaprot, ka vilki var nodarīt lielu kaitējumu gan mājlopu ganāmpulkiem, gan meža dzīvniekiem. L.Kļaviņš atgādina, ka bija laiks, kad vilkus varēja medīt visu gadu bez ierobežojumiem, tomēr tāpēc tie netika iznīcināti. Dabā ir vajadzīgs līdzsvars, tāpēc tajā savā vieta ir arī vilkiem un lūšiem. Tomēr tur, kur tie rada postījumus, šo dzīvnieku skaits ir jāregulē. Uzskaitīto vilku un lūšu skaits gadu no gada atšķiras maz.

“Pērn bijuši vairāki gadījumi, kad vilki uzbrukuši mājdzīvniekiem. Ja kādam no mājas pazūd suns, neviens par to neinformē. Arī par aitu nokošanu nepaziņo. Tomēr jāziņo būtu par katru gadījumu, jo tie apliecina, ka šeit plēsēju nepaliek mazāk, tāpēc tie ir jāmedī, lai regulētu to skaitu,” uzsver L.Kļaviņš.

Pagājušajā medību sezonā uzskaitīti 189 lūši (nomedīts 31) un 69 vilki (nomedīti 27).

Medību iecirknis – no 200 hektāriem
Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā ir 158 medību iecirkņi, kuros medī 105 juridiskās personas un 40 individuālie medību tiesību lietotāji. Pagājušajā gadā divi medību iecirkņi mainījuši statusu, kļūstot par juridiskām personām, un vēl pāris iecirkņi gatavojas pārejai – veido biedrības.

“Parasti fiziskais statuss ir mazajiem medību iecirkņiem, savukārt juridiskais statuss ir lielākiem iecirkņiem. Medību likumdošana nosaka, ka medību iecirkni var reģistrēt tikai no 200 hektāriem, bet ir mazie medību iecirkņi, kas izveidojušies vēsturiski, kad nebija šādu nosacījumu,” norāda L.Kļaviņš.

Viņš uzskata, ka ir bezatbildīgi veidot mazu medību iecirkni, jo tas nevar saņemt medību atļauju, izņemot stirnu medīšanai 200 ha lielā iecirknī, ja, piemēram, meža cūkas posta zemnieka laukus. “Normāla medību saimniecība ir vismaz 5000 ha meža un vairāk hektāru platībā. Tomēr joprojām veidojas mazie iecirkņi uz 200 hektāriem zemes, turklāt atteikumam tos reģistrēt nav juridiska pamata,” atzīst L.Kļaviņš.

Jauno mednieku ir mazāk
Virsmežniecības mednieku eksaminācijas komisija ir organizējusi 6 eksāmenus mednieka apliecību un medību vadītāju apliecību saņemšanai un 11 eksāmenus šaušanai ar vītņstobra ieročiem. Statistikas dati liecina, ka pērn eksāmenus kārtojuši 79 jaunie mednieki un 5 medību vadītāji. Tas ir krietni mazāk nekā 2016.gadā. To var skaidrot ar iedzīvotāju skaita samazināšanos, jo nevar teikt, ka trūktu intereses par medībām. Iespējams, samazinājumu ietekmē arī tas, ka mednieki eksāmenu var kārtot jebkurā vietā, nevis tikai Ziemeļaustrumu virsmežniecībā.

Kopējais mednieku skaits, kas iegādājas medību karti, nav būtiski mainījies. “Pagājušajā gadā tika mainītas mednieku apliecības. Lielākā daļa mednieku tās ir apmainījuši, jo citādi nevar saņemt mednieka sezonas karti. Tie mednieki, kuri apliecības nav nomainījuši, ar ieroci medīt nevar, bet tāpēc to neviens neatņems,” skaidro L.Kļaviņš. Viņš atzīst, ka mednieki noveco. Ne viens vien jaunais mednieks nokārto eksāmenu, bet pēc tam izbrauc no valsts. Samērā regulāri medībās ierodas ārzemju mednieki, sevišķi no Itālijas, Vācijas, Norvēģijas, kā arī no citām valstīm.

Fakts
Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā ir 158 medību iecirkņi, kuros medī 105 juridiskās personas un 40 individuālie medību tiesību lietotāji.

Pievieno komentāru

Sports