Novada zemnieki saņem ministrijas apbalvojumus

"Laimiņu" saimnieks saņem medaļu
Dzintars Biziks:
"Mums nav skaidra arī nākotne, jo nezinām, kādas būs cenas rīt vai parīt."
Zemkopības ministrijā 17.novembrī Latvijas lauksaimniekiem svinīgi tiks pasniegti ministrijas apbalvojumi - Atzinības raksti un medaļas "Par centību". Starp viņiem ir arī vairāki Gulbenes novada zemnieki. Medaļu "Par centību" šogad svinīgi saņems Beļavas pagasta zemnieku saimniecības "Laimiņi" īpašnieks Dzintars Biziks.

"Par šo negaidīto Zemkopības ministrijas apbalvojumu esmu patīkami gandarīts," saka "Laimiņu" saimnieks Dz.Biziks.  

Gribu aizbraukt līdz Kolkai

Uz jautājumu, vai mājas vārds "Laimiņi" tiešām liecina, ka te mīt laimīgi cilvēki, Dzintars atsmej, ka tad esot jāiet uz aku un jāmēģina no tās šī laime izsmelt. Arī, lai brauktu laimi meklēt uz ārzemēm, šķērslis esot angļu valoda. "Pagaidām uz ārzemēm peļņā nepošos, bet nekas jau nav mūžīgs. Man arī kā zemniekam gribas brīvdienas, bet tā nesanāk. Citi sapņo tikt uz Parīzi, bet mans sapnis ir aizbraukt līdz Kolkas ragam. Līdz šim tur nav bijis laika nokļūt. Varbūt arī izdotos sameklēt cilvēku, kas mūs aizvietotu divas dienas, bet šim cilvēkam būs vajadzīga vismaz nedēļa, lai apgūtu automātisko fermas vadību. Arī pie lopiem ir jāpierod. Vairs nav tā, kā agrāk, kad kūtī bija trīs govis. Aizgāji pie kaimiņienes un sarunāji, lai izslauc. Mums tā vairs nesanāk. Tāpēc arī uz Kolku aizbraukt nesanāk."

 

Mērķtiecīgi investē ražošanā

Saimniecība 1991.gada 26.oktobrī tika oficiāli reģistrēta Uzņēmumu reģistrā. Tās īpašnieks Dzintars tikko bija beidzis Bulduru dārzkopības tehnikumu un atgriezies vecāku mājās. Visa sākums bija tikai desmit hektāri zemes un viena slaucama govs. Šobrīd "Laimiņi" kopā apsaimnieko 165,2 hektārus zemes. No tās 130,3 hektāri ir lauksaimniecībā izmantojamā platība. Saimniecības specializācija ir piena lopkopība. Šobrīd pārraudzībā esošajā ganāmpulkā ir 151 liellops, tajā skaitā 65 slaucamas govis. Saimniecībā vidējais piena izslaukums no govs ir 6200 kilogramu. Pienu saimnieki pārstrādei sūta uz Valmieras piena kombinātu.

 

"Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības esam iekārtojuši tā, lai pašiem visa pietiktu. Aptuveni 50 hektāri ir graudaugi, pārējā platība ir zālāji. Visu izlietojam pašu saimniecībā. Protams, ir arī nomātās platības," stāsta Dzintars.

 

Pirms septiņiem gadiem saimniecība par saviem līdzekļiem uzcēla jaunu liellopu novietni 60 slaucamām govīm un 40 jaunlopiem. Tajā uzstādīta jauna, moderna datorizēta slaukšanas iekārta. Visi no Eiropas Savienības un valsts saņemtie platībmaksājumi tiek ieguldīti saimniecības attīstībā. Pēc saimniecības nostabilizēšanas 2008.gadā Dzintars ar projektu startēja Latvijas Lauku attīstības programmas pasākumā par lauku saimniecības modernizāciju un saņēma atbalstu lauksaimniecības tehnikas iegādei.

 

It visā - ar pamatīgumu

"Laimiņos" valda apziņa, ka labklājība ir tikai pašu rokās. "Palīgā cilvēkus no malas aicinām ārkārtīgi reti. Saimniecībā strādāju es, mana sieva Iveta un mamma Ārija," saka Dzintars.


"Laimiņos" mīl pamatīgumu. To apliecina arī Dzintars, stāstot par vareno no laukakmeņiem būvēto āra kamīnu, kas radis vietu pie pašu rokām būvētās jaunās dzīvojamās mājas, kurā saimnieki tikai nesen sākuši pārvākties no Dzintara vecāku mājām, kas atrodas turpat, tikai dažu desmitu metru attālumā. "Ja man tagad vajadzētu izvēlēties, vai veidot savu zemnieku saimniecību, es droši vien to darītu, tikai, redzot, cik strauji visam mainās cenas, rīkotos citādāk. Tagad domāju, ka tad, kad cēlu fermu, varēju ņemt lielāku kredītu, lai uzbūvētu divreiz lielāku novietni," prāto Dzintars.

 

Arī šobrīd zemnieks iesniedzis projektu, lai varētu iegādāties jaunu rulonu presi. Burtiski mūsu sarunas laikā atskanēja tālruņa zvans.

 

"Lūk, te nu ir piemērs, kā viss negaidot mainās. Manu nolūkoto presi ražotāji pārdevuši citai firmai, kas pateikusi, ka šādu presi nākamgad pārdos tikai Vācijas tirgū. Nezinu, ko man tagad darīt," Dzintars ir norūpējies. Saimniecībā ir sarūpēta visa nepieciešamā lauksaimniecības tehnika, tāpēc Dzintars bilst, ka tagad viņa lielākā vēlēšanās un sapnis, kura piepildījums gan neesot zināms, būtu asfaltēts ceļš no pilsētas līdz pat "Laimiņiem". "Bruģi mājas pagalmā ieklāšu, bet ceļu nenoasfaltēšu, lai gan gribētos dzīvot tā, kā dzīvo zemnieki citviet Eiropā," piebilst saimnieks.

 

Pazaudējam latviskumu

Dzintars uzskata, ka šodien daudz vairāk ir jādomā, kā cilvēkus piesaistīt laukiem, jo tie kļūt arvien tukšāki. "Mums ātriem soļiem pazūd viss, kas ir saistīts ar latviskumu. Atceros, kad biju puišelis, visās kaimiņmājās cepa maizi, onkuļi taisīja alu. Ziemā tika uzstādītas stelles. Tantes auda un adīja. Arī mums mājās ir vecmāmiņas stelles, bet fiziski pēc garās darbadienas nevienam nav spēka tajās sēdēt. Zemnieku saimniecībā šodien ir mežonīgs darbs, bet rezultātā nopelnīts ir tikai vēdera tiesai. Mums nav skaidra arī nākotne, jo nezinām, kādas būs cenas rīt vai parīt. Ārzemēs zemnieki slēdz līgumus uz ilgu laiku un zina, ka šajā laika periodā katru mēnesi viņš par noteiktu cenu nodos noteiktu produkcijas apjomu, bet mums tikai pēkšņi paziņo, ka ar tādu un tādu datumu būs jauna cena. Ko šāds paziņojums nozīmē zemniekam, kuram ir kredītgrafiki un citas saistības? Viņš jūtas kā nolikts pie sasistas siles," piktojas Dzintars.

Viņš arī šodien ir gatavs iestāties par zemnieku tiesībām, lai gan pats sevi raksturo kā sava dzimtā zemes stūrīša mīļotāju, nevis cīnītāju.

 

"Man te ir sava pasaule, kurā dzīvoju. Ģimenē aug trīs bērni, kuri darba tikumu apgūst savā saimniecībā. Viņi vēl ir mazi, tāpēc nevaru būt pārliecināts, ka viņi dzīvos un strādās laukos, bet man ir jādara viss, lai viņiem laukos būtu vieglāk nekā mums ar Ivetu. Ja būs viss nepieciešamais, tad viņi saimniekos. Tikai jābūt nemainīgai pārliecībai, ka būs vajadzīgs piens, jo jebkura lauksaimniecības produkcijas ražošana zemniekam prasa lielus ieguldījumus," saka Dzintars.

 

Medaļa "Par centību" piešķirta arī Beļavas pagasta zemnieku saimniecības "Bērziņi" īpašniecei Zentai Taurenei. Ministru kabineta Atzinības rakstu saņems agronome Lūcija Cīrule, zemnieku saimniecības "Laipas" īpašnieks Aivars Pugačs, zemnieku saimniecības "Jaunkapenieši" saimnieks Ivars Strads un zemnieku saimniecības "Jaunsētas" īpašniece Silvija Trifane.

 

Sākums - neliela saimniecība

Uz Zemkopības ministriju pošas arī Beļavas pagasta zemnieku saimniecības "Jaunsētas" īpašniece Silvija Trifane.
Viņai piešķirts ministrijas Atzinības raksts. "Jaunsētu" saimniece ar savu neatlaidīgo darbu, finanšu resursu plānošanu un ieguldījumu lauku attīstībā Gulbenes novadā ir pelnījusi, ka viņas darbs tiek novērtēts," saka Gulbenes lauksaimnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Gargurnis.

 

Saimniecība savu darbību uzsāka kā piemājas saimniecība 1992.gadā, bet zemnieku saimniecības statuss tai piešķirts 1999.gadā. Ejot gadiem, ievērojami paplašinājies ganāmpulks. Saimniecībā šobrīd ir 42 liellopi, tajā skaitā 28 slaucamas govis. Ganāmpulks ir pārraudzībā. Vidējais izslaukums no govs 6400 kilogrami.

 

"Novietnē govīm ir tikai 28 vietas, tāpēc ganāmpulka lielums ir ierobežots un nemainīgs. Strādāju pie tā, lai celtu tā produktivitāti," saka zemniece.

 

Saimniecība apsaimnieko 59,8 hektārus zemes. No tās 18,2 hektāri ir lauksaimniecībā izmantojamā platība. Nomāti tiek 36,1 hektāri.

 

"Zemi izmantojam zālājiem un ganībām, kā arī lopbarības vajadzībām sējam graudaugus," stāsta Silvija. Lai nodrošinātu saimniecības veiksmīgu darbību, uzlabotu dzīvnieku labturību un samazinātu roku darbu, "Jaunsētas" ar dažādiem projektiem startē arī Latvijas Lauku attīstības programmā. Tas ļāvis modernizēt fermas aprīkojumu un atjaunot lauksaimniecības tehnikas parku.

 

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas