"Delna' un "PROVIDUS" aicina vēlētājus vērtēt partiju solījumus un darbus

Lai izdarītu atbildīgu izvēli 12.Saeimas vēlēšanās, Delna un PROVIDUS aicina vēlētājus vēl pēdējā nedēļā pirms vēlēšanām iedziļināties partiju solījumos, kā arī izvērtēt politiķu līdz šim padarīto. Vēlētājiem palīdzēs Delnas sagatavotās politiķu solījumu infografikas, kā arī PROVIDUS veiktā analīze par iepriekš solīto un padarīto sabiedrības drošības, integrācijas un enerģētikas politikas jomā.

Ir vērts izlasīt partiju programmas vai apskatīt infografikas

„Partiju programmas nav vēlētāju mīļākā lasāmviela, jo tās bieži ir vispārīgas un grūti uztveramas, savukārt paši politiķi diemžēl nejūt vajadzību tās skaidrot. Līdz ar to vēlētāji ir pieraduši, ka tās var nelasīt, tomēr atbildīgam vēlētājam tas noteikti būtu jāizdara, lai varētu pēc tam prasīt, kur ir padarītā rezultāti,” uzsver Gundars Jankovs, Delnas direktors. „Tāpēc Delna no savas puses ir sagatavojusi programmu infografikas, kurās esam centušies vizuāli pievilcīgāk atspoguļot pašu galveno, kas atrodams partiju programmās – galvenās tēmas, atslēgas vārdus, pieminētās sabiedrības grupas un spilgtākos citātus. Ar tām var iepazīties partiju profilos Kandidatiuzdelnas.lv”

„PROVIDUS eksperti bieži saņem jautājumu, par ko vēlēt. Mēs esam politiski neitrāla organizācija, tāpēc aicinām vēlētājus izmantot pēdējo nedēļu pirms vēlēšanām, lai iepazītos ar politisko partiju programmām, kā arī rūpīgi izvērtēt politiķu līdz šim padarīto,” saka Dace Akule, PROVIDUS direktore. „Sabiedriskā drošība, integrācija un enerģētika ir sabiedrības attīstībai būtiskas jomas, kurās šobrīd norit karstas diskusijas par labākajiem risinājumiem. Tāpēc PROVIDUS pievērsās šo trīs tēmu analīzei, skatoties, kas tika solīts pirms 2011.gada vēlēšanām, kas ir reāli izdarīts, un ko partijas sola darīt. Šādi izvērtējot, labāk saprotams, cik daudz no partijām var gaidīt arī turpmāk.” 

Pozitīvas pārmaiņas sabiedriskās drošības un tiesiskuma jomās
Kopš 2011.gada ir veiktas nozīmīgas reformas kriminālsodu politikā, kas ļauj samazināt cietumsoda piemērošanu, kā arī mazina valsts budžeta izdevumus sodu izpildei. Tāpat stiprināta tiesu vara, kā arī radīti priekšnosacījumi iekšlietu un tieslietu speciālistu atalgojuma sistēmas uzlabošanai. Būtiski ir arī apstiprinātie grozījumi normatīvajos aktos, lai vardarbībā cietušie var lūgt tiesu noteikt ierobežojumus vardarbīgajai personai.

Papildus šiem lēmumiem, politiķi bijuši spiesti reaģēt uz Zolitūdes traģēdijas izgaismotajām problēmām, kā arī psihoaktīvo vielu jeb tā sauktā spaisa izplatību. Papildināts aizliegto vielu saraksts, kā arī dotas policijai tiesības aktīvāk rīkoties ar šo vielu pārdevējiem. Lai stiprinātu sabiedrības drošību pēc Zolitūdes traģēdijas, uzlaboti noteikumi iestāžu sadarbībai krīžu situācijās, kā arī izstrādāts plāns sabiedrības izglītošanai par civilo aizsardzību. Tāpat izstrādāts likumprojekts, uzliekot darba devējiem vai ēku īpašniekiem obligātu pienākumu evakuēt cilvēkus, kad sāk skanēt trauksmes signāls. Plašāka analīze sabiedriskās drošības jomā pieejama portālā politika.lv šeit.

Vairākums Saeimā pārstāvēto partiju šajā jomā arī rīkojušās atbilstoši 2011.gadā solītajam.

Integrācijai pievēršas ārkārtas situācijās
Valdība un Saeima pieņēmusi vairākus būtiskus rīcībpolitikas dokumentus vai normatīvo aktu grozījumus, tai skaitā grozījumus Pilsonības likumā, pieļaujot dubultpilsonību un atvieglojot nepilsoņu jaundzimušo bērnu naturalizāciju. Politiķi arī turpināja integrācijas politiku izmantot kā spēles lauku, kurā atļauts vienam otru provocēt un celt likmes, nedomājot par ilgtermiņa sekām, kā arī izvairījās no nopietnām diskusijām ar sabiedrību – vai tie būtu integrācijas politikas pamatprincipi, Satversmes preambulas pieņemšana vai lēmums skolās ieviest mācības tikai latviešu valodā no 2018.gada.

Lai arī vairākums parlamentā pārstāvēto partiju bijušas konsekventas, pildot vēlētājiem solīto 2011.gada vēlēšanās, integrācijas politika joprojām nav prioritāro jautājumu sarakstā. Tai politiķi un amatpersonas pievēršas tad, kad ir noteikti ārkārtas apstākļi - vai tas būtu 2012.gada februāra referendums par krievu valodas statusu vai konteksts, ko kopš 2014.gada sākuma sniedz notikumi Ukrainā. Turpinot šādu pieeju, labu rezultātu sasniegšana ir apgrūtināta vai pat neiespējama. Plašāka analīze integrācijas jomā pieejama portālā politika.lv šeit.

Enerģētikā sola vienu, bet dara - citu
Pieņemta enerģētikas ilgtermiņa stratēģija un ieviests jauns nodoklis, kas padara uzņēmējdarbību atjaunojamo energoresursu jomā nepievilcīgu. Turklāt, kopumā dažādu partiju politiķi runājuši par nepieciešamību stiprināt Latvijas enerģētisko neatkarību, taču rīcība ir bijusi gluži pretēja - tikai dažas nedēļas pirms jau 9 gadiem ieplānotās gāzes tirgus liberalizācijas Saeima vienprātīgi apstiprināja tirgus aizvēršanu līdz 2017.gadam. Tāpat tikai dažas nedēļas pirms aprīlī gaidāmās elektroenerģijas tirgus atvēršanas mājsaimniecībām, politiķi šo datumu pārcēla par 8 mēnešiem, un šī lēmuma radītos zaudējumus tirgotājiem neviens nav kompensējis.

„Šobrīd neviena no partijām nedomā palielināt Latvijas enerģētisko atkarību no Krievijas, mazināt enerģētisko drošību vai pasliktināt energoefektivitāti. Tomēr, vērtējot partiju solījumus 12.Saeimas vēlēšanās un atsaucot atmiņā, ko partijas solījušas pirms trīs gadiem, nerodas pārliecība, ka „solīts kritīs makā”,” norāda Dace Akule. Plašāka analīze enerģētikas jomā pieejama portālā politika.lv šeit.

Atgādinām, ka labas pārvaldības, tiesiskuma un atklātības jomā Delna un PROVIDUS jau ir veikuši politiķu padarītā analīzi – izvērtēta 2011.gada plāna „10 soļi, kā atgūt nozagto valsti” izpilde, atlasīti 15 svarīgākie Saeimas balsojumi, kā arī sastādīts plāns ar svarīgākajiem 10 darbiem nākamajam Saeimas sasaukumam.

Pievieno komentāru

Vēlēšanas