Brocēnu novads: Rožu ziedos novembrī

Iebraucot Brocēnu novada Remtes pagastā, vispirms uzmanību piesaista lielais ezers. No Remtes ezera (75,5 ha) iztek Viesatas upīte. Līdzās ezeram paceļas 19. gadsimta vidū neogotikas formās celtais peldu tornis. Ezera austrumu krastā atrodas kāds akmens, kas pēc nostāstiem ap 1800. gadu esot atvests no Somijas jūrmalas.

Muiža rožu ziedos
Savukārt Remtes muiža pusnovembrī sagaida ar vēl joprojām ziedošām rozēm. Kā liecina atrodamā informācija, kad un kā cēlies muižas nosaukums, nav zināms. Paula Racheļa izdotajā grāmatā “Eliasa von der Recke” Remtes nosaukuma rakstība sastopama divējādi: Rempten un Remten. Šie vārdi latviski nozīmē – ēdama zāle. Varbūt Remtei zināma loma bijusi ordeņa laikā kā atpūtas vietai ceļojumos no Dobeles un Jelgavas uz Kuldīgu. 1506. gadā ordeņmestrs Valters fon Pletenbergs Remtes muižu uz lēņu tiesībām nodevis Ludviga fon Butlāra rīcībā. Viņa dzimtas īpašumā Remtes muiža atradās 190 gadus. 1696. gadā Magnuss fon Butlārs muižu pārdevis Magnusam Ernestam fon der Brinkenam. Pēdējā Remtes muižas īpašniece no Brinkenu ģimenes bijusi Agnesa Elizabeta Bruken.
1722. gadā muiža nonākusi izsolē, to nopircis leitnants Fridrihs Kazimirs fon Brukens. Viņa meita Agnese Elizabeta pie pirmā vīra izdota jau 13 gadu vecumā, bet 1767. gadā apprecēja trešo vīru – Johanu Fridrihu fon Mēdemu, kurš vēlāk kļuva par Mēdemu dzimtas aizsācēju Remtes muižā. Nākamais īpašnieks Konrāds Mēdems iesāka apjomīgu Remtes muižas kompleksa celtniecību. Iekārtota moderna pienotava, elektriskā spēkstacija ar akumulatoriem. Pārbūvēta jaunā pils. Parādījās mazā arhitektūra – lāču būda, moku kambari, Jāņa pagrabs, čūsku vāze, medību tornis, peldu tornis, lapene.
Pili ieskauj plašs 19. gadsimta sākumā veidotais ainavu parks. Parkā savulaik atradušies vairāki skulpturāli pieminekļi, bet līdz mūsdienām saglabājušās tikai mazās arhitektūras formas un objekti – medību tornis, kur grāfu laikā ēstas brokastis, lāču būda, kur mitināti grāfa iegādātie lācēni, lapene, moku kambaris un mīlestības saliņa. Parka malā aug Mīlestības ozols (apkārtmērs – 5,3 metri), kur jaunlaulātie sien stipras mīlestības mezglus. Kā liecina izvietotā informācija, lai parks atgūtu agrāko izskatu, sakopšanas pasākumi uzsākti 2018. gada rudenī, tātad varētu būt, ka pamazām tuvojas finišam.

Ar cementa zīmolu
Gan jau ne man vienai Brocēnu vārds visvairāk asociējas ar cementa ražotni un arī airēšanas sacensībām, kas tur mēdz notikt. Brocēnu novada pašvaldības mājaslapā skaidrots, ka Brocēnu vārds pirmo reizi minēts 1528. gadā, kad vācu ordeņa mestrs Pletenbergs novadu izrentējis kādam Greselgalam. Apdzīvota vieta Cieceres pagastā starp Brocēniem un Cieceres ezeru sāka veidoties, pateicoties ķīmiķim Eiženam Rozenšteinam, kurš atklāja, ka Cieceres ezera kaļķakmens iegulas izrādījušās derīgas cementa ražošanai.
1936. gadā a/s “C.CH.Schmidt” vadība Rīgā pieņēma lēmumu par cementa fabrikas būvi Brocēnos. 1938. gada februārī būvdarbi bija pabeigti un sākās ražošana. Jau aprīlī pieņemts lēmums būvēt arī šīfera fabriku, un tā uzsāka darbu 1940. gadā. 1939. gada 31. maijā Brocēnu cementa ražotni apmeklēja Valsts prezidents Kārlis Ulmanis.
Otrais pasaules karš diezgan smagi skāra arī Brocēnus, no ražotnēm maz kas bija palicis pāri. 1948. gadā izveidojās Brocēnu cementa un šīfera kombināts. Ar šo nosaukumu rūpnīca strādāja bijušajā Padomju Savienības teritorijā 45 gadus. Pēckara laikā iedzīvotāju skaits Brocēnos strauji pieauga. Līdz ar ražošanas atjaunošanos sākās strādnieku ciemata būvniecība, ko veica karavīri. Uz Brocēniem sāka plūst darbaspēks, iebraucēju vidū bija tehniskā inteliģence, pārsvarā iedzīvotāji bija viesstrādnieki no dažādām Padomju Savienības republikām.
Kopš 1993. gada cementa ražotnei piecas reizes mainījušies īpašnieki, līdz 2005. gadā “Cemex” uzsāka darbību Latvijā un iegādājās arī Brocēnu cementa ražotni.
Brocēnos automašīnu atstāju stāvlaukumā lielās šosejas malā pie Cieceres ezera, speciāli attālāk no centra, lai vairāk pastaigātos, un dodos centra virzienā, vispirms uzmetot aci pie stāvlaukuma novietotajai skulptūrai “Ūdensrozes dzimšana”. Pēc tam jau pie labiekārtotās pludmales uzeju vēl vienu skulptūru – “Ūdensrožu princese”. Gar Cieceres ezeru ir labiekārtota pastaigu taka ar ezera laipu, pludmali, vairākām atpūtas vietām, sporta aktivitāšu laukumiem, arī skeitparku, skatu platformu.

Pievieno komentāru

Ceļojumi