Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kā uzlabot miegu: CSDD ar īpašu aparatūru slavenībām veic miegainības mērījumus 6

Lai pievērstu uzmanību neizgulēšanās problēmai, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) desmit dienu garumā veica miegainības mērījuma eksperimentu, kurā piedalījās piecas sabiedrībā zināmas personas.

“Diemžēl liela daļa cilvēku mūsdienās, cenšoties paveikt un paspēt pēc iespējas vairāk, ir tiktāl pieraduši pie hroniskas neizgulēšanās, ka ir aizmirsuši, kāda ir sajūta būt mundram. Eksperimenta dalībniekiem bija iespēja padomāt, vai ir vērts ko mainīt savā dzīvesveidā, lai labāk izgulētos sekmīgāk, justos mundrāki un būtu darbspējīgāki katru dienu, kā arī lai neapdraudētu sevi un citus ceļu satiksmes dalībniekus, sēžoties pie auto stūres nogurumā,” stāsta mērījumu veicējs RSU Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedras asociētais profesors Leons Blumfelds.

Eksperimentā piedalījās producente un radošās apvienības “Skudras Metropole” vadītāja Gundega Skudriņa, dziedātāja un tekstu autore Marta Kukarane, aktieri Gints Andžāns un Lauris Dzelzītis, kā arī 2017. gada Latvijas labākais vieglatlēts Elvijs Misāns. Pēc mērījumiem, kas tika veikti ar īpašas aparatūras palīdzību, dalībnieki saņēma individuālos ieteikumus miega higiēnas pilnveidošanai.

“Miegainību desmit dienās var samazināt tikai tie, kuru vienīgā problēma ir nepietiekamais laiks, ko viņi velta miegam. Ja izgulēties neļauj miega higiēnas principu neievērošana, vajadzīgs ilgāks laika periods, lai pakāpeniski kaut ko mainītu savā dzīvesstilā. Tomēr ar desmit dienām noteikti pietiek, lai uzsāktu nelielus uzlabojumus vēl labāka izgulēšanās rezultāta sasniegšanai un ikdienas mundrumam, vai vismaz ļautu aizdomāties par neizgulēšanās problēmas nopietnību un miega higiēnas svarīgumu,” skaidro L.Blumfelds, atgādinot, ka miegs ir tikpat nepieciešams kā gaiss, ūdens un ēdiens.

Pēc desmit dienām dalībniekiem bija iespēja veikt atkārtotu mērījumu, lai pārliecinātos, vai pēc ieteikumu ņemšanas vērā rezultāti uzlabojušies.

“Lai būtu labā formā, man kā sportistam labs miegs un uzturs ir svarīgs pamatnoteikums. Ar lielu interesi piedalījos eksperimentā, lai uzzinātu, ko es vēl varētu darīt savas miega kvalitātes uzlabošanai. Saņemtos individuālos ieteikumus noteikti ņemšu vērā, cenšoties tos ieviest savā ikdienas režīmā,” stāsta E. Misāns.

Savukārt Gundega Skudriņa atzīst: “Tā kā vienmēr esmu miega badā, ironizējot mēdzu stāstīt, ka manas mājas ir mašīnā, jo n-tās reizes esmu stājusies ceļa malā 15–20 minūtes nosnausties. Pie Siguldas mani bieži var manīt. Ar saviem dvīņiem un darba stresu absolūti nejūtos pārsteigta! Tomēr būs, ko mācīties pašai, kā arī aicinu ikvienu atpazīt miegainību un laikus apstāties.”

Lūk, daži ieteikumi pilnvērtīgākam miegam:

  • Katru dienu doties gulēt un celties aptuveni vienā un tajā pašā laikā, arī brīvdienās.

  • Fiziska aktivitāte dienas laikā uzlabos miegu, bet smaga slodze dažas stundas pirms gulētiešanas traucēs iemigt.

  • Vismaz četras stundas pirms gulētiešanas nevajadzētu lietot kofeīnu saturošus dzērienus un stipru tēju.

  • Pirms gulētiešanas izvairīties no spilgtas gaismas – ne tikai telpas apgaismojuma, bet arī no televizora, datora vai viedierīces ekrāna.

  • Dienas gaisma dienas pirmajā pusē palīdzēs uzlabot miegu, tādējādi ieteicams vismaz stundu dienā uzturēties ārpus telpām vai transportlīdzekļa.

  • Guļamistabai vajadzētu būt nedaudz vēsākai nekā citām istabām, kā arī klusai un pietiekami tumšai. Tajā nevajadzētu ēst, skatīties televizoru, strādāt vai lasīt.

  • Ja dienā nāk miegs, situāciju var glābt spēka snauda. Lai miegains autovadītājs tiktu līdz galamērķim, tā ir vienīgais pareizais risinājums. Tomēr ikdienā no gulēšanas dienas laikā vajadzētu atturēties, īpaši pēc plkst. 15.00, jo tas izjauks normālu nakts miegu!

Miegainības eksperiments tika rīkots ceļu satiksmes drošības kampaņas “Apstājies, pirms atslēdzies!” ietvaros. Kampaņu organizē CSDD, to atbalsta apdrošināšanas sabiedrība ERGO un Latvijā lielākais degvielas mazumtirdzniecības uzņēmums “Circle K”, sadarbības partneris – SIA “Domenikss”. Kampaņa tiek finansēta no OCTA līdzekļiem.

Ar kampaņas materiāliem iespējams iepazīties CSDD mājaslapā https://www.csdd.lv/socialas-kampanas/kampana-apstajies-pirms-atsledzies

Pievieno komentāru

Komentāri 6

!!!

Beidziet tērēt mūsu naudu savām stulbajām reklāmām!

pirms mēneša, 2018.03.15 16:30

Ance

Tur nav nekā stulba. Kamēr ārsti neiestāsies par saviem pacientiem ,pieprasot saeimai ar likumu aizliegt strādāt naktīs,tikmēr mums veselība klibos arvien vairāk. Jo visas kaites sākas no neizgulēšanās un līdz ar to arī no stresa. Jo ,ja tu būsi mierīgs,tad "augšas"uzbraucieni tik ļoti nekaitēs. Un tie,kas saka,ka žēl laika,ko noguļu,ātri vien nāk atpakaļ ar visādām likstām ik pa mirklim. Un tad sākas doma,ka esmu nolādēts un vēl nez kas.

pirms mēneša, 2018.03.18 13:04

!!!

Diemžēl, bet kādam arī naktīs būs jāstrādā.

pirms mēneša, 2018.03.18 16:02

Ance

Tieši tāpēc jau rakstu. Nostrādāju trīs gadus katru nakti. Beigās jau nesapratu ne rīta,ne vakara. Nonācu līdz nervu un miegs zālēm. Beigās iemaisījās ğimenes ārsts . Darba devējam bija jāizvēlas-vai nu kaut ko mainīt,vai ārsts ziņo tālāk. Paldies dievam,ka tā. Normāli mainoties,vairs nebija problēmu.

pirms mēneša, 2018.03.19 08:43

Ir pieredze

Pirms nepilniem trīs gadu desmitiem darba pārslodzes dēļ negulēju trīs diennaktis. Darbu paguvu paveikt uz fizisko un garīgo spēku pilnīga izsīkuma rēķina (tie atkal atjaunojās pilnibā tikai pēc kārtīgas izgulēšanās). Bet sekas palika: tiklīdz nokļūstu miega badā, atslēdzos uz kādām minūtēm pat tad, ja stāvu. Tādā veidā organisms kopš tā laika aizsargā sevi no pārdegšanas. Tā ka no savas pieredzes tagad zinu - miega bads mums nodara nopietnu kaitējumu! Šī ir nopietna probēma arī lielveikalu darbiniecēm, kuras vairākas diennaktis pēc kārtas strādā līdz maiņas beigām un nākamo maiņu atsāk parasti jau stundu pirms veikala atvēršanas.

pirms mēneša, 2018.03.19 10:41

Veselība