Skola laukos – dzīvība 30

Skolu tīkla reformai galu noteikti vēl neredz. Lielas pārmaiņas ar šo mācību gadu skāra vairākas izglītības iestādes Gulbenes novadā.
Piemēram, Gulbenes vidusskola kļuva par Gulbenes sākumskolu, Druvienas, Litenes, K.Valdemāra pamatskola mācību gadu uzsāka kā sākumskolas (1.-6.klase) un Gulbīša vidusskola tagad ir Gulbīša pamatskola.

Pirms jaunā mācību gada sarunā ar “Dzirksteli” K.Valdemāra sākumskolas direktore Ērika Ivanova stāstīja, ka liela daļa skolēnu devušies mācīties uz Gulbenes 2.vidusskolu vai Gulbenes novada valsts ģimnāziju, daži izvēlējušies mācīties Lejasciema vidusskolā. Litenes skolēni, kuri šogad mācības uzsāka 7., 8., 9.klasē, devās uz Stāmerienas pamatskolu, Gulbenes 2.vidusskolu un Gulbenes sākumskolu, savukārt Druvienas skolēni izvēlējās turpināt mācības Lizuma vidusskolā, arī Tirzas pamatskolā, Cesvaines vidusskolā, Gulbenes 2.vidusskolā, Sveķu internātpamatskolā, kā arī kādā no galvaspilsētas vidusskolām.

Ierauga katru bērnu un viņa vajadzības
Druvienas sākumskolas direktore Velga Černoglazova uzsver, ka skola katrā pagastā - tā ir dzīvība.

“Ja pagastā nav skolas, tad pagastā nav dzīvības. Nav bērnu, un arī vecāki dodas prom,” ir pārliecināta skolas direktore. Pagastā jau šobrīd esot sākusies kustība, proti, jaunie vecāki dodas prom meklēt citu dzīvesvietu, jo tie, kas līdz šim šeit ir dzīvojuši, nesaskata vairs nākotni šai vietai, ja šeit nebūs skolas. “Tikko aizgāja prom viena jauna ģimene, un tagad atkal uzzināju, ka jau nākamā dodas prom, kuras bērnam nākamgad būtu jāuzsāk skolas gaitas. Lauki kļūst tukši. Paliek pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki laukos. Tā tas būs ne tikai Druvienā, bet arī citās vietās, kur nebūs skolas,” saka V.Černoglazova.

Viņa arī uzsver, ka skola laukos ļoti spēcīgi pilda sociālo funkciju, jo tiek ieraudzīts  katrs bērns un viņa vajadzības. Ja arī ģimene kādā brīdī kaut ko nespēj nodrošināt vai nav iespējas to darīt, tad skola ir tā, kura sagādā gan apģērbu, gan aizved bērnu, kur nepieciešams, gan pabaro un, ja vajag, arī nomazgā.

“Tā notiek lauku skolās. Piemēram, bērni brauc uz Balvu peldbaseinu. Mēs jau zinām, kuram bērniņam mājās ir grūti apstākļi, tāpēc mums skolā jau stāv viss nepieciešamais baseinam. Kad gatavojamies svētkiem, skolā ir viss komplekts, ko šim bērnam vilkt mugurā. Protams, mēs pēc tam to skolā izmazgājam, jo skolā ir veļas mazgājamā mašīna. Mēs pilnībā nodrošinām nepieciešamo tiem bērniem, kuriem mājās ir grūti sociālie apstākļi,” stāsta V.Černoglazova.

Kāda bijusī lauku pamatskolas skolotāja arī norāda, ka lauku skolā gandrīz katru bērnu un viņa ģimeni zina un pazīst personīgi, līdz ar to, ja ģimenei ir grūti sociālie apstākļi, zina bērna vajadzības un palīdz, cik iespējams. Bijusī skolotāja min arī divus, viņasprāt, visbūtiskākos lauku skolas plusus: skola ir tuvāk skolēna mājām un, tā kā klasē skolēnu nav ļoti daudz, tad katram var nodrošināt individuālu pieeju, kā arī katrs skolēns tiek uztverts kā personība.

Ja ir iestāde, tad ir arī cilvēki
Arī Daiga Melberga, kura savulaik bija Rēveļu pamatskolas direktore, atzīst, ka skola - tā ir dzīvība. Viņa uzsver, ka neviens, kurš pats nav izjutis, nesapratīs to, kā ir tad, kad skolu slēdz. “Ko viņi pārdzīvojuši, to zinās tikai šie cilvēki, kas ar konkrēto skolu ir saistīti,” saka D.Melberga.

2009.gada augustā tika pieņemts lēmums par Rēveļu pamatskolas slēgšanu. D.Melberga piekrīt, ka lauku skola viennozīmīgi veic sociālo funkciju. “Lauku skola ir tā, kas sniedz bērniem sociālo atbalstu dažādā veidā. Un arī pieaugušajiem sniedz,” uzsver D.Melberga.

Skolā notiek arī kultūras dzīve, par ko ir prieks ne tikai skolēnu vecākiem, bet arī citiem pagasta ļaudīm.

“Ja ir iestāde, tad ir arī cilvēki ap šo iestādi. Un skolā tas ir īpaši jūtams. Ja skolu laukos likvidē, dzīvība konkrētajā apvidū pazūd. Izglītības aura tajā mirklī pazūd. Protams, katrs gadījums jau jāskatās citādāk. Atceros, cik sāpīgi bija mūsu cilvēkiem, kad skolu slēdza, bet mēs tomēr nepadevāmies un izdomājām, ka vēlamies te saglabāt izglītības vidi un to, lai cilvēkiem ir pieejama šī vieta. Domāju, ka mums tas izdevās. Tagad te ir jauniešu centrs, bibliotēka. Izveidojām kultūrvēsturiskā mantojuma centru. Mēs esam pārvarējuši dažādus šķēršļus. Esam pierādījuši un apliecinājuši, ka ir svarīga tā vieta, kurā mēs dzīvojam un kuru mēs paši veidojam,” saka D.Melberga.

Saņēma mīlestību un atbalstu
Pagājušā gada vasarā tika slēgta Daukstes pamatskola, kurā zinības apguva vairāk nekā 40 bērni. Kāda mamma, kuras bērns mācījās Daukstes pamatskolā, uzskata, ka skolas slēgšana gan bērniem, gan vecākiem ir liels zaudējums.

“Dzirkstelei” viņa stāsta, ka bērniem tagad jāmēro samērā liels attālums līdz pilsētas skolai.

“Gadu desmitiem Daukstes pamatskola Daukstu iedzīvotājiem bija kultūras centrs, kas apvienoja daukstēniešus kopējos pasākumos, pulcēja kopā valsts svētkos, gadskārtu ieražu svinībās, dažādos izglītojošos pasākumos, interesantās sportiskās aktivitātēs. Mūsu bērni šajā skolā saņēma mīlestību un atbalstu, ieguva drošu pamatu turpmākajām izglītības gaitām,” saka daukstēniete.

Viņa uzskata, ka solījumi par turpmāko bērna izglītības iespēju nodrošināšanu tomēr nepiepildījās. “Mums nācās pašiem meklēt nākamo izglītības iestādi,” saka daukstēniete. Viņas bērnam ir nopietna attieksme pret mācību darbu, tāpēc iepriekšējos gados iegūtās zināšanas Daukstes pamatskolā ir labs pamats veiksmīgam mācību darbam jaunajā skolā.

Viņa stāsta, ka pamatskolas vecākās klases skolēnam trīs reizes nedēļā stundas sākas pulksten 8.00, līdz ar to attālos laukos dzīvojošā bērna vecākiem personīgi jārisina transporta problēmas, lai bērns laikus nokļūtu mācību iestādē. Tas, savukārt, saistās ar finansiāliem izdevumiem. Skolu slēdzot, atbildīgās amatpersonas solījušas, ka nodrošinās bezmaksas transportu līdz izvēlētajai izglītības iestādei, bet ar sabiedrisko transportu, lai nenokavētu mācības, esot grūti nokļūt.

Daukstēniete uzsver, ka tas ir liels pluss, ja skola darbojas un pastāv bērna dzimtajā pagastā. “Tur dzīvo viņa ģimene, un bērns savā pagastā droši ir uzsācis izglītības ceļu. Šodienas lauku skolās ir patīkama un droša vide, kur veidoties personībai. No Latvijas laukiem ir nācis tik daudz gaišu prātu,” uzsver daukstēniete.


Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Pievieno komentāru

Komentāri 30

nu,nu..

Ja bērnu nav ,tad tukšas skolas uzturēšana ir bezjēdzīga.tas ir reāls fakts un diskusija zaudē jēgu.

pirms 14 dienām, 2017.12.02 13:04

Pasakas

Nu, kas tas par mītu ... kura ģimene radīs bērnus tikai tāpēc, ka pagastā ir skola??? Un kura ģimene dosies prom no vietas, kur ir lielisks darbs, laba alga un dzīve? Nē, viņi vedīs savu bērnu uz skolu, nevis pametīs darbu un pārvāksies tuvāk skolai, kā saka, štrunts par darbu, ka tik skola pie mājas... Tā tas nenotiek vis.

pirms 14 dienām, 2017.12.02 18:43

uzņēmējs

Notiek un kā vēl. Ja pagastā ir uzņēmējs, kuram nepieciešami strādnieki, tad potenciālie strādnieki vienmēr painteresēsies, vai pagastā ir kur likt bērnus. Ja nav - meklēs citu vietu kur apmesties. Tā ir reāla pieredze.Drīz no skolu reformas reāli cietīs arī pēdējie palikušie uzņēmēji. Tā ķēdīte velk sev līdzi daudz ko - kultūras namu, bibliotēku, pastu, vietējos veikalus, kuros bērni ieskrēja kaut čipsus nopirkt. Bet tas jau nenotiks pirmajā gadā, pagaidiet, tad jutīsiet.

pirms 13 dienām, 2017.12.03 08:34

Vai ne?

Tad jau bezdarba pie mums nav. Atrast labu darbu var uz katra stūra, būtu tikai skolas visur saceltas. Ha!

pirms 13 dienām, 2017.12.03 13:24

latviešu uzņēmējs to vai ne

Nepārspīlē! Nav runa par bezdarbu, bet par faktoriem, kas ir par labu, lai cilvēks atnāktu strādāt pie manis
Starp citu, kārtīgai ģimenei tas ir no svara. Kārtīgu, normālu darbaspēku atrast grūti, to tev saku vēlreiz - no reālas pieredzes. Ja gribu aicināt ģimeni, man jāsola normāla infrastruktūra.
Bet tagad jau domāju, ka jāmet visam miers.Cittautiešus aicināt vēl neesam gatavi.

pirms 12 dienām, 2017.12.04 14:18

Kārlis

Kāpēc Lizuma pagastā ir tāda izaugsme?Uzņēmumi,skola - dzīvība un rosība.
Visi Lizuma jauno māju dzīvokļi ir nopirkti un izīrēti strādniekiem.
Ko domā Gulbenes valdība? Nekur neraksta kādu uzņēmumu vai ražotni plāno atvērt. Vai tiešām neko?

pirms 13 dienām, 2017.12.03 20:21

Zmejs

Kas tā par padomju laika domāšanu? Kolhoza laikus neatgriezt, valdībai nav jāver vaļā uzņēmumi, tas ir jādara TEV, MAN un visiem iedzīvotājiem. Bet iedzīvotājs ir spējīgs atvērt tikai lupatu bodi vai kafūzi un neko citu. Un, atkārtošu- pajautā, kāpēc Avoti un Dimdiņi ir pagastā!? Nevis pilsētā......

pirms 12 dienām, 2017.12.04 20:07

Baņķis superčikā laikā

pie Lizuma izaugsmes ir vainīgs velns, ja Gulbenē uzceltu nelabajam pieminekli vismaz bijušā Ļeņina pieminekļa izmērā un tajā pašā vietā, ar seju vērstu pret izpildkomiteju, arī Gulbenē sāktos strauja augšupeja

pirms 10 dienām, 2017.12.06 15:16

Natāns

es arī par velna pieminekļa būvniecību Gulbenē, tikai tā mēs tiksim pie pār'ticības

pirms 10 dienām, 2017.12.06 15:36

Sieraģīmis

Tā izaugsme ir tikai, pateicoties, eu naudai, lētiem kokiem un lētam darbaspēkam. Bet galvenais uzsvars ir uz eu naudas izskalošanu...gan jau, kavtue ir gali valdībā, kas palīdz papīrus sakārtot.

pirms 10 dienām, 2017.12.06 18:05

Kāri

Aizskrien uz bodi un apskaties kas vairāk trūkst - naglas vai skrūves, to arī sāksim ražot ! Bet ja nopietni tad tāds onkulis kā Markss teica ka kapitālismā ir ražošanas pārprodukcijas krīze visu laiku, tā kā nekādi uzņēmumi nav vajadzīgi

pirms 10 dienām, 2017.12.06 18:49

Ance

Nu paklausies! Ko tad Dimdiņi darīs pilsētā? Zeme tak laukos. Un ne tikai Lizumā. Viņiem zemes ir arī aiz pagasta robežām. Tā kā ...Un par kārtīgiem darba cilvēkiem runājot! Ne visur viņus novērtē. Mēs tiešām gribētu sastapt tādu darba devēju,kas neceļ saulītē dzērājus un mutes bajārus.

pirms 11 dienām, 2017.12.05 09:05

Sks

Varētu vienreiz pārskatīt to sabtransa kursēšanas sarakstu. Kāda hrena pēc visi autobusi izbrauc no rīta agri no gulbenes? Tas ir kā? Cilveki no pilsetas brau. Uz provinci, slaukt govis, vai otrādāk, cilvēki brauc uz darbu uz pilsētu?

pirms 10 dienām, 2017.12.06 10:32

Nekad neesmu sapratis šādus komentus

Cikos tad tev to autobusu vajag ? Uzraksti te.

pirms 10 dienām, 2017.12.06 18:53

Bamslis

Skolas laukos vajadzīgas ka 5 ritenis ķeļegai. Kolhozos vajadzēja specus, ne jau tagad, kad visi ir brīvi no šances

pirms 10 dienām, 2017.12.06 13:33

xxx

Laukos sākumskolas, cik norotu, netaisās likvidēt, iet runa par vidusskolām.Ja bērns ir paaudzies, tad vidusskolu apmeklēt tālāk no mājām nav nemaz tik neiespējami, varbūt lielākā skolā izglītības kvalitāte ir pat labāka,nekā dažu skolēnu klasē.

pirms 10 dienām, 2017.12.06 16:28

pat ēzelim skaidrs

Pilnas skolas neviens ciet nevērs. Pierīgā skolas ceļ

pirms 10 dienām, 2017.12.06 16:40

...

piekrītu, pat sludina, ka nāksies atvērt 12 paralēlās klases

pirms 10 dienām, 2017.12.06 17:18

Jānis

Dzīvība laukos nebeigsies tāpēc ka skolas nav, lauki beigsies tāpēc ka nav vairs kolhozu

pirms 10 dienām, 2017.12.06 18:38

Valdis

Vai tad tas ir normāli, Druvienas skolā 15 skolēni un 18 skolotāji? Uz ko tad ejam? ,Ja nav bērnu tad nav...kāda kvalitāte? Protams, jānogādā bērni skolā, bet kur šeit ekonomika? Tas ir ārprāts!

pirms 10 dienām, 2017.12.06 19:45

to Valdim,

Priecājies, ka Druvienā ir 18 skolotāji, jo tas nozīmē, ka bērnam tiek dota LABA IZGLĪTĪBA!!!! Katrs skolotājs ir specializējies noteiktā māc.pr., un var dot bērnam to labāko!Būtu sliktāk, ja būtu 3 skolotāji - tad matemātikas skolotājam nāktos mācīt gan dziedāšanu gan latviešu valodu.....

pirms 10 dienām, 2017.12.06 20:57

Tikai uz priekšu, bet ...

... tās ir privātstundas, kuras jāapmaksā vecākiem, un tad kaut vai trīs skolotāji māca vienu bērnu - viens māca, viens slauka sviedrus, viens pienes vajadzīgās mantas. Valsts skolās nekur šādu skolēnu/skolotāju attiecību neapmaksā.

pirms 10 dienām, 2017.12.06 21:02

KELLIJA

Bet kopumā skumji, ka cilvēkiem laukos ir 100-reiz grūtāka dzīve, kā lielpilsētā! Gribētos, lai smagi dzīves apstākļi nediktētu dzīves vietas izvēli, bet katra cilvēka griba. Utopija. Pati bērnībā mēroju garus ceļa gabalus, lai nokļūtu skolā. Bieži kājām. Bet, pēc veiksmīgas karjeras Rīgā, tik ļoti atkal gribas atpakaļ, brist bērnu dienu dubļus... Es jūs tiešām cienu un apbrīnoju, lauku ļaudis!

pirms 9 dienām, 2017.12.07 15:21

Jānis

Dzīvot laukos svaigā gaisā ir liela privilēģija, dzer, slaisties, guli

pirms 9 dienām, 2017.12.07 19:57

Jānim

Tev gan ir slikti draugi laukos, ja tāds iespaids radies. Man zināmie lauku ļaudis ir ļoti sirsnīgi cilvēki, strādā bez brīvdienām un atvaļinājuma. Bet toties viņiem vienmēr ir silti, daudzas lietas pašu rokām radītas, izaudzētas

pirms 9 dienām, 2017.12.07 21:21

Jānis

Ēdu poļu pārtiku, nevaru latviešu atļauties

pirms 8 dienām, 2017.12.07 22:45

Jānis

Gribi palikušos zemniekus izputināt ?

pirms 8 dienām, 2017.12.08 17:28

Aija

Jānīt-izaudzē pats sev pārtiku un tad nevajadzēs čīkstēt,ka jāēd poļu. Ka tik vēl kādu poļu "bacili" nedabū. Nevajadzēs "sust' dzīvoklī,varēsi elpot pilnu krūti. Dabīgu iedegumu un D vitamīnu dabūsi apvienojot patīkamo ar lietderīgo. Lai veicas!

pirms 8 dienām, 2017.12.08 09:03

Paijai

Telefonu pati sev salodēji ?

pirms 8 dienām, 2017.12.08 17:27

Jānis

Zini zinu, un matus arī pašam griezt, lai divītis nav jāmsksā

pirms 8 dienām, 2017.12.08 17:34

Vietējās ziņas