Veido atbalsta grupu no vardarbības cietušām sievietēm 3

Statistikas dati liecina, ka, piemēram, no seksuālas vardarbības ir cietusi katra ceturtā meitene pasaulē. Latvijā divas no desmit sievietēm nav cietušas no dažāda veida vardarbības. Izņēmums diemžēl nav arī Gulbene, kur pie psihologa pēc palīdzības vēršas dažāda vecuma sievietes.

Tāpēc psiholoģe Evita Petručeņa no 3.oktobra savā privātpraksē Gulbenē piedāvā iespēju piedalīties atbalsta grupā sievietēm, kuras cietušas no vardarbības.

“Atbalsta grupā var būt desmit līdz divpadsmit cilvēki. Atnākot uz atbalsta grupu, sievietēm uzreiz nebūs jāatklāj piedzīvotā vardarbība, kas var būt dažāda - emocionāla, seksuāla, fiziska. Atbalsta grupā stāstīšu par vardarbības sekām, par vardarbības noslēpumu, par palīdzības iespējām. Tas nav tā, ka cilvēkam uzreiz obligāti jāstāsta par sevi. Ir jāsaņem informācija vispirms par vardarbību kā tādu. Ir jāliek cilvēkam saprast, ka viņš, kas cietis no vardarbības, uz pasaules nav vienīgais,” saka psiholoģe Evita Petručeņa.

Viņa norāda, ka, iesaistoties atbalsta grupā, ir jāievēro arī noteikumi, piemēram, kas saistīti ar konfidencialitāti, bet īpaša mehānisma, kas par konfidencialitātes neievērošanu liktu izslēgt grupas dalībnieci, nav.

 “Viss balstās uz cilvēku sirdsapziņu, jo grupā visiem ir vienāda problēma,” piebilst E.Petručeņa.

Viņa vada atbalsta grupu, kas pulcē arī audžuvecākus. “Ir būtiski, ka atbalsta grupā cilvēki var atbalstīt cits citu, ka var dalīties savā personiskajā pieredzē, tādējādi bagātinot ne tikai grupu, bet arī mani pašu. Atbalsta grupu audžuvecākiem esmu izveidojusi gan Gulbenē, gan Alūksnes novada Malienā. Tās ir mani iedvesmojušas, jo esmu sapratusi, ka grupa ir fantastisks process, tāpēc arī radās ideja par jaunās atbalsta grupas veidošanu,” saka E.Petručeņa.

Psiholoģe apguvusi arī jaunu psiholoģiskās terapijas veidu, kas saucas “Acu kustību desensibilizācija un pārstrāde (EMDR)".

Pievieno komentāru

Komentāri 3

Lolo

Nu,nu,tā sirdsapziņa ir ļoti gaisīga lieta...Es padalīšos ar savu problēmu,grupā ir kāds pazīstams cilvēks un pēc tam zinās visa ''republika'' par manu problēmu....Varbūt esmu skeptiķe,bet neticu nekam tādam.Ja kāds atzīst,iet,ir priecīgs par psihologu,lūdzu,tā ir viņa izvēle.Cik cilvēku,tik viedokļu,katram savs.Mana pirmā un vienīgā reize ar psihologu sen ,sen atpakaļ bija ļoti negatīva.Skaisti stāstīja kas un kā jādara,mācīja,kā dzīvot.Kad es konkrēti paprasīju,ko jūs darītu manā vietā?,saņēmu izvairīgu atbildi,taisni jāsmejas,bet,kad bija jamaksā par ''konsultāciju'',tad smiekli nenāca.Un vispār,kā svešs cilvēks var otru mācīt pareizi dzīvot?Neviena psihologa viedoklis nav objektīvs,bet gan subjektīvs ,iz ejot no psihologa viedokļa.tā brīža noskaņojuma un daudziem citiem aspektiem.Mans viedoklis,varbūt citi domā savādāk.

pirms gada, 2016.09.07 16:04

ABC

Tas pats variants ir ar bāreņtiesām.Māca ,kā te raksta,pareizi dzīvot,nemēģini daudz pretī runāt vai kardināli atšķirīgu viedokli izteikt,būs nepatikšanas un nezini,kā tas beigsies.Man bija problēmas ar gandrīz pilngadīgu bērnu.Aizgāju ,runājām,tad,kad pavaicāju,ko tu darītu manā vietā,sekoja jauka atbilde----nezinu...Skaisti,vai ne?Vēl viena lieta,kā var strādāt par sociālo darbinieku,ja pašai ģimenē nav nekādas kārtības?Vai maz gadījumu ka tām,kas māca dzīvot citus,pašām vai nu vīri pamatīgi metēji,vai ar pašas bērniņiem pietiekamas problēmas.Kā tā var būt?Kā tu vari mācīt,komandēt otru kā pareizi jādzīvo,ja pati netiec galā ar savu dzīvi un ģimeni?

pirms gada, 2016.09.07 20:52

nu...nu

cietu pirms pāris gadiem, attiecīgajās iestādēs tikai paņirgājās, kāpēc man tagad iet, runāt par to lietu? esmu laimīga, ka tas viss garām...

pirms gada, 2016.09.08 16:36

Vietējās ziņas