Speciāliste: “Dzelzs deficīta anēmijas dēļ cilvēks var zaudēt saikni ar realitāti...”

Latvijā daudziem cilvēkiem organismā pietrūkst dzelzs, un tas var veicināt saslimšanu - dzelzs deficīta anēmiju. Kādi tam ir iemesli? skaidro speciālisti - vecmāte Astrīda Millere un uztura speciāliste Tatjana Tepo.

“Iemeslus mēs varam novērot jau skolās,” pauž vecmāte Astrīda Millere, uzsverot, ka šai problēmai būtu jāpievērš lielāka uzmanība gan katram individuāli, gan valsts veselības aprūpes līmenī. “Palūkojieties, kā bērni skolā ēd! Pat tie bērni, kuri ēd skolas pusdienas, to dara lielā steigā, jo pusdienām paredzētais laiks parasti ir ļoti īss. Otra lieta – stundu sarakstā pēc pusdienām bieži ir sporta stunda, un pēc tam bērniem sāp vēders. Un tad nav jābrīnās, ka skolās ļoti lielai daļai skolēnu ir gastrīts vai cita veida gremošanas sistēmas saslimšanas. Savukārt, ja gremošanas sistēma nedarbojas kā nākas, ir ļoti liela iespēja, ka tiks ietekmēta mikroelementa dzelzs uzsūkšanās organismā.”


Lai nodrošinātu organismu ar visām tam nepieciešamajām vielām, tai skaitā dzelzi, pats svarīgākais ir lietot sabalansētu, pilnvērtīgu uzturu. Ar uzturu dzelzi vislabāk var uzņemt, lietojot kvalitatīvus gaļas produktus (putnu, liellopu gaļu, aknas). Gaļa satur divvērtīgo dzelzi, kas visātrāk uzsūcas, proti, organisms divvērtīgo dzelzi spēj visefektīvāk izmantot.


Dzelzi satur arī - pupas, brokoļi, bietes, žāvēti augļi, dilles, spināti un citi zaļumi, taču dabas produkti lielākoties satur trīsvērtīgo dzelzi, organisms to nespēj tik pilnvērtīgi izmantot, tāpēc, lietojot uzturā tikai dabas produktus, ir ļoti grūti organismu nodrošināt ar nepieciešamo dzelzs daudzumu.


Vecmāte pauž viedokli: “Ja cilvēkam ir veselīga gremošanas sistēma un viņš pilnvērtīgi ēd, var sevi pilnībā nodrošināt ar visām nepieciešamajām uzturvielām, tai skaitā dzelzi. Diemžēl, šādu cilvēku ir ļoti maz. Tādēļ apzinoties, ka ikdienā ēd nepilnvērtīgi, maz lieto vai gandrīz vispār nelieto produktus, kas satur dzelzi, šo deficītu var kompensēt, bagātinot ikdienas uzturu ar dzelzs uztura bagātinātāju.


Uztura speciāliste Tatjana Tepo dod savus ieteikumus: ”Ja cilvēks ir nolēmis savu ikdienas uzturu papildināt ar dzelzs uztura bagātinātāju, svarīgākais ir parūpēties, lai tas labi uzsūktos organismā (ja tas slikti uzsūksies, no tā nebūs lielas jēgas), kā arī vēlams izvēlēties tādu dzelzs uztura bagātinātāju, kas nerada nepatīkamas blakus parādības. Tam vajadzētu būt dabīgam, bez pievienotiem konservantiem un krāsvielām. Daudz vērtīgāki ir dzelzs uztura bagātinātāji, kas satur ne tikai dzelzi, bet arī citas vielas, piemēram, augu ekstraktus, kas veicina dzelzs uzsūkšanos, uzlabo gremošanas sistēmas darbību un veicina fermentu sekrēciju. Uztura speciāliste arī norāda : “Mēdz būt, ka, lietojot dzelzs uztura bagātinātāju, ir vēdersāpes un aizcietējums. Tas parasti ir tad, ja dzelzs no uztura bagātinātāja labi neuzsūcas un zarnu traktā veidojas dzelzs savienojumi. Lai izvairītos no šādām blakus parādībām, uztura speciāliste iesaka izvēlēties uztura bagātinātāju, kura sastāvā ir dzelzs glikonāts, jo šis dzelzs savienojums labi uzsūcas organismā. Vēl organismam labi piemērots ir uztura bagātinātājs ar aktīvo vielu kombināciju - dzelzs glikonātu, C vitamīnu un B grupas vitamīnu, jo tad organisms spēj no tā pilnvērtīgi uzņemt un izmantot mikroelementus un vitamīnus, kā arī veicina jaunu asinsšūnu – eritrocītu veidošanos.


Vecmāte Astrīda Millere atklāj pazīmes, kas varētu liecināt, ka dzelzs trūkums organismā jau ir kritisks vai pārtapis saslimšanā dzelzs deficīta anēmijā. Cilvēks regulāri jūtas noguris, viņam ir muskuļu vājums, slikta pašsajūta, nervozitāte. Dzelzs deficīta anēmijas gadījumā var būt tāds nogurums, ka gribas tikai gulēt un neko nedarīt. Visbiežāk bērniem mēdz būt urīna nesaturēšana, smejoties vai raudot vai brīžos, kad ir lielāka slodze, kā ar naktīs. Par dzelzs deficīta anēmiju var liecināt tad, ja pastiprināt izkrīt mati, lūst nagi, mēdz būt ģīboņi, plaisā mutes kaktiņi, arī tad, ja ir neizskaidrojamas ēšanas kaprīzes, gribas kaut ko neparastu, pat neēdamas lietas, piemēram, ēst krītu, mālus, sūkāt ledu u.c.


Dzelzs deficīta anēmijas gadījumā bērniem, pusaudžiem, grūtniecēm mēdz būt "nemierīgo kāju" sindroms, tas var izpausties un traucēt, cilvēkam esot miera stāvoklī vai iemiegot.


Vecmāte arī novērojusi – cilvēkam, kam jau ir hroniska dzelzs deficīta anēmija, mēdz būt, ka skābekļa trūkuma dēļ vairs nespēj adekvāti novērtēt savu pašsajūtu. Cilvēks pie tās ir pieradis un uzskata, ka tā arī ir jājūtas, lai arī jau vizuāli ir redzams, ka viņš ir izsīcis, bāls, bez spēka un hroniski noguris. Tad mēdz būt, ka speciālists brīdina un iesaka rīkoties, lai uzlabotu stāvokli. Taču cilvēks apgalvo, ka jūtas labi, nevēlas ticēt ārsta teiktajam. Šādā stāvoklī biežāk nonāk cilvēki, kas aizraujas ar dažādām nepārdomātām diētām, ir iestāstījuši sev, ka ēd pilnvērtīgi un tam arī tic. Diemžēl vecmātes praksē ir bijušas arī šādas topošās un jaunās māmiņas.


Nekādā gadījumā gan nevajadzētu pašiem nodarboties ar minējumiem par to, vai dzelzs organismā ir pietiekami. Ikvienam cilvēkam gan bērnam, gan pieaugušajam ik pa laikam būtu ieteicams par to pārliecināties, veicot asins analīzes un noskaidrojot, vai asinīs ir pietiekams hemoglobīna, ferritīna, vitamīna B12 un folijskābes līmenis.

Pievieno komentāru

Veselība