Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Dobele: ābolu un ceriņu paradīzē

Tā nu sanācis, ka Dārzkopības institūtu pirmo reizi Dobelē apmeklēju nevis ceriņu ziedēšanas laikā, bet tagad – rudenī. Un arī tagad tur ir, ko redzēt. Tik daudz dažādu ābolu šķirņu nudien neesmu redzējusi! Un kur tad vēl vīnogas, bumbieri un bezgala garšīgās sukādes! Un kāds ir pīlādžogu saldējums, kas radīts uz ābolu biezeņa bāzes - mmm! Nu tas ir jābauda pašiem!

Dārzkopības institūts uztur Latvijā plašākās augļu koku, ogulāju un dārzeņu kolekcijas. Tā kolekcijas atrodas Dobelē, Pūrē un zemnieku saimniecībā “Vīnkoki”, kur šobrīd glabājas vairāk nekā 6000 dažādu sugu dārzaugu vienību, tajā skaitā nacionālo ģenētisko resursu kolekcija ar 1290 vienībām. Institūtā atrodas Baltijas lielākā ceriņu kolekcija, kurā pārstāvētas gandrīz visas Latvijā izveidotās šķirnes. Esošās kolekcijas nepārtraukti tiek papildinātas. Ir arī persiki, aprikozes, vīnogas. Institūtā tiek ražotas dažādas pārstrādes lietas ne tikai no augļiem, bet arī no lapām un sēkliņām, ir radītas 50 jaunas šķirnes, ir 20 patenti. Institūts ir iesaistījies lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” projektā “Tradicionālo augļu, dārzeņu un dekoratīvo augu šķirņu atjaunošana. Vēsturisko dārzu tūrisms” (LatLit-181), ko finansē Eiropas Savienības “Interreg V-A Latvijas - Lietuvas programma 2014. - 2020.gadam” no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Sadarbības rezultātā tapusi rokasgrāmata “Vēsturiskais un mūsdienu dārzs”, izstrādātas maršrutu kartes.

Institūtā ir izveidots arī institūta dārzu dibinātāja selekcionāra Pētera Upīša piemiņas muzejs. P.Upītis gandrīz 50 gadus pavadījis Vidzemē, kur arī dzimis, taču tad izvēlējies pārcelties uz Dobeli, jo tur ir vislabākā augsne un klimats, lai Latvijā nodarbotos ar augļkopību. Testamentā viņš novēlējis, lai visas viņa materiālās un morālās vērtības būtu ieguldītas zinātniskajā iestādē, kas nodarbojas ar augļkopību, un lai šeit būtu muzejs. P.Upītis strādājis ar 24 kultūru selekciju, introdukciju. Lielākais veiksmes stāsts ir ceriņi un saldie ķirši. Ābeļdārzā ir aplūkojami arī P.Upīša stādītie riekstkoki, bet pie ieejas dārzā aug divas milzu aprikozes.

P.Upīša muzejam ir laba sadarbība ar citiem muzejiem. Piemēram, “Rīgas jūgendstila centrs” katru gadu izstādē izceļ vienu kultūru un pagājušajā gadā tie bija ceriņi. Līdz 28.oktobrim šo izstādi var aplūkot arī P.Upīša piemiņas muzejā. Ceriņi ir redzami gan uz lietišķās mākslas priekšmetiem, gan gleznās, gan uz apsveikumu kartītēm, gan izšuvumos un pat uz kosmētikas iepakojumiem. Nesen Aleksandra Čaka muzejā tika atvērta izstāde “Lieluma ābolā kodējs”, jo viņš ir daudz runājis, dzejojis par āboliem, ļoti daudzās fotogrāfijās viņš vai viņa draugi, vai ģimenes locekļi redzami ar āboliem. Arī šī izstāde drīzumā būšot redzama P.Upīša muzejā.
Katru gadu muzeju apmeklē 20 000 – 30 000 apmeklētāju. Vislielākais skaits, protams, ir ceriņu ziedēšanas laikā. Ceriņu dārza platība ir 4,5 hektāri. Tajā aug vairāk nekā 240 ceriņu šķirnes, arī P.Upīša selekcionētās šķirnes ‘Vidzemes debesis’, ‘Gaiziņkalns’,  ‘Jaunkalsnavas nakts’, ‘Zemgaliete’,  ‘Dobeles sapņotājs’, ‘Gaistošais sapnis’ (pasaulē ir selekcionētas tikai četras divkrāsaino ceriņu šķirnes, no kurām divas ir P.Upīša selekcionētas), ‘Pārsteigums’ (divkrāsaina), ‘Māte Ede Upītis’, ‘Kristīne Baltpurviņa’, ‘Imants Ziedonis’ (veltīta dzejniekam, kurš teicis: “Selekcija ir draudzība, draudzēšanās. Selekcija nav vardarbība. Tā ir vienošanās.”), ‘Daudzpusīgais Zemzaris’, ‘Uzcītīgais Dunkers’, ‘Maija viešņa’.   

Kad nozied ceriņi, tad sākas saldo ķiršu laiks, kad tos var degustēt, uzzināt par agrotehniku, vainaga veidošanu. Tad var salasīt arī ķiršus sev, kurus pie ieejas nosver un pārdod lētāk nekā citur.

Muzejs ļoti aktīvi iesaistās muzeju dzīvē, bet savas specifikas pēc nepiedalās “Muzeju naktī”. Taču piedalās “Eiropas Zinātnieku naktī”. Tad var iepazīt institūta laboratorijas, vērot eksperimentus, iesaistīties diskusijās ar zinātniekiem un piedalīties pētnieciskajās darbnīcās. Savukārt Ābolu svētki, kuri piecus gadus notika Dobeles centrālajā laukumā, šogad pirmoreiz notika institūta ceriņu dārzā. Tas ir kultūras pasākums, kura centrālais tēls ir āboli. Šajā dienā ābolu tematika ieņem goda vietu gan dažādās sporta aktivitātēs, gan atrakcijās maziem un lieliem, gan dzīvespriecīgā izklaides un muzikālajā programmā. Ir gan ābolu šahs, ābolu orientēšanās labirints, ābolu svētku fotosienas, ābolu spēļu laukums, gan ābolu izstāde P.Upīša piemiņas muzejā, ābolu ordeņa pasniegšana, ābolu orķestris un pat ābolu restorāns un virtuve. Var doties arī ekskursijās uz institūta ābeļdārzu, kur šogad no zemes ābolus nelasa, jo visā Latvijā ir fantastiska ābolu raža. Piebilstams, ka āboli ir bagāts antioksidantu un vitamīnu avots, veicina holesterīna līmeņa samazināšanos, stabilizē cukura līmeni asinīs, uzlabo vielmaiņu, stiprina imūnsistēmu, mazina infarkta risku, mazina un stabilizē asinsspiedienu, pasargā artērijas no aizsprostošanās. 

Pievieno komentāru

Ceļojumi