Zarnu vēzis – slimība bez acīmredzamiem simptomiem

Onkoloģiskās slimības ir viens no visizplatītākajiem mirstības cēloņiem ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Būtiski zināt, ka kolorektālā jeb zarnu vēža agrīnā diagnosticēšanā nozīmīga loma ir tieši pacienta iesaistei un iniciatīvai.

Kopš 2009. gada Latvijā tiek organizēts valsts apmaksāts krūts, dzemdes kakla un zarnu vēža skrīnings. Atšķirībā no krūts un dzemdes kakla, zarnu vēža skrīninga mērķauditorijai – sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem – netiek izsūtītas uzaicinājuma vēstules. Ģimenes ārstam jāmudina pacientu veikt izmeklējumu, vai arī pacientam pašam jāvēršas sava ģimenes ārsta praksē, lai noskaidrotu, kā šo izmeklējumu veikt. Zarnu jeb kolorektālā vēža skrīnings ļauj atklāt vēzi agrīnā stadijā, kā arī noteikt pirmsvēža stāvokļus.

Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati (SPKC), 2016. gadā zarnu vēzis bija trešais visbiežāk atklātais vēža veids kā sievietēm, tā vīriešiem. Diemžēl tikai trešā daļa no gadījumiem (34,4%) tika atklāti savlaicīgi – pirmajā vai otrajā slimības stadijā, kad ārstēšana var sniegt vislabākos rezultātus. Savukārt vairāk nekā puse no atklātajiem slimības gadījumiem atklāti jau trešajā un ceturtajā attīstības stadijā.

Kādi ir zarnu vēža attīstības riska faktori?

Pierādīts, ka zarnu vēža attīstībā liela ietekme ir tieši dzīvesveidam. Būtisks zarnu vēža riska faktors ir, piemēram, neveselīgs un nesabalansēts uzturs, kurā dominē augsts sāls, cukura daudzums, trekni ēdieni, “sarkanā” gaļa, gaļas izstrādājumi, kā arī nepietiekams šķiedrvielu daudzums. Ja nesabalansēts uzturs tiek apvienots ar mazkustīgu dzīvesveidu, nereti sekas tam ir aptaukošanās, kas savukārt arī palielina zarnu vēža attīstības risku. Zarnu vēža riska faktors ir arī atkarību izraisošu vielu lietošana, piemēram, pārmērīga alkohola lietošana un smēķēšana. Smēķētāju risks saslimt ar zarnu vēzi ir par 30 – 40% augstāks, nekā nesmēķētājiem. Tāpat pastiprināta uzmanība jāpievērš tiem, kuru ģimenē bijuši zarnu vēža gadījumi. Par slimību var liecināt arī zarnu polipi un iekaisīgas zarnu slimības, piemēram, čūlainais kolīts vai Krona slimība.

Kā tiek veikts izmeklējums?

Nereti par zarnu veselību cilvēki kautrējas runāt, tomēr sarunā ar ārstu kautrība ir lieka. Ikvienam, kurš sasniedzis 50 gadu vecumu, reizi gadā obligāti jāveic slēpto asiņu tests fēcēs. Ja ģimenes ārsts to nav piedāvājis veikt, iniciatīva jāizrāda pašam.

Veicot zarnu vēža skrīningu, pacienta iesaiste ir ļoti svarīga, jo izmeklējuma pirmais posms jāveic pašam pacientam. Vēršoties pie ģimenes ārsta, pacients saņem īpašu testa komplektu slēpto asiņu noteikšanai. Ģimenes ārsta uzdevums ir izskaidrot, kā sagatavoties testa veikšanai, piemēram, kādus pārtikas produktus nelietot pirms testa veikšanas, un kā tieši tests veicams. Testa komplektā ietilpst testa plāksnītes, uz kurām ar aplikatoru jāuzklāj fēču paraugi. Kad pēc vairākām dienām plāksnīte ir aizpildīta, testa komplekts jānodod ārstam vai laboratorijā, kur komplekts izsniegts. Šādā veidā tiek veikts slēpto asiņu izmeklējums fēcēs.

Asiņu piejaukums fēcēs ne vienmēr nozīmē tūlītēju vēža diagnozi. Tomēr šādā gadījumā visticamāk būs nepieciešami papildu izmeklējumi. Konstatējot asiņu piejaukumu fēcēs, visbiežāk pacients saņem nosūtījumu uz kolonoskopijas jeb apakšējās endoskopijas izmeklējumu, kas ļauj savlaicīgi konstatēt kuņģa – zarnu trakta gļotādas izmaiņas un iegūt audu paraugus tālākai izmeklēšanai.

Papildu informāciju par vēža profilaktiskajām pārbaudēm vari noskaidrot:

  • sava ģimenes ārsta praksē;

  • www.vmnvd.gov.lv, sadaļā „Veselības aprūpes pakalpojumi’’;

  • Zvanot uz Nacionālā veselības dienesta bezmaksas informatīvo tālruni 8000 1234.

Raksts tapis Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra un Nacionāla veselības dienesta organizētā kampaņā “Rūpes par veselību ir ģimenes laime!”.

Pievieno komentāru

Veselība