Projekts "Riska bērni": Svarīgi izprast cēloņus!

Iepēršana nav un nevar būt vecāku un bērnu savstarpējo attiecību risinājums. Tomēr prakse rāda, ka emocionālajai un fiziskajai vardarbībai mājās arī Gulbenes novadā joprojām bērni tiek pakļauti. Ne par visiem gadījumiem uzzina sabiedrība. Taču esot vērojama tendence, ka noklusētu situāciju kļūst mazāk.

“Kad vecāki palaiž rokas pret bērniem? Parasti mammas to pamato ar bērnu nepaklausību. Piemēram, bērns nav pildījis skolā uzdotos mājasdarbus vai bērns ir piemānījis, teikdams, ka ir sagatavojies nākamās dienas mācību stundām un ir apguvis uzdoto. Tad mamma saka: “Es vairs neizturēju. Es uzšāvu!” Arī pašu bērnu rīcība izprovocē vecākus. Dusmu uzplūdā vecāki iesit pa muti. Sevišķi, ja dzird, kā bērns runā pretī, lietojot sliktus vārdus. Tā mammas parasti stāsta un skaidro notikušo. It kā jau cilvēciski saprast var, bet vardarbība tomēr ir likumpārkāpums. Mūsu valstī ir virkne likumu, kas viennozīmīgi aizliedz vecākiem būt vardarbīgiem pret bērniem,” “Dzirkstelei” uzsver Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Gulbenes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore Sandra Vasiļenko.

Šogad deviņos mēnešos novadā pie administratīvās atbildības par emocionālu vai fizisku vardarbību ir saukti deviņi pieaugušie. S.Vasiļenko saka – diemžēl rokas pret bērniem palaiž gan mātes, gan tēvi, gan mammu jaunie draugi, gan audžuvecāki (saistībā ar pēdējiem šogad gan neesot bijis fiksēts neviens tāds gadījums).

Ģimenē saziņa notiek... pa telefonu
S.Vasiļenko domā, ka savstarpējās saskarsmes trūkums ģimenē ir viens no iemesliem, kāpēc pēc tam rodas problēmas ar bērnu vai pusaudzi arī ārpus mājām. Faktiski kontakta trūkums ģimenē arī ir kā sava veida emocionāla vardarbība.

“Tagad vecāki ar skolas vecuma bēriem lielākoties kontaktējas telefonā ar īsziņu palīdzību. Trūkst sarunu aci pret aci. Ir arī tā, ka daži vecāki ir darbā no agra rīta līdz vēlam vakaram un nav laika, kad pievērsties bērnam. Bet ir jau arī gadījumi, kad neviens no vecākiem nestrādā, mājās notiek alkohola lietošana. Tā ietekmē ir konflikti un vardarbība. Daudzi kļūst vardarbīgi, būdami alkohola reibumā,” saka S.Vasiļenko.

Ja laikus netiek risinātas saskarsmes problēmas, var rasties situācija, kad bērnam ģimenē jau tiek nodarīti maznozīmīgi tīši miesas bojājumi. Tad situācija no visiem skatpunktiem, arī no likuma viedokļa, kļūst vēl nopietnāka, vēl draudīgāka.

“Šogad novadā fiksēts viens tāds gadījums, kad šādus maznozīmīgus tīšus miesas bojājumus bērnam nodarījusi māte. Bet vispār tādi gadījumi ir katru gadu. Psiholoģiski ir smagi skaidrot šīs situācijas. Šis konkrētais gadījums ir par šķirtu ģimeni, kad tētis bija ievērojis, ka ar bērnu kaut kas nav tā, kā vajag. Mēs novada sociālajam dienestam rakstiski ziņojam par katru gadījumu. Arī bāriņtiesa tiek informēta. Sociālais dienests ir tas, kas rīkojas tālāk, piedāvā psiholoģisko palīdzību, dažādas programmas. Vai kāds labprātīgi iesaistās, lai saņemtu šādu palīdzību, tas ir cits jautājums,” saka S.Vasiļenko.

Ir valsts programma vecāku atbalstam
Gulbenes psiholoģe Iveta Gargurne sniedz pakalpojumus vecākiem valsts apmaksātā programmā, kas paredzēta vardarbību veikušu personu rehabilitācijai. Šī programma esot noderīga cilvēkiem, kuri zina – ja nepiekritīs iziet šo programmu, var tikt atņemtas vecāku tiesības vai arī tas jau ir noticis un cilvēks grib atgūt savus bērnus. Tas ir kā signāls: rīkojies! Daļa atnākot, lai psihologs palīdzētu iemācīties apieties ar bērniem. Dalība tā saucamajā varmāku jeb rehabilitācijas programmā vardarbību veikušajām personām notiek sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu.

I.Gargurne secinājusi – viņas klienti, ar kuriem satikusies šajā programmā, ir pilnīgi normāli, bet “totāli apmaldījušies cilvēki”. “Vardarbīgais cilvēks pats jūtas nelaimīgs, viņam ir daudz sava grūtuma, ar kuru viņš ir sadzīvojis kopš savas bērnības. Bieži vien par varmāku kļūst cilvēks, kurš pats savulaik ir cietis, nesis savu sāpi cauri dzīvei, un neviens viņam nav jautājis, cik tas ir labi vai slikti, cik mamma ir bijusi vai nav mīloša. Divās trešdaļās gadījumu tie ir vecāki, kuri paši ir bijuši līdzīgā situācijā. Vai vēl ļaunāk - ir tāda dzīves pieredze. Un diemžēl citas nav. Tā ir sistēma. Otrs – ir dziļas sāpes, kuras vienkārši pāraug agresijā, izmisumā, tādā naidā. Un reizēm paskaidrot nevar, no kurienes tas rodas,” stāsta I.Gargurne.

Programma paredzot arī atbalsta grupu izveidi. “Man vēl nav izdevies nekad nevienu tādu grupu novadīt. Neesam sajutuši pieprasījumu. Bet Alūksnē un Rugājos pa diviem gadiem ir tādas bijušas vairākas. Tādā grupā satiekas kādi astoņi cilvēki, un viņi sadzird, ko kurš runā, viņi sadzird, ka viņi nav pilnīgi vieni, un viņi sadzird, ka runāt par to un sāpēt nav kauns. Ne jau vainas apziņa vien jāuztur vecākos par to, ka viņi aizskāruši savu bērnu, bet arī jācenšas izprast cēloņus. Jāmēģina! Neko brīnumainu jau izdarīt bieži vien nevar, lai palīdzētu. Laiks palīdz izvērtēt. Pieredzes apzināšanās. Tā māca tikt galā ar savu problēmu,” skaidro I.Gargurne. Viņa redzot - pieprasījums pēc šāda veida palīdzības vecākiem, kuri netiek galā bez roku palaišanas, ar katru gadu aug. “Gulbenieši varbūt ir puse no visiem maniem klientiem. Mani klienti ir arī no kaimiņu novadiem,” saka I.Gargurne.

Kriminālprocesi par seksuālo vardarbību
“Programma varmācīgo vecāku rehabilitācijai nav domāta tiem, kuri bijuši seksuāli vardarbīgi pret bērniem. Tādi cilvēki, pirmkārt, ilgi atradīsies ieslodzījumā, otrkārt, brīvībā nonākot... procentuāli nebūs daudz tādu, kuri nāks saņemt psiholoģisko palīdzību. Psihes šādiem cilvēkiem ir ļoti deformētas,” uzsver I.Gargurne.

Šogad novadā ir uzsākti 6 kriminālprocesi par seksuālo vardarbību pret bērniem. Uzsākot kriminālprocesu, tiek vākti pierādījumi – informē S.Vasiļenko. Arī 2016.gadā novadā bijuši ierosināti 10 kriminālprocesi, kur par cietušajiem atzīti bērni un ir aizdomas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību. “Dzirkstele” to uzzināja rajona prokuratūrā, kur šie materiāli tiek uzskaitīti, taču lietas atrodas Vidzemes tiesu apgabala prokuratūras pārraudzībā. Arī šogad tiek prognozēts, ka daudzās šādās lietās savākts pietiekami pierādījumu, lai celtu apsūdzību, notiktu tiesa.

“Tās ir dažādas lietas – izvarošana, seksuāla vardarbība, pavešana netiklībā, pamudināšana iesaistīties seksuālās darbībās. Arī seksuāla rakstura darbības ar personu, kura nav sasniegusi 16 gadu vecumu. Šādi gadījumi parasti atklājas, kad nepilngadīga meitene paliek stāvoklī. Tad var prasīt atļauju bāriņtiesai reģistrēt laulību, taču atļauju stāties dzimumattiecībās ar personu līdz 16 gadu vecumam saņemt nevar,” informē rajona prokuratūras virsprokurors Helmuts Brasovs.

Pagrūž skolotājs – vai vardarbība?
Valsts policija Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai ir pārsūtījusi materiālu par gadījumu, kad Gulbenes novadā šogad kāds pedagogs it kā pagrūdis bērnu. Pieaugušais cilvēks skaidrojis, ka tas ir noticis netīšām, taču bērns domā citādāk un uzskata, ka ir ticis tīši aizskarts. “Situācijas izpratne atkarīga no tā, kā bērns uztvēris notiekošo tajā brīdī. Arī no tā, kā uz to reaģē vecāki,” “Dzirkstelei” saka Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Gulbenes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore Sandra Vasiļenko.

Agresija, atrodoties skolā, esot ceļā uz skolu vai no tās - ar šādām izpausmēm, faktiem un to skaidrošanu policija sastopas bieži. Šogad novadā informēts par diviem gadījumiem, kad nepilngadīgais bijis varmācīgs pret mazgadīgo. Raksturīgi ir tādi gadījumi, kad vienaudži savā starpā pielieto vardarbību. Tie ir klasesbiedri, skolasbiedri. Tad tiek meklēta palīdzība policijā. “Un tas ir pareizi. Samierināties nedrīkst. Ir gadījumi, kad bērns no vienaudžiem cietis vairākkārtīgi. Bijis jau iepriekš aizskarts un atkal darīts pāri. Vadzis lūst. Nāk vecāki, raksta iesniegumu. Ir gadījumi, kad skolas ziņo, zvana un sauc mūs palīgā. Jāuztraucas ir, jo šādās situācijās var iestāties sekas, turklāt arī smagas,” saka S.Vasiļenko.

Novadā šogad reģistrēti četri gadījumi, kad nepilngadīgajiem nācies atbildēt par pastrādāto sīko huligānismu. “Par to draud naudas sods. Vecākiem ir jāmaksā! Minimālais naudas sods ir 70 eiro. Sīkais huligānisms ir: necieņas izrādīšana pret kādu, piemēram, apsaukāšanās. Gadās, ka tā notiek skolā vai uz ielas, vai, piemēram, pieturvietā, kā arī autobusā, braucot mājās no skolas. Reizēm bērnu rīcība mēdz būt rupja, nežēlīga,” saka S.Vasiļenko.

Esot gadījumi, kad vienaudži nodara viens otram miesas bojājumus. Tad tā vairs nav tikai fiziskā vardarbība, bet jau maznozīmīgs tīšs miesas bojājums. Parasti šādi miesas bojājumi tiek gūti, ar dūrēm sitot pa seju, pa vēderu. Tie ir nekontrolēti sitieni pa jebkuru ķermeņa daļu. Ja šādus nodarījumus pastrādā bērni līdz 14 gadu vecumam, pie atbildības tiek saukti vecāki. Taču  bērniem  vecumā no 11 līdz 18 gadiem, kuri pastrādājuši kriminālu nodarījumu, var arī piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.

  Fakti:
◆ Šogad deviņos mēnešos novadā pie administratīvās atbildības par emocionālu vai fizisku vardarbību ir saukti deviņi pieaugušie.

◆ Šogad uzsākti 6 kriminālprocesi par seksuālo vardarbību pret bērniem. 2016.gadā bijuši ierosināti 10 kriminālprocesi.

Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas