Gar Rīgas līci un Baltijas jūru (papildināts)

Aujam kājas un dodamies īstenot pagājušā gada rudenī izloloto pāris dienu ceļojumu. Mūsu maršruts vīsies gar Rīgas līci no Ragaciema līdz Kolkai un Baltijas jūras krastu no Kolkas raga līdz Ventspilij. Visa maršruta garumā ielūkosimies senos zvejnieku ciematiņos, kas stiepjas cits aiz cita, un rokas stiepienā aizsniedzama jūra. Izstaigāt dabas takas un apbrīnot staltās bākas, kurām piemīt īpaša pievilcība. Tās kuģiem rāda ceļu un brīdina par briesmām. Bākas ir vēstures pieminekļi.


Ragaciems

Kas var būt skaistāks par smilšaino zemes strēli, kas pieskaras jūrai. Iebraucam Engures novada Ragaciemā. Un kā lai nepiestāj pie Ragaciema zivju tirdziņa – populārākās kūpinātu zivju pirkšanas vietas. Mūsu vērtējumā šajā tirdziņā ir vislielākā svaigi kūpināto zivju izvēle. Iegādājušies zivis pusdienām un vakariņām, prom uz jūru.

Novietojuši auto stāvvietā, dodamies nesteidzīgā pastaigā gar jūru. Palūkojamies uz Rīgas līča krastā esošajām divām bākām – vecās atliekām un jauno, kas būvēta pēc Otrā pasaules kara ap 1960. gadu un atrodas priežu meža kāpās. Ragaciema bākas augstums ir 30 metru. Pastmarku sērijā “Latvijas bākas” “Latvijas Pasts” izdevis pastmarku, uz kuras redzama Ragaciema bāka. Bāka darbojas, bet apmeklētājiem nav pieejama. Lai orientētos jūrā, jaunās bākas starmešus izmanto Rīgas līcī peldošie kuģi. Vecās bākas tornis kalpojis zvejnieku laivām.


Plieņciems

Plieņciems, līdzīgi kā citi piekrastes ciemi, ir kopis savas zvejniecības un kuģu būves tradīcijas. Kāpās radītais aizvējš šeit senāk ļāvis izveidot arī kūrortu. 18. gadsimtā Kurzemes muižnieki un garīdznieki braukuši uz jūru peldēties.

Plieņciemā tā pa īstam izlokām kājas. Izstaigājam Plieņciema taku, kas atrodas dabas liegumā “Baltā kāpa”. Valsts nozīmes dabas liegums kopš 2005. gada iekļauts arī Eiropā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā “Natura 2000”.


Engure

Engure – sens zvejniekciems ar bagātu vēsturi. Pirmie iedzīvotāji bijuši līvi. Engurē un tās apkaimē uzņemtas vairāku populāru kinofilmu epizodes. Apskatām Engures luterāņu baznīcu, kas celta no koka un atrodas tuvu jūrai. Tā ir viena no retajām koka baznīcām, kas nav pārbūvēta par mūra baznīcu. Šajā baznīcā iesvētīts dzejnieks Imants Ziedonis.

Pretim baznīcai 1902. gadā uzcelta pagastskola, kuru vēlāk pārveidoja par sešgadīgo, septiņgadīgo un astoņgadīgo skolu. No 1945. līdz 1948. gadam šajā skolā mācījās I.Ziedonis, tālāk mācības turpinot Tukumā. Pašlaik ēka tiek restaurēta.

Iegriežamies 2018. gadā atklātajā Zušuciema parkā. Parks izveidots kā vides izziņas kultūrvēsturisks objekts. Tas liecina par iedzīvotāju nodarbošanos un iztikas avotu vairāku gadsimtu garumā – zvejniecību. Senie vēstures avoti vēsta: Engures vārds cēlies no vārda “zutis” (līvu valodā – “angern”). Zušuciema parkā var apskatīt akmenī veidotu zuša galvu, murdu, bet centrālais tēls ir zvejnieks. Ar interesi aplūkojam autobusu pieturā izveidoto publisko grāmatu plauktu.

Novietojam auto pie restorāna “Kapteinis Grants” un pa Ceriņu gatvi nonākam līdz Engures bākai. Bākas režģotais tornis apšūts ar sarkaniem un baltiem dēļiem. Bāka celta 1954. gadā un ir 19 metrus augsta. Izbraucot no Engures, piestājam pie ēkas, kur 1875. gadā Krišjānis Valdemārs dibināja jūrskolu, kas pastāvēja līdz 1915. gadam. Nams, kurā atradās jūrskola, tagad ir restaurēts, tautā saukts par veco jūrskolu, pārtapis par saieta namu. Šeit iekārtota piemiņas ekspozīcija par jūrskolas un pagasta vēsturi.

Engures jūrmalas kāpās uzstādīts robežstabs “Aplido, apceļo, apmīļo Latviju – 1836”. 2015. gadā uzsāktais projekts “1836” aicināja ikvienu piedalīties labiekārtot 1836 kilometrus garo ceļu, kas vijas apkārt Latvijai.


Mērsrags

Mērsrags pirmoreiz vēstures materiālos minēts 1495. gadā – zvejniekciems ar nosaukumu Mergera. Izziņas materiāli par Mērsragu vēsta, ka senatnē šeit dzīvojuši laupītāji (jūras pirāti), kuri vilinājuši krastā kuģus un tos izlaupījuši. Padomju laikā ar Mērsragu sākās slēgtā zona, kas aptvēra visu Kurzemes piekrasti līdz Rucavai. 

Kad 1842. gadā izrakts kanāls no Engures ezera uz jūru, sākās kuģu būvniecība un ierīkota osta. Pavisam uzbūvēti 22 burinieki. Ostas, kuras būve sākta 1927. gadā, viena no Latvijas mazākajām ostām. Tā atrodas pie mākslīgi izveidota līča, ko ierobežo divi moli – ziemeļu un dienvidu. Pār Mērsraga kanālu iekārts gājēju trošu tiltiņš, kas savieno ciemata labo un kreiso krastu. Kanāls ir iecienīta makšķernieku vieta.

Ciemata centrā izveidota ekspozīcija – zvejnieku laiva, enkurs, akmeņu krāvums un piemineklis “Oskars” – simboli zvejniecības izaugsmei un pārticībai. Galvenie darbības virzieni tagad – jūras jahtu apkalpošana, zivju pārstrāde, zvejas kuģu bāzēšana. Ostas rīcībā ir divi velkoņi, kuri palīdz kuģiem ienākt un iziet no ostas. Ostas darbības attīstībā tiek piesaistītas jaunas komerckravas (koksne, kūdra, šķelda u.c.).

Lai nokļūtu līdz ziemeļu molam, pa nelielu taciņu dodamies gar Mērsraga ostas teritorijas žogu un tālāk pa pludmali līdz molam. Akmeņainais dienvidu mols pastaigai nav drošs. Tālāk pa Bākas ielu dodamies uz Mērsraga bāku. Pa ceļam piestājam pie Mērsraga evaņģēliski luteriskās baznīcas. Tā ir viena no vecākajām koka baznīcām Latvijā, celta 1591. gadā, vairākkārt pārbūvēta un restaurēta. Baznīcas tornīti rotā krusts un gailis.

Jūras krasta izvirzījumā jau 146 gadus lepni stāv neparasta pērle – Mērsraga bāka. Tā tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām Latvijā. Būvēta 1875. gadā. Saukta arī par “francūzieti”, jo bākas tornis, optiskā sistēma un laterna izgatavoti Francijā, Parīzē. Pirmā pasaules kara laikā bāka stipri cieta. Pašreizējais bākas tornis celts 1922. gadā. Baltā bāka cēli stāv krasta izvirzījuma galā, kur jūrā atrodas akmeņains sēklis. Torņa augšgalā izveidots ap­ejams balkons. Mērsraga bāka ir vienīgā, kurā vēl neesam bijuši. Iepriekš piesakoties, ir iespēja uzkāpt tornī. Mums tas gāja secen, jo apmeklētājus pieņem no jūnija. Pie bākas ir uzstādīta piemiņas plāksne par godu bākas simtgadei. Mērsraga bāka redzama arī 1957. gada uzņemtajā spēlfilmā “Rita” un iemūžināta pastmarkā. Teritorija ap bāku labiekārtota, un pakājē izveidots mūsdienīgs kempings “Noras” ar bērnu atrakciju laukumu. Mērsraga zemesraga krasts klāts ar akmeņiem. Šeit apmēram 50 metrus no krasta redzama iespaidīgā Velna akmens augšdaļa. Pie Mērsraga bākas slejas putnu vērošanas skatu tornis.


Kaltene

Kaltene – visgarākais zvejniekciems Rīgas līča piekrastē. Ciems stiepjas gar jūras piekrasti vairāk nekā septiņu kilometru garumā. Gar jūras piekrasti izveidota dabas taka – 2,2 kilometrus gara ar putnu vērošanas torni. Takā izvietoti izzinoši materiāli par piekrastē mītošo putnu daudzveidību. Netālu no dabas takas ejam aplūkot uz mākslīgi izveidotās salas Zaigas un Māra Gaiļu brīvdienu māju “Lieldienu sala”. Līdz mājai var aiziet pa nelielu akmens molu. Celtnes sarkani brūnais krāsojums simpātiski izskatās uz zilā jūras ūdens fona. Kādreiz šeit bijusi kolhoza “Banga” ūdens sūknēšanas stacija foreļu baseiniem.

Aplūkojuši māju “Lieldienu sala”, soļojam pa Kaltenes jūrmalu, kas ir savdabīga un romantiska, ar jūrā izmētātiem dažāda lieluma akmeņiem. Tepat jūras krasta kāpās atrodas Kaltenes evaņģēliski luteriskā baznīca, kurā pašreiz notiek remontdarbi. Baznīcas vēsture aizsākusies 1567. gadā, kad Kurzemes hercogs Gothards Ketlers izdevis pavēli būvēt jaunas baznīcas. 1848. gadā koka baznīca pārbūvēta par mūra celtni. Padomju gados kapsētā pie Kaltenes baznīcas filmētas pirmās epizodes daudzsēriju filmai “Ilgais ceļš kāpās”, kuras darbība norisinās nelielā zvejnieku ciemā.

Kaltenes apskati noslēdzam ar Kaltenes kalvām – unikāliem akmeņu krāvumiem mežā. Dabas pētnieki uzskata, ka šie akmeņu krāvumi, kas apauguši ar mežiem, veidojušies pirms vairākiem tūkstošiem gadu. 1962. gadā Kaltenes kalvas izveidotas kā aizsargājama dabas teritorija. Lai saglabātu unikālos laukakmeņu krāvumus, apskatei ierīkotas koka dēļu pastaigu laipas. Dabas taka iepazīstina apmeklētājus ar vienu no lielākajiem laukakmeņu sakopojumiem. Dabas takas kopgarums – 1350 metru.


Roja

Iebraucot Rojā pa Selgas ielu, mūs sagaida liels, balts uzraksts “Roja”. Roju mēdz dēvēt arī par vasaras galvaspilsētu, jo apmeklētājiem iespējams baudīt šalcošo jūru, baltās smiltis, dārzu krāšņumus un vietējo viesmīlību. Roja ir sena osta un kuģu būvniecības centrs pie Rojas upes ietekas Rīgas līcī. Mūsdienās Rojas osta ir septītā lielākā Latvijā. Savulaik Roja bija slēgtā zona – šeit atradās PSRS armijas robežsargu postenis.

Rojas Jūras dižakmens – Jūrakmens atrodas jūrmalas akmeņainajā daļā un ir viens no lielākajiem Latvijā. Iespaidīgā akmens apkārtmērs ir 12,5 metri, bet augstums – 2 metri. Turpinot ceļu pa Selgas ielu, nonākam pie Jūras zvejniecības muzeja. Var uzzināt par piekrastes zvejniecības un kuģniecības vēsturi no senatnes līdz mūsdienām, par novada veidošanos un vēstures notikumiem. K.Valdemāra alejas sākumā uzstādīts piemiņas akmens Krišjānim Valdemāram – Lubezeres (Rojas) jūrskolas dibinātājam.

Talsu autoceļa kreisajā pusē kapsētas vidū stalti stāv Rojas evaņģēliski luteriskā baznīca. Sākotnēji tā celta no koka, bet 18. gadsimta beigās pārbūvēta par mūra baznīcu. Kāpu ielas galā sākas brīvdabas taka gar Rojas upi. Takas sākumā upes krastā izveidota labiekārtota vieta, kur upē ietek Rojas avots.

Pirmatnīgajā mežā ieskautā dabas taka piedāvā trīs dažāda garuma lokveida maršrutus – 2, 7 un 15 kilometru, katra distance atzīmēta ar savu krāsas norādi. Brīvdabas takā ceļotājiem iekārtotas atpūtas vietas ar soliem, galdiem, atkritumu urnām, šūpolēm, labierīcībām, vingrošanas konstrukcijām, kā arī ugunskura un telšu vietām. Upes krastus apdzīvo bebri un ūdri, mežā sastopamas stirnas un mežacūkas, dažādu sugu putni. Rojas upe bagāta ar asariem, nēģiem, forelēm un līdakām. Noejai pie upes daudzviet ierīkotas kāpnes. Rojas upe populāra laivotājiem.

Pārbraucot pāri tiltam pār Rojas upi, turpinām ceļu pa Ostas ielu Rojas pludmales virzienā. Gar smilšaino pludmali izvietotas koka pastaigu laipas, soliņi, bērnu rotaļu laukums, āra duša. Pludmales apmeklētājus sagaida vides objekts “Zilais Cerību sivēns”.
Pirms Pūrciema, autoceļa  Tukums–Mērsrags–Kolka labajā pusē, atrodas Pūrciema baltā kāpa. Tā veidojusies pirms 6000 gadiem, Baltijas jūras priekšteces – Litorīnas jūras – laikā. Īsa lokveida dabas taka 900 metru garumā ar vairākiem stāviem kāpumiem augšup. Taka ved caur priežu mežu ar dēļu laipām, kur izvietotas vairākas skatu platformas. No tām iespējams vērot lielisko skatu uz smilšu atsegumiem un Pilsupīti, kas vijas kāpu pakājē.

Aiz Melnsils ciema, uz Rojas un Dundagas novada robežas, esam nokļuvuši Slīteres nacionālā parka teritorijā. No stāvvietas līdz stāvkrastam cauri priežu mežam ved 300 metru garā, labiekārtotā Ēvažu dabas taka. Ēvažu stāvkrastā ierīkota skatu platforma un kāpnes uz liedagu.


Kolkasrags

Kolkasrags ir lielākais zemesrags Latvijā. Burvīga vieta, kur satiekas divas jūras – Rīgas līča un Baltijas jūras viļņi. Tas ir tālākais Kurzemes ziemeļu punkts. Vējainā pludmale ir kā radīta, lai klausītos, kā vēja dziesmas dzied jūra. Raga sēklis zem ūdens stiepjas apmēram sešus kilometrus līdz Kolkas bākai. Teika stāsta – Kolkasragu esot uzbēris velns, taisot ceļu uz Sāmsalu.
Kolkasraga galā apskatāmas vecās bākas drupas. Tā apkārtnē izvietoti K.Valdemāram veltītie informatīvie stendi. Kāpās uzstādīts piemineklis “Jūras paņemtiem”. Monumenta otrā pusē iekalts uzraksts “Cilvēkiem, kuģiem, Līvu zemei”. Padomju laikā Baltijas jūras piekraste no Ventspils līdz Kolkai un Rīgas līča krasts no Kolkas līdz Mērsragam bija aizliegtā zona, kur drīkstēja iebraukt tikai ar speciālām atļaujām.

Jūras krastā priežu kāpās izveidots neliels kempings “Saules mājas” ar mucveida koka mājiņām. Katrai mājiņa nosaukta kāda līvu zvejniekciema vārdā.


Vaide

Turpinām maršrutu pa autoceļu Kolka–Ventspils, gar kuru stiepjas vēl saglabājušies senie lībiešu zvejniekciemi. Padomju laikos arī šī Kurzemes piekrastes robeža bija stingri apsargāta. Baltijas jūras Kurzemes piekrastes ciemi sevī slēpj neskartu dabu un senu kultūras mantojumu. Klejojot pa seno zvejniekciemu pludmalēm, tā arī nesastapām nevienu cilvēku.

Pie Vaides dīķa ierīkota neliela atpūtas vieta, nojume, informācijas stends un neliels stāvlaukums automašīnām. Apskatāmas slūžas, kas atrodas uz Vecročupes zem tilta. No Vaides visērtāk un visātrāk pāri Irbes šaurumam iespējams sasniegt Sāmsalu Igaunijā.


Pitrags

Vēstures dokumentos Pitrags minēts 1582. gadā. Kā pirmie iedzīvotāji šeit ieradušies četri brāļi sāmsalieši, kuri šeit uzcēluši mājas. Ciema centrā atrodas baptistu draudzes lūgšanu nams, pie kura ierīkots stāvlaukums. Pitraga jūrmalā var aplūkot steķa (mola) paliekas – kādreizējo laivu piestātni, kas par valsts līdzekļiem būvēta 1938. gadā. Gandrīz nekas no mola nav palicis, jūra to aprijusi. Tiek uzskatīts, ka Irbes šaurums iepretim Pitragam ir pati bīstamākā kuģošanas vieta Baltijas jūrā. Pēc zemūdens arheologu aprēķiniem, jūras dzelme glabā 1500 visdažādāko valstu kuģus. Mūsdienās Pitragā dzīvo apmēram 30 iedzīvotāju.


Mazirbe

Mazirbe ir sena lībiešu apmetne, rakstos minēta 1387. gadā. Ejam apskatīt vienīgo laivu kapsētu Latvijā. Šeit dzīvojošie iedzīvotāji ikdienā nodarbojās ar zvejniecību, un laivas katrai saimei bija svēta lieta. Padomju laikā zvejniekiem tika ierobežota piekrastes zvejniecība, jo baidījās no cilvēku vēlmes ar laivām bēgt pāri jūrai uz Zviedriju. Laivām vairs nebija pielietojuma, un tās novietoja piekrastes kāpās. Daudzas laivas jau ir paņēmusi zeme, par ko liecina sūnās ieskautie karkasi.


Irbene
Padomju laikos Irbenē dzīvoja kosmosa pētīšanas stacijas “Zvaigznīte” darbinieki, kuri apkalpoja radioteleskopus. Tā bija īpaši slepena vieta, kur noslēgtā teritorijā dzīvoja karavīri, virsnieki un viņu ģimenes. PSRS armijas pilsētiņa bija slepena, nepieejama, un daudzi par to pat nenojauta. Pilsētā bijis pasts, kultūras nams, skola, bērnudārzs, veikals.

Pilsēta pilnībā izpostīta. Pussabrukušas daudzstāvu ķieģeļu mājas. Viss izdemolēts. Mājas bez logu rāmjiem, durvīm, kāpņu margām. Māju jumtus klāj zaļi krūmāji. Dzirdēts, ka nav to ieteicams apmeklēt tumsā un nakts laikā.

90. gados, padomju militāristiem pametot pilsētiņu, radiolokatori nonāca Ventspils Augstskolas īpašumā. Šeit joprojām darbojas Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs. Novērojumi astronomijā, astrofizikā, kosmosā un citi pētījumi tiek veikti ar 32 metrus grozāmo parabolisko antenu, kas ir lielākā Ziemeļeiropā un astotā lielākā pasaulē.


Oviši

Oviši – pēdējais lībiešu ciems Ventspils novada Tārgales pagastā. Nozīmīga celtne Ovišos ir – senākā bāka Latvijā. Cilindrisks mūra tornis ir baltā krāsā, augstums – 37 metri, celtniecība pabeigta 1814. gadā. Bāka iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Bākā izveidots muzejs ar nelielu ekspozīciju par Latvijas bāku vēsturi. Pie bākas var aplūkot bāku lampas, enkurus un jūras bojas. Meža ielokā netālu no bākas uzstādīts vides objekts – metālā veidots Austras koks. Austras koks ir minēts latviešu dainās un sastopams latviešu ornamentos.


Pievieno komentāru

Ceļojumi