Aizvien vairāk cilvēku vakcinējas visa gada garumā

Tā kā saslimšana ar ērču encefalītu var izraisīt smagas sekas un pat nāvi, Latvijā cilvēki pret vakcināciju izturas aizvien atbildīgāk un  biežāk vakcinējas visa gada ietvaros - arī rudens mēnešos un ziemā. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) provizoriskie dati liecina, ka 2017.gadā no janvāra līdz augustam vien Latvijā veiktas 59 822 potes pret ērču encefalītu.

Jāņem vērā, ka šis skaitlis neatspoguļo kopējo vakcinēto personu skaitu, jo, vakcināciju pret ērču encefalītu uzsākot, pirmajā gadā jāsaņem trīs vakcīnas potes, un pēc tam jāveic revakcinācija pēc 3 gadiem un tad ik pēc 5 gadiem, skaidro SPKC. Iepriekšējo piecu gadu laikā (2012.-2016.gadā) Latvijas iedzīvotāji saņēmuši  313 299 potes pret ērču encefalītu, - tātad vidēji apmēram 62 660 potes viena gada laikā. Līdz ar to var prognozēt, ka 2017.gadā kopumā saņemto pošu skaits varētu pieaugt. 

27 Latvijas reģionos, kas atzīti par ērču encefalīta endēmijas reģioniem, bērniem līdz 18 gadu vecumam vakcināciju pret ērču encefalītu apmaksā valsts. SPKC provizoriskie dati liecina, ka no 2017.gada janvāra līdz augustam valsts apmaksātās vakcinācijas ietvaros 14 009  bērni un jaunieši saņēmuši potes pret ērču encefalītu.

Rudens ir laiks, kad ērču aktivitātē novēro otro pacēlumu, kas gan parasti ir mazāks nekā pavasarī. „Grūti pateikt, kāpēc tieši tā, taču rudenī ērces vairāk sastopamas tieši meža taciņu malās un zālē. Jāievēro, ka ērcēm asins sūkšana ir nepieciešama, lai pārietu nākamajā attīstības stadijā vai producētu oliņas,” skaidro SPKC pētnieki.

Ērces kodums bieži paliek nepamānīts  

SPKC dati rāda, ka ceturtajai daļai cilvēku, kas Latvijā saslimuši ar ērču encefalītu, nav ne jausmas, kur un kādos apstākļos tas noticis. Šādos gadījumos bieži vien pie vainas varētu būt ērču tēviņi vai ērces agrīnā attīstības stadijā – nimfas. „Tā kā nimfas  ir  mazas,  cilvēks piesūkšanās brīdi var nepamanīt. Savukārt  ērču tēviņi piesūcas tikai uz īsu brīdi, un tad nokrīt. Atšķirībā no ērču mātītēm, tēviņi ap snuķīti neveido cementējošu konusiņu cilvēka ādā,  tajā neiecementējas un asinis nesūc ilgstoši. Mātītes asinis sūc ilgi un tas  palielina iespēju saslimt ar Laima boreliozi. Saslimšanu ar ērču encefalītu piesūkšanās ilgums nekādi neietekmē, jo inficēšanās var notikt uzreiz, kad ērce ir piesūkusies – dažu minūšu laikā,” norāda SPKC.

Ērču aktivitātes sezonas ilgumu prognozēt ir grūti. „Tas atkarīgs no laika apstākļiem un gaisa temperatūras. Vēl nesen vienu gadu ērces bija aktīvas līdz pat Ziemassvētkiem. Ir bijuši pat gadījumi, kad ērces mājās ziemas mēnešos no meža atnes ar koku zariem, kas siltumā atkūst,” vērš uzmanību SPKC.

Ērču attīstībai labvēlīgas vietas – mežu izcirtumi

Diemžēl pēdējos gados par lielisku ērču vairošanās vietu Latvijā kļuvuši mežu izcirtumi, pļavas  un krūmāji. “Ērces īpaši vairojas gadiem nepļautās pļavās un nesakoptos mežu izcirtumos. Tie nereti tiek pamesti kā pēc kara, - redzam kaudzēs samestus zarus, kur saaug  krūmi. Tā  ir lieliska vieta, kur attīstīties arī dzīvniekiem - ērču barības avotam. Tādējādi izcirtumos savairojas arī ērces,” skaidro SPKC pārstāvis. 

SPKC atgādina, ka pirms došanās mežā svarīgi domāt par apģērba pielāgošanu, lai ērcēm zem tā palīst būtu grūti. Šos ieteikumus vērtīgi ņemt vērā arī cilvēkiem, kas pret ērču encefalītu ir vakcinējušies, jo ērces pārnēsā arī citas infekcijas, piemēram, Laima boreliozi. Tiesa, kamēr Laima boreliozi var veiksmīgi ārstēt ar antibiotikām, saslimšanas gadījumā specifisku zāļu pret ērču encefalītu nav. 

Pievieno komentāru

Veselība