Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Daugavpils simbols - cietoksnis

Ja tiek pieminēts Daugavpils vārds, tad pirmais, kas ienāk prātā, ir cietoksnis. Daugavpils cietoksnis ir unikāls valsts nozīmes arhitektūras un kultūrvēstures piemineklis, kura platība ir vairāk nekā 150 ha. Tas ir pēdējais bastionu tipa cietoksnis pasaulē. Mūsdienās, protams, tas ir viens no Daugavpils populārākajiem apskates objektiem.
No cietokšņa iekšējās apbūves līdz mūsdienām ir saglabājušās 80 ēkas, kuras savieno desmit ielas. Ielām ir doti vēsturiskie nosaukumi. Lielākā daļa no šīm ēkām saglabājušās cietoksnī no 19.gadsimta. Pēdējos gados cietoksnī notiek lieli restaurācijas darbi. Piemēram, Ūdens paceļamajā ēkā tagad atrodas Daugavpils cietokšņa Kultūras un informācijas centrs, kā arī darbojas cietokšņa pārvalde, kādreizējā cietokšņa Komandanta pārvaldes mājā izvietojusies Latgales reģiona policijas pārvalde, kādreizējā Artilērijas arsenālā izvietojies Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs. Bet restaurētie Nikolaja vārti atzīti par 2014.gada labāko restaurāciju Latvijā. No 1948. gada līdz 1994. gadam cietokšņa teritorijā darbojās Daugavpils Kara aviācijas inženieru skola. Arī mūsdienās te dzīvo vairāk nekā 1000 cilvēku, tas ir viens no pilsētas dzīvojamajiem rajoniem.
Cietokšņa celtniecība sākta 1810.gadā. Vietējais gids stāsta, ka tas tika darīts ar nolūku, lai Napoleons nenokļūtu Krievijas Impērijā. Cietokšņa celtniecības plānu izstrādāja inženierpulkvedis Georgs Heinrihs Hekels. Kad sāka būvēt cietoksni, bija ārkārtīgi liela problēma – apvidus ir purvains. Taču, kā vairākas reizes uzsvēra gids, tajos laikos viss bija ārkārtīgi vienkārši. Lai zeme negrimtu, ēkas būvēja uz pāļiem. Zemē tika dzīti milzīgi ar darvu noziesti koka pāļi, un uz tādiem pāļiem atrodas visas cietokšņa ēkas. Cietoksni cēla divās maiņās. 12 000 cilvēku strādāja gan dienu, gan nakti. 1812.gadā iebruka Napoleona armija. Izcēlās liela kauja. Aizstāvējās apmēram 4000 karavīru pret 20 000 iebrucēju. Daļa cietokšņa tika sagrauta drupās. Napoleona armijai bija jātiek pāri Daugavai, kurai pāri bija pontonu tilts. Tilta apakša bija nosmērēta ar darvu. Kad pretinieka armija gāja pāri tiltam, zaldāti pielaida uguni. Visi, kas atradās uz tilta – zaldāti, lielgabali, zirgi - noslīka Daugavā. Napoleona uzbrukums tika atvairīts, bet Krievijas Impērija baidījās, ka Napoleons var atgriezties, tāpēc izsludināja pavēli celt citadeles daļu.
Skatoties no putna lidojuma, cietoksnis atgādinot saules, zvaigznes, bruņurupuča vai pat sikspārņa formu. Kāpēc šāda forma? Lai būtu krustugunis - lai kur arī nostātos pretinieks, pa viņu var šaut vismaz no divām, trijām pusēm. Aizsarggrāvis bija trīs metrus dziļš. Pāris stundu laikā to varēja ar slūžu palīdzību applūdināt no tuvējā ezera, bet visu lieko ūdeni pēc tam novadīja atpakaļ Daugavā. Kad cietoksni sāka būvēt, tas skaitījās ultramoderns, jo iekšā bija viss, kas ir vajadzīgs, bet 1878.gadā, kad pabeidza būvēt, tas jau bija ārkārtīgi novecojis.
Visvecākā ēka tolaik bija jezuītu ordeņa baznīca, kas būvēta 1746.gadā. Šai baznīcai bija divas lielas problēmas - divi 60 metrus augsti torņi. Otrā pasaules kara laikā baznīca tika sagrauta. PSRS laikā no baznīcas viss tika izvests uz Krieviju. Baznīca bija neparasta ar to, ka tā bija tāds kultūras un mācību centrs Latgales reģionā. Baznīcā bija trīs altāri trīs ticībām – katoļu, luterāņu un pareizticīgo. Jebkurš cilvēks varēja ieiet un palūgt savu dievu.
Gids stāsta, ka lielākā daļa cietokšņa ēku atrodas valsts īpašumā, bet dažas ēkas ir privātīpašums. Uz cietoksni veda četri vārti, kas bija nosaukti par godu cariem un viņu radiniekiem: Konstantina, Nikolaja, Mihaila un Aleksandra vārti. Vieni būvēti Eiropas gotikas stilā, bet pretējie krievu ampīra stilā. Laikā, kad cietoksnī atradās Kara aviācijas inženieru skola, vienus no vārtiem nojauca, lai varētu ievilkt iekšā lidmašīnu. Gids stāsta, ka lidmašīnu pēc PSRS sabrukšanas paņēma līdzi, bet vārtus, protams, neviens vairs neatjaunoja. 
Visas cietokšņa ēkas bija divstāvu, lai ienaidnieks nešautu pāri sienai. Vienīgā tālaika būvētā ēka ar trīs stāviem atrodas pašā cietokšņa centrā blakus parkam. Tā ir komandanta ēka, kurā dzīvoja virsnieki. Šīs ēkas trešajā stāvā bija cara apartamenti. Ļoti bieži ceļā no Eiropas uz Krieviju tur apstājās dažādi cari un dzīvoja luksusa apartamentos. Ir leģenda par to, kā pie šīs ēkas radās parks.  Kādā burvīgā dienā cars apmeties savos apartamentos un nedaudz iedzēris uz nakti. No rīta viņš pamodies ar lielām paģirām. Tobrīd laukumā ēkas priekšā maršējuši zaldāti, lai parādītu caram armijas varenību. Caram tas nav paticis, un viņš pavēlējis laukuma vietā iestādīt parku, lai zaldāti tur vairāk nekad nemaršētu. Un parks tika iestādīts. Parkā bija pirmā reģiona strūklaka un trīs lielgabali, uz kuriem atradās lielgabala lode ar Krievijas Impērijas simbolu ērgli. Mūsdienās parks ir daļēji atjaunots, vismaz trīs lielgabali jau atrodas savā vietā.

Pievieno komentāru

Ceļojumi