Aizlūdz par Latviju un Gulbeni

Simtiem gulbeniešu piedalās Latvijas dzimšanas dienas dievkalpojumā
Vējainais 18.novembra vakars neatturēja simtiem gulbeniešu no došanās uz pilsētas vecāko dievnamu - 165 gadus veco Vecgulbenes luterāņu baznīcu -, kur notika Latvijas 90. dzimšanas dienai veltītais ekumeniskais dievkalpojums luterāņu draudzes mācītāja Māra Sarmas un katoļu draudzes priestera Vjačeslava Bogdanova vadībā. Kopā sanākušie skandēja Latvijas valsts himnu un aizlūdza par savu valsti, Gulbeni un savu tautu.

Ceļš uz dievnamu bija svecēm izgaismots, un baznīcā priekšplānā bija Latvijas valsts karogs teju altāra lielumā un tieši blakus novadnieka Induļa Rankas veidotajai altārgleznai ar Jēzu Kristu, kas iet pa ūdens virsmu un negrimst. Ar dievpalīgu arī Latvijai jau 90 gadus ir izdevies nepazust, būt un veidot rītdienu.

 

Mācītājs M.Sarma pauda prieku par ļaužu pilno dievnamu. Mazu bērnu balsis dievkalpojuma fonā sanēja kā bites, viešot ticību, ka Latvijai aug Dieva svētīta jaunā paaudze. Šie svētki baznīcā bija pašu sarūpēti, gaidīti, loloti. Dievnamā bija silti, jo jau no paša rīta draudze gādāja par krāšņu kurināšanu. Tur šajā dienā bija gaidīti visi, kas vēlējās gūt garīgu stiprinājumu kopībā un ticībā, svinot savas valsts jubileju.

 

Pagājušā gadsimta krusts

"Esam pieraduši dzirdēt, ka daudzās jomās visu esam sasnieguši paši saviem spēkiem. Tomēr, ja Dievs nebūtu bijis ar mums, kas tad būtu bijis ar mums?" svētrunā sacīja V.Bogdanovs.

 

Viņš uzsvēra, ka "viss, kas veido mūs kā latviešu tautu, ir Dieva žēlastība", un, protams, tur ir arī "mūsu pašu spēks, mūsu pašu varonība, arī mūsu pašu tautiskā apziņa, arī mūsu cilvēciskais nopelns, bet pāri visam ir Dieva žēlastība".

 

Priesteris pauda, ka valsts dzimšanas dienā cilvēki ir nākuši uz baznīcu, līdzi nesot pagājušā gadsimta krustu. "Šis rēgs, šīs sāpes, šīs ciešanas, cauri kurām vajadzēja iziet visai mūsu tautai, mūsu zemei, mūsu valstij - šis krusts pamazām ir pārveidojies par augšām celšanās zīmi," sacīja V.Bogdanovs.

 

Ekonomiskā vai garīgā krīze?

V.Bogdanovs atgādināja Latvijas pirmās brīvvalsts vēsturi ar tās sasniegumiem, uzplaukumu. Runājot par šodienu, viņš pauda: "Diemžēl esam iegājuši ekonomiskajā krīzē." Taču viņš uzsvēra, ka šī krīze nav sākusies vakar vai aizvakar, bet daudz agrāk. Tā ir "nevis materiālā, bet garīgā krīze". Reizē ar valsts neatkarības atgūšanu, kā pauda priesteris, daudzi nezin kāpēc ir sapratuši, ka brīvība ir visatļautība, bet tas nozīmē atkāpšanos no Dieva, pateicoties kuram latviešu tauta cauri gadsimtiem augusi, turējusies un atguvusi savu brīvvalsti.

 

Priesteris pastāstīja līdzību par diviem mūkiem grēciniekiem, no kuriem viens spēja nožēlot nodarīto un atgriezties pie dievbijīgas dzīves, bet otrs zaudēja eksistences jēgu un padarīja sev galu. To pirmo kristieši pazīst kā Svēto Gregoru no Nicas, kas godāts tiek kopš 5.gadsimta. V.Bogdanovs vēlēja gulbeniešiem savā sirdī katram kļūt par Svēto Gregoru, par cilvēku, kas Dieva priekšā apzinās savu grēcību, vājumu, taču lūdz palīdzību Dievam. "Viss, kas mums ir, viss, kas mums pieder, viss, kas mūs veido kā cilvēkus, kā tautu, ir Dieva dāvana un žēlastība," sacīja priesteris.

 

Kā trīs zvaigznes

M.Sarma savā svētrunā atgādināja Baumaņu Kārļa sacerētās Latvijas valsts himnas "Dievs, svētī Latviju!" vārdus un skaidroja, ko Latvijas tautai nozīmē katrs no šiem trim vārdiem. Viņš aicināja klātesošos "dziļi pādomāt katra vārda secību un nozīmi" un mācīties no šiem vārdiem. Pirmais vārds ir - Dievs.

 

"Neviena partija, neviena valdība nespēj nodrošināt valstij to, ko spēj Dievs. Tā ir Dieva svētība," atgādināja mācītājs.

 

Viņš pauda, ka "šajos trijos vārdos kā trīs zvaigznēs mēs varam saprast: ja mums nav Dieva, nav svētības, tad nav iespējama Latvijas pastāvēšana".

 

M.Sarma sacīja, ka Latvija nav tikai gabaliņš zemes ar ezeriem un mežiem, ko mīlēt un pārdot. Vai Latvija šodien mums nozīmē to pašu, ko mūsu vectēviem, kas kopa laukus un cēla baznīcas, vaicā mācītājs.

 

"Es domāju, ka Latvija sākas no idejas, kas saista cilvēku sirdis. Tā ir mūsu pilsēta, mūsu ģimenes," teica M.Sarma.

 

Viņš pauda lepnumu par Valsts prezidentu Valdi Zatleru, kas svētdienās apmeklē baznīcu kopā ar ģimeni un kas nepārkāpj laulību. Tas rada paļāvību, ka valsts priekšgalā ir cilvēks ar garīgajām vērtībām - tautas kalps.

 

Kādu ceļu ies Latvija?

"Domājot par Latviju, par to, kādu ceļu tā ies, ir jādomā, kādu ceļu ejam mēs paši - ar vai bez Dieva, kas dod svētību visam. Ko mēs šodien sējam, to mēs rīt noteikti pļausim," sacīja M.Sarma.


Kā pierādījumu Dieva spēkam mācītājs minēja faktu: "Dieva priekšā vairs nepastāv pasaules dižākā vergturu impērija - PSRS (Padomju Sociālistisko Republiku Savienība)."

 

Mācītājs atgādināja, ka tautai ir svarīgi mācēt lūgt Dievu arī tad, kad ienaidnieks ir tālu no valsts robežām. Un lai tas tā arī paliek.

 

"Ja mēs mīlam Latviju, mums nāksies mīlēt arī Dievu. To mums māca Latvijas himna. 90 gadi ir bijis pietiekami ilgs laiks, lai saprastu, kas ir kas. Bet varbūt vajag vēl 90 gadus. To laiks rādīs," sacīja M.Sarma.

 

Ilgu mūžu Latvijai!

Pēc dievkalpojuma aptuveni 60 cilvēku vēl kavējās pie baznīcai netālā pieminekļa - par Latvijas brīvību kritušajiem draudzes varoņiem. Pie pieminekļa todien stāvēja zemessargu godasardze. Gulbenieši šurp bija nākuši ar ziediem un svecēm. Starp viņiem arī Gulbenes rajona prokuratūras virsprokurors Aivars Circens. Kopā iznākot no baznīcas, pie pieminekļa reizē devās abi mācītāji un Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs, kā arī viņa vietnieks Valtis Krauklis.

 

Latvijai ilgu mūžu bija cerējuši un vēlējuši tie, kas 1918.gadā pasludināja tās neatkarību. To klātesošajiem atgādināja N.Stepanovs, aicinot kopīgi vēlēties daudz baltu dieniņu Latvijai. Pateicībā tiem, kas savas dzīvības ziedoja Latvijas neatkarībai, pie pieminekļa sagūla ziedi un iedegtās sveces. V.Bogdanovs, uzrunājot gulbeniešus, pauda, ka šis piemineklis ir kā altāris, kas vēstī par Latvijas brīvībai veltītajiem upuriem un valsts atdzimšanu. Savukārt M.Sarma vēlēja, lai Latvijā nebūtu vairs jāceļ šādi pieminekļi, lai valsts zeļ un plaukst, lai aug jaunā paaudze un lai tā dzīvo miera apstākļos.

 

Svētku turpinājumā bija Gulbenes bērnu un jauniešu mākslinieciskās pašdarbības koncerts Vecgulbenes muižā, to visi interesenti varēja apmeklēt par brīvu. Par godu Latvijas dzimšanas dienai notika arī krāšņs salūts.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas