Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

"Pie imunologa cilvēki bieži nonāk tad, kad nevar atrast slimības cēloņus"

"Cilvēka imūnsistēma ir kā smalki noausts zirnekļa tīkls. Tajā iekrītot kādai lietus lasītei, zirnekļa tīkls sasvārstās, taču neplīst. Tieši tāpat funkcionē vesela cilvēka imunitāte, dažādu faktoru ietekmē tā var sašūpoties, bet pēc tam dabiski līdzsvarojas. Savukārt, ja imunitātes funkcijas nedarbojas kā nākas, tā sāk svērties uz vienu vai otru pusi," skaidro Imunoloģijas klīnikas sertificēta imunoloģe – dermatoloģe Natālija Gerula.

Par imunitātes problēmām aizdomas var rasties tad, ja organismam ir slikta aizsardzība pret infekcijām. Nereti cilvēki pie imunologa nonāk pēc ārstējošā ārsta, piemēram, ginekologa, dermatologa vai okulista ieteikuma. Situācijas mēdz būt dažādas, var būt tā, ka cilvēkam ir kāda pamatsaslimšana, piemēram, psoriāze, un, neizskaidrojamu iemeslu dēļ, rodas vēl kādas problēmas - cita veida ādas izsitumi, augoņi u.c. Tad ārsts var ieteikt vērsties pie imunologa. Var būt arī tā, ka ārstējošajam ārstam rodas aizdomas par kādu autoimūnu saslimšanu, (šīs slimības parasti rodas, ja infekcijas vai ilgstoša iekaisuma rezultātā mainās organisma šūnas), un viņš iesaka cilvēkam konsultēties ar imunologu.


Kā arī pie imunologa cilvēki itin bieži nonāk arī tad, ja nav iespējams noteikt slimības cēloni.


Imunologs ir speciālists, kurš individuāli izvērtē cilvēka imūnsistēmu, ņemot vērā dažādus faktorus - ģenētiku, dzīves laikā pārslimotās slimības, pārdzīvoto stresu. Lai vēl pilnīgāk izvērtētu imunitāti, ieteicams veikt smalku izmeklējumu – imunogrammu. Ar tās palīdzību tiek analizētas izmaiņas imūnsistēmas šūnās un to struktūrā, un šādā veidā ir iespējams gūt vispilnīgāko atbildi - kāpēc organisms vairs nespēj aizsargāties pret infekcijām.


Klīniskajā imunoloģijā izšķir primāro imūndeficītu, tas ir sastopams salīdzinoši reti, pamatā tās ir tā dēvētās retās slimības, kas ir ģenētiskas, rada ļoti nopietnus imūnsistēmas bojājumus, šādos gadījumos parasti ir nepieciešama sarežģīta un pastāvīga ārstēšana. Daudz biežāk ir sastopamas sekundārā imūndeficīta saslimšanas, piemēram, tās var būt dažādas autoimūnas slimības - reimatoīdais artrīts, sarkanā plakanēde, psoriāze, onkoloģiskās saslimšanas u.c. Iegūta sekundārā imūndeficīta saslimšana ir arī HIV infekcija.


Natālija Gerula uzsver: "Cilvēkam ir jāsaprot - ja ir slimība, kurai pamatā ir sekundārais imūndeficīts, imunologs pamatslimību neārstēs, bet, papildus ārstējošā ārsta nozīmētajai terapijai, varēs ieteikt imunitāti stabilizējošu terapiju. Tad organismam būs vieglāk uzveikt slimību."


Ļoti bieži ir tā - cilvēks ir pārliecināts, ka viņam ir novājināta imunitāte. Taču patiesībā imunitāte nav vāja, tā vienkārši nepareizi funkcionē, un tad ir nepieciešams to līdzsvarot. Turklāt jāņem vērā, ka imunitāte var būt ne tikai novājināta, tā var būt arī pārāk aktīva, un arī tā rezultātā var rasties dažādas veselības problēmas.

"Tāpēc es ieteiktu cilvēkiem būt piesardzīgiem - bez ārsta ieteikuma nelietot imunitāti stimulējošus preparātus," uzsver Natālija Gerula.


Ja cilvēka organisms ir vesels un spēcīgs, imunitāte darbojas līdzsvaroti, lietojot imunitāti stiprinošus preparātus, veselībai, visticamāk, netiks kaitēts. Taču, ja cilvēkam jau ir kādas saslimšanas, piemēram, cukura dibēts vai reimatoīdais artrīts, bez ārsta izvērtējuma lietojot imunitāti stiprinošus preparātus, veselības stāvokli var vēl vairāk pasliktināt."


Tas, ka Latvijā ir pieejams speciālists – imunologs, ir mūsu valsts priekšrocība, jo daudzās citās valstīs šādu speciālistu nemaz nav. "Pie mūsu imunologiem ārstējas arī cilvēki no Krievijas, Amerikas, Zviedrijas, piemēram, konsultējas onkoloģisku saslimšanu gadījumā. Turklāt, papildus onkoloģiskās slimības pamatārstēšanai, imunologs, atkarībā no diagnozes, var ieteikt imunitāti balansējošu terapiju, piemēram, viroterapiju vai baltā āmuļa terapiju, kas ir ļoti populāra Vācijā, taču Latvijā par to cilvēki vēl ir salīdzinoši maz informēti," skaidro Imunoloģijas klīnikas imunoloģe – dermatoloģe Natālija Gerula.


Daudzās attīstītās pasaules valstīs turpretim pacientu ārstēšana notiek šablonizēti - ārsts ievada datorā slimības simptomus, datorprogramma izskaitļo diagnozi un ārstēšanas shēmu.


Latvijā vairumam speciālistu imunoloģija ir kā apakšspecialitāte, tā, piemēram, Imunoloģijas klīnikā ir pieejams imunologs – dermatologs, kas palīdz risināt ar ādas imunitāti saistītas problēmas, imunologs – pediatrs, kas specializējies bērnu ārstēšanā, imunologs – onkologs, kā arī speciālists, kas konsultē sieviešu veselības un auglības veicināšanas jautājumos, un bērnu ārsts.


Pievieno komentāru

Veselība