Pārbūvē autoceļus Lizumā

Kopš 2017.gada jūnija Gulbenes novada pašvaldība īsteno projektu “Infrastruktūras uzlabošana industriālās zonas attīstībai Lizumā”. Tā ietvaros notiek autoceļa Nr. 7-4 “Lizums – Kalēji – Avoti” pārbūve, paplašinot brauktuves joslas, nodrošinot apgaismojuma izbūvi un veicot ūdens novades sistēmas sakārtošanu, un pašvaldības grants seguma autoceļa Nr. 7-5 “Kalēji – Mežāres – Elstes – Taures” posma 0.00-0.683km pārbūve, izbūvējot asfalta segumu. Par to informē Gulbenes novada domes Attīstības un projektu nodaļas projektu vadītāja Vita Lāčkāja-Krūmiņa.

Viņa stāsta, ka šobrīd notiekošo būvdarbu dēļ ir apgrūtināta pieeja uzņēmumiem, kā arī dzīvojamajām mājām, kas atrodas pie apvedceļa. "Lietavas to ir krietni pabojājušas, taču tas tiks savests kārtībā, kāds tas bija līdz šim. Aicinām iedzīvotājus un uzņēmējus ar sapratni pieiet šai situācijai! Būvdarbus objektā plānots pabeigt 2018.gada jūnija sākumā. Līdz ziemai plānots darbus paveikt tā, lai kravas mašīnām pa apvedceļu vairs nav jāpārvietojas. Šobrīd jau ir uzsākta asfalta ieklāšana," norāda V.Lāčkāja-Krūmiņa.

Piebilstams, ka Lizuma industriālajā zonā atrodas novada lielākais uzņēmums SIA „Avoti SWF” un vairāki citi būtiski uzņēmumi - SIA „Farmeko”, SIA „Rairu”, SIA „Brīvzemnieki”, SIA „Dimdiņi”, SIA “Dimdiņi Agro”, kuru darbība nav iedomājama bez intensīvas kravas transporta plūsmas, piegādājot izejvielas un transportējot gatavo produkciju. Savukārt nepilnīga publiskā un inženierkomunikāciju infrastruktūra ir nozīmīga problēma saimnieciskās darbības attīstībai.

"Veicinot uzņēmējdarbības attīstību, pašvaldības autoceļš Nr. 7-4 “Lizums – Kalēji – Avoti” tika noasfaltēts jau 2000.gadā, bet, ņemot vērā intensīvo kravu plūsmu un neatrisināto ūdens novadi, asfalta segums bija nonācis kritiskā stāvoklī – izveidojās iesēdumi, kā arī plašs plaisu un bedrīšu tīkls. Bija nepieciešama arī ceļa paplašināšana. Iedzīvotāju drošībai pašvaldība 2013.gadā izbūvēja ietvi, taču papildus ir nepieciešama apgaismojuma izbūve," skaidro projektu vadītāja.

Projekta kopējās izmaksas ir 870 767,51 eiro, no tām attiecināmās izmaksas 858 618,29 eiro (85% jeb 729 825,54 eiro ir ERAF finansējums, 3,75% jeb 32 198,19 eiro - valsts budžeta dotācija pašvaldībām un 11,25% jeb 96 594,56 eiro - pašvaldības finansējums), neattiecināmās izmaksas 12 149,22 eiro (elektronisko sakaru tīklu izmaksas, pašvaldības finansējums).

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas