Adopcija nepopulāra, bērnus atbalsta 9 audžuģimenes, 63 aizbildņi 9

Bērnu pamešana novārtā, kā arī vecāki alkoholiķi (atrašanās spēcīgu apreibinošu vielu ietekmē) ir bijuši galvenie iemesli bažām, par kurām Gulbenes novada iedzīvotāji parasti sūdzas Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai.

Nepilnu trīs gadu laikā (2015-2017) inspekcijas Ģimeņu ar bērniem atbalsta departaments 14 reizes rakstiski ir vērsies Gulbenes novada pašvaldībā. Inspekcija katrreiz lūgusi pašvaldību izvērtēt iespējamos bērnu tiesību pārkāpumus ģimenē un sniegt palīdzību bērniem un ģimenei. Motivācija - bērna attīstībai un veselībai nelabvēlīgu vai apdraudošu apstākļu novēršana. Šāda ir inspekcijas sniegtā informācija “Dzirkstelei”. Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas veiktajā pētījumā jau pirms četriem gadiem bija šokējoša informācija, ka saskaņā ar aptaujas datiem visvairāk sociālā riska ģimeņu Latvijā ir tieši Gulbenes novadā. Grūti teikt, ar ko tas ir izskaidrojams, taču fakts paliek fakts. 

Lielākais atbalsts bērnam grūtībās - aizbildņi
Aizbildņi par bērniem rūpējas daudz biežāk, nekā varētu likties. To apliecina gan novada bāriņtiesas statistikas dati, gan reālā prakse. Daudz ir tādu bērnu, kuru vecāki ir peļņā ārpus novada vai pat ārzemēs, kuri lieto alkoholu un nespēj pildīt vecāku pienākumus, kuri šķīrušies vai nedzīvo kopā, izveidojuši jaunas ģimenes, kurās atvases no iepriekšējām attiecībām neiederas vai traucē. Nereti tad par šiem bērniem atbildību uzņemas vecvecāki vai citi asinsradinieki.

“Nepieskatīšana, vardarbība – tie ir galvenie iemesli, kuru dēļ bāriņtiesai ir jāiejaucas ģimenē un jāpilda savi pienākumi bērna interešu vārdā,” “Dzirkstelei” saka novada bāriņtiesas priekšsēdētājas vietniece Inese Pērkone. Alkohola lietošana kā tāda neesot iemesls vecāku varas ierobežošanai, drīzāk alkohols kļūst pa papildu faktoru, kas traucē vecākiem pildīt pienākumus, veicina agresiju, vardarbību – skaidro I.Pērkone. Nabadzība neesot problēma, kas apdraud bērnus ģimenēs, jo tādos gadījumos palīgā nāk novada sociālais dienests. “Pilnīgi bezcerīgu gadījumu, kad vecāki nemaz necenstos laboties, ir maz,” saka I.Pērkone. Tomēr gadās, ka vecāki paši no laba prāta savu bērnu nodod vecvecāku rokās un izvairās no savu pienākumu pildīšanas, cik vien var.

Kāda seniore no Gulbenes, kura mazdēlu audzina un aprūpē kopš viņa mazotnes, “Dzirkstelei” saka – sākumā ilgi bērns visas mammai līdzīgās sievietes, kuras satika veikalā vai uz ielas, saucis par mammām. Bijuši vajadzīgi daudzi gadi, lai zēns sarastu ar domu, ka abu vecāku diendienā nav un nekad nebūs blakus. Palīdzējuši bāriņtiesas, ģimenes ārsta padomi. Bērnam mācīts izprast vecākus un piedot viņiem, redzēties un satikties, kad tas ir iespējams, atzīt citus abu vecāku jaunajās ģimenēs dzimušos bērnus. Tēvs gan materiāli, gan morāli atbalsta pie vecmāmiņas augošo bērnu. Ar māti visa veida kontakti ir vairāk ierobežoti.

I.Dukure klāsta – vislabāk bērnam ir būt savā ģimenē. Tikai tad, ja tur bērna pieskatīšanā, aprūpē ir problēmas, ja bērna veselība, dzīvība tiek apdraudēta, ir jāmeklē cits variants. “Bērnu šķirot no ģimenes, vispirms tiek apzināti tuvākie radinieki – vecvecāki, brāļi, māsas, kuri ir pieauguši. Ja to nav, tad mēs skatāmies un meklējam tālāk. Vai nu tā būs audžuģimene, vai bērnu un ģimenes atbalsta centrs Litenē (agrāk saukts par patversmi), vai galējā variantā – sociālās aprūpes institūcija,” saka I.Dukure.

Bērnunams vai audžuģimene – kas labāks?
“Katra bērna situācija ir individuāla. Nav vienādu situāciju, kuras varētu risināt pēc viena scenārija. Bērns, protams, ir prioritāte,” saka I.Pērkone.

Nekur bērnam nav tik labi kā pie saviem tuviniekiem, bet reizēm tomēr bērna emocionālā pieķeršanās savas ģimenes locekļiem nav vērā ņemama. Tas notiek situācijās, kad bāriņtiesas pienākums ir izlemt, kā ir labāk bērnam.

“Ja vien ir iespēja ar laiku bērnu atgriezt atpakaļ ģimenē pie vecākiem, kad ar tiem zināmu darbu veicis sociālais vai citi dienesti, tas notiek. Galvenais – ir jābūt novērstiem nelabvēlīgajiem apstākļiem ģimenē. Vienmēr vadāmies tikai no bērna interesēm,” skaidro I.Dukure.

Viņa saka – salīdzinot ar tālu pagātni, šodien bērnunamos  uzturas galvenokārt pusaudža vecuma bērni, kuriem nav tuvinieku, kuri būtu gatavi uzņemties rūpes par viņiem. Ar mazajiem bērniem, kuri jāizņem no ģimenes, iespēju robežās tiek meklēti citi risinājumi. Kā uzskata I.Dukure, nav nekā ideālāka par ģimeniskas vides nodrošināšanu bērnam, kura dzīves nokārtošanā ir jāiesaistās bāriņtiesai. Tāpēc labāk ir atrast bērnam aizbildņus no radu loka vai ievietot bērnu audžuģimenē. “Audžuģimene ir pakalpojuma sniedzēja. Likuma norma pasaka, ka tas ir īslaicīgs pakalpojums, bet praksē ir mazliet citādāk,” saka I.Dukure.

Savās pārdomās ar “Dzirksteli” dalījās kāda audžumamma, kura šādā statusā bija godprātīgi kalpojusi Latvijai un tās bērniem gadus piecpadsmit. Un tad piepeši, saprazdama, ka pensijas vecums tuvojas straujiem soļiem, bet viņa pensiju nav nopelnījusi, sieviete pārtrauca piedāvāt audžuģimenes pakalpojumus un aizgāja strādāt algotu darbu. Par laimi – arī sociālās palīdzības jomā, kas viņai ir tuva.

”Vai tiešām vairs negribas būt audžumammai?” sievietei jautāja “Dzirkstele”. Viņa atbildēja – ne jau par to ir runa. Viņa, iespējams, nākamgad atgriezīsies savā agrākajā statusā, jo ar 2018.gadu personas, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, tiks apdrošinātas no valsts pamatbudžeta pensiju, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai, līdz ar to tiks pakļautas valsts sociālajai apdrošināšanai. To paredz valdībā atbalstītie grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu. Labklājības ministrijas pagājušajā gadā veiktais pētījums par Latvijas audžuģimenēm paredz to pakāpenisku specializāciju. Vai valdības sperto soļu dēļ nākamgad Gulbenes novadā varētu palielināties audžuģimeņu skaits? Novada bāriņtiesas priekšsēdētāja I.Dukure saka – negribas zīlēt kafijas biezumos.

“Audžuģimeņu mums ļoti trūkst. Es aicinātu tos cilvēkus, kuri varētu un gribētu uzņemties šādu atbildību, izvērtēt šo iespēju. Interesentus aicinām vērsties bāriņtiesā, lai saņemtu detalizētāku informāciju. Mēs ļoti gaidām!” aicina I.Dukure.

Aizbrauc peļņā un paliek bez bērniem
Arvien nav mazums tādu gadījumu, kad problēmās iekuļas ģimenes, kas ar visiem bērniem pārceļas uz dzīvi un darbu ārzemēs – Eiropas Savienības valstīs. Bērni tiek izņemti no ģimenēm, ja vecāki neievēro konkrētās valsts prasības savu pienākumu pildīšanā.

“Bāriņtiesa saņem šādu informāciju. Arī iesaistāmies problēmu risināšanā gan ar Tieslietu ministrijas starpniecību, gan pa tiešo. Komunicējam ar attiecīgajām iestādēm dalībvalstīs. Ir risināmi jautājumi. Ir nerisināmi. Katrai valstij ir savi likumi. Visiem, kuri dodas uz ārzemēm, ir šie likumi jāzina un jārespektē. Ir jāsargā savi bērni! Jā, Latvijā ir stipri pielaidīgāka sistēma, vide. Vecajās Eiropas valstīs ārpusģimenes aprūpes formas, iestrādes ir daudz senākas. Tur ir mazliet citādāka sistēma. Galu galā tur ir vairāk resursu, salīdzinot ar iespējām Latvijā. Cik tad pie mums ir to darbinieku bāriņtiesās, sociālajos dienestos!?” saka I.Pērkone. Tomēr novada bāriņtiesa nekad nepaliek malā, iesaistās un kopā ar vecākiem iespēju robežās cīnās par ārzemēs atņemto bērnu atgūšanu.

  Statistika
◆ 2016.gadā Gulbenes novadā ārpusģimenes aprūpe tika nodrošināta 104 bērniem, no tiem 30 bērni dzīvoja audžuģimenēs, 62 bērni – aizbildņu ģimenēs. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās uzturējās 12 bērni. Ārpusģimenes aprūpi nodrošināja 8 audžuģimenes un 55 aizbildņi ( no pašvaldības publiskā pārskata).
◆ 2017. gadā Gulbenes novadā ārpusģimenes aprūpe bērniem ir nodrošināta 9 audžuģimenēs, kā arī to veic 63 aizbildņi. Pēc tiesas pieprasījuma ir sniegti 6 atzinumi par bērna aizgādības tiesību noteikšanu un saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību. Novadā viesģimeņu nav. Nav pieņemti lēmumi par adopcijas atbilstību bērna interesēm (novada bāriņtiesas “Dzirkstelei” sniegtā informācija).

Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Pievieno komentāru

Komentāri 9

anna

mans viedoklis,ka bērnu audžuģimenēs ņem tikai naudas dēļ.Ja tas cilvēks grib paņemt bērniņu,viņš to adoptēs un mīlēs kā savu.Nesaprotu,kā var paņemt uz laiku un tad atdot prom.

pirms 19 dienām, 2017.11.22 19:04

...

pilnīgi piekrītu, ir Latvijas kartē vietas, kur, ļoti daudzām ģimenēm ir audžu bērni, un ģimenē ņem vairākus-un no runātā nopratu, ka to dara masveidā, naudas dēļ... arī tagad intensīvi tajā apvidū ģimenes iziet kursus

pirms 19 dienām, 2017.11.22 20:10

Nu nevajag

Latvijas kartē ir vietas, kur uzbūvēti SOS ciemati, kuros tiešām masveidā dzīvo ģimenes ar daudziem audžubērniem, un es nedomāju, ka tas ir viegli ...

pirms 17 dienām, 2017.11.24 19:31

...

Te nav runa par SOS ciematiem, blakus mūsu novadam, vienos laukos, gandrīz katra ģimene ir audžu ģimene. Mūsu pusē ver skolas ciet, bet tur skola patāv no audžubērniem, cik vajag, tik paņem.

pirms 15 dienām, 2017.11.26 18:21

Ance

Lai deputāti rāda piemēru. Katram pa diviem bērniņiem un slimiem,jo tur naudiņas pietiks,ko ārstēt. Citādi domā ka citi var cilvēciņu izaudzināt pa velti. Kas ir saskāries ar šo problēmu,tas noteikti neatļausies indīgus komentārus. Anna -nu pamēğini paņemt bērniņu naudas pēc!!! Un tad runāsim. Mīlestība ir kaut kas cits,pabarošana un izskološana atkal cits.

pirms 19 dienām, 2017.11.23 09:04

ee

vai nav grūti ar paņemtajiem bērniņiem? Man liekas vajag īpašu attieksmi. Lielākā daļa tomēr nāk ne no mentāli veseliem vecākiem. Nevar paņemt naudas pēc un nelikties ne zinis kā tas bērns attītīsies.

pirms 19 dienām, 2017.11.23 11:21

Kika

Mans viedoklis- daudzi nevar atļauties paņemt aizbildniecībā bērnus. Ir jāaudzina savi un būsim reāli, savi bērni ir un būs svarīgāki par jebko citu. Atceros vienu "dāmīti", kurai dzimuši 4 bērni, visi nošķirti, šī tik pasmīkņā- nekas, piedzemdēšu citu. Nu vai ziniet, tādām dzeguzēm piespiedu olvadu nosiešanu, lai pārstāj vairoties, jo māte tur nav un nebūs.

pirms 19 dienām, 2017.11.23 11:33

...

Ja padomā, tad mums nenormāla valsts politika. Vecāki, par savu bērnu audzināšanu saņem smieklīgu summu. Ja audzina pamestu bērnu, tad summa ir piedienīga. Secinājums, nedzemdējam savus, bet rūpējamies par dzegūžu bērniem, kuriem gēnos zems intelekts. Valdībai vajag dumju tautu.

pirms 18 dienām, 2017.11.24 10:36

Vietējās ziņas