Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Iecavas novads: minizoodārzs savās mājās

Iecavas novada Dzimtmisā atrodas minizoo “Dobuļi”, kurā ir daudzveidīga un interesanta putnu, dzīvnieku un mājdzīvnieku kolekcija. Saimniecība dibināta 1999.gada 16.februārī. To izveidojuši bijušie rīdzinieki Varis un Agita Ķelpes. 2009.gadā saimniecība saņēmusi diplomu kā ģimenei draudzīgākā atpūtas vieta Zemgales reģionā. “Dobuļos” ir arī piknika vieta – galdi, nojumes, grili.

Putnus kolekcijai saimnieki iegādājas tikai ārpus Latvijas robežām dažādās izstādēs, zooloģiskajos dārzos un no privātajām kolekcijām. Šobrīd “Dobuļos” mitinās emu, nandu, papagaiļi, dažādas vistas, fazāni, piecu šķirņu baloži, pāvi, rudās dižpīles, sešu šķirņu zosis, tītari, gulbji. No dzīvniekiem “Dobuļos” sastapsiet ķengurus – valabijas, Japānas makaku, lamas, kamieli, alpakas, Šetlandes ponijus, kazas, aitas, trušus, grauzējus (Cuy jūrascūkas, dzeloņcūkas, Patagonijas maras, murkšķus), skunksus, jenotus, degunlāčus. Šobrīd “Dobuļos” mitinās 200-300 dzīvās radības, bet katru gadu kolekcija papildinās.

Dzīvnieki dod vilnu
“Jaunums ir Angoras kazas, no kurām iegūst augstvērtīgu mohēras vilnu. Šīs kazas ir vienīgās Baltijas valstīs. Kolekcija nesen ir papildināta ar Japānas makaku. Pagājušajā gadā atvedām kamieli. Mums ir tādi dzīvnieki, kas dod vilnu: Angoras kazas, alpakas, lamas. Pati iemācījos dziju vērpt, lai dzīvnieki nav tikai apskatei, bet no tiem var iegūt arī kaut kādu materiālu labumu. Darba gan ir tik daudz, ka vērpt varu tikai ziemā. Kaut kas tiek arī noadīts, bet vairāk ir dzijas. Meita prot aust, gan jau līdz tam arī nonāksim,” ar jaunumiem dalās A.Ķelpe. Angoras trusi cērp reizi trijos mēnešos, Angoras kazas – divreiz gadā, alpakas – reizi gadā, lamas – reizi divos gados. Saimniecībā var iegādāties plecu lakatus, zīdaiņu zābaciņus no lamas, merīno, Angoras truša un Angoras kazas vilnas, kā arī ar rokām vērptu dziju.

Saimniecības teritorija tiek paplašināta, ir uztaisītas vairākas jaunas kūtis. Divas kūtis ir apkurināmas, tur tagad mitinās visi tie, kam vajadzīgs siltums. “Mums jau tie dzīvnieki ir mājdzīvnieki un pieraduši pie sala. Neturam tādus dzīvniekus, kas neizturētu mūsu klimatu. Un rukšu vairs nav - sakarā ar Āfrikas cūku mēri nedrīkst turēt. Tieši pirms tam mēs gribējām citus interesantus rukšus ņemt un Vjetnamas melno cūku atdevām uz Daugavpili, bet tad sākās aizliegums. Un tagad cūku nav, lai šeit nebūtu nekādu risku,” saka saimniece.

Viņa saka, ka gadās jau arī nelaimes. Piemēram, melnajiem gulbjiem pirms pāris gadiem bija mazuļi, bet lapsa gan mazos, gan mammu aiznesa. “Diennakts laikā patīrīja ne tikai gulbjus, bet arī citus putnus. Ir mums nodrošināts ar elektriskajiem ganiem, bet tajā naktī kaut kas bija noticis. Mums bija divas gulbju meitenes ar puiku. Kā saka, tiem gulbjiem tā mīlestība ir viena. Un palikusī  “sieva” tam puikam nepatika. Viņš sāka nīkuļot un aizgāja. Tagad ir tikai meitene. Baltajiem gulbjiem mazuļi nav sanākuši. Pagājušajā gadā pat olu nebija,” stāsta A.Ķelpe.

Ķenguriem, iespējams, būs mazulis
Bet ķenguriem – valabijiem šogad, iespējams, būs mazulis. Pagājušajā gadā arī viens piedzimis. “Mums ir četri valabiji. Redzu, ka varētu būt vēl. Viņiem grūtniecība ir 30 dienas. Mazulis piedzimst un pats aizrāpo līdz mammas maisam. Kad izbāž degunu no maisa, tad skaidrs, ka ir mazulis. Visiem patīk Šveices melnkakla kazas. Viņām puse ir melna, puse balta. Man prasa, vai krāsas pietrūcis.

Savukārt Angoras kaza, no kuras iegūst mohēras vilnu, izskatās pēc aitas. Visi saka, ka tās ir aitas, bet tās ir kazas. Kad nav nocirptas, nevar saprast, jo ir sprogainas. Džirdžentanas kazas izceļas ar saviem korķviļķu ragiem.

"Mums gribas, lai katrs dzīvnieks būtu ar kaut ko interesants, lai nebūtu parasts mājdzīvnieks, lai pašiem ir interesanti ar viņu strādāt un cilvēki, kas atbrauc, arī lai saprastu, ka nav tikai parastas kazas un aitas, bet ir arī citādākas. No aitām palikušas tikai Šveices melndeguna aitas, kurām gan puikām, gan meitenēm ir ļoti skaisti ragi. Angļu auntruši ir ar garām ausīm. Dzīvniekiem jābūt interesantiem, lai apmeklētājiem būtu šovs. Kad prasa, kāpēc tādas garas ausis, atbildu - lai labāk dzirdētu,” smejas saimniece.

Lai būtu interesanti
Saimniecība sākusies ar vistām, bet tagad vistu skaits samazinās, jo citu dzīvnieku ir kļuvis vairāk. A.Ķelpe uzskata, ka nevar izplesties visos virzienos. Vistas saimniecībā ir tīršķirnes. Ir arī baložu kolekcija, kurā ir ļoti lielie kingi, sprogainie baloži, mazās ūbeles. “Lai cilvēki saprot, ka nav tikai tādi baloži, kādus redzam ārā uz ielas. Baložu šķirnes ir cilvēku darbs. Ko tik neizdomā, lai būtu interesanti! Vēl mums ir Peru (Cuy) jūrascūciņas, kuras Peru un Bolīvijā lieto uzturā. Viņas ir kā pundurtruši, dubultlielākas par parastajām, līdz trīs kilogramiem var izaugt. Bet mēs tās neēdam, bet rādām, lai cilvēkam būtu interesanti. Ir mums astoņi nandu, kuri paši saperējās, bet emu meitene pagaidām ir viena, taču sarunājām, ka atvedīsim viņai draugu,” saka A.Ķelpe.   

Viņa stāsta, ka lielākā daļa dzīvnieku ir no Vācijas, kur ir daudz paziņu. Laba lieta esot arī  internets. Tāpat notiek arī apmaiņa, bet lielākā daļa dzīvnieku jāpērk. Lai gan galvenais, protams, ir nauda, tomēr jābūt arī iekārtotai vietai, kur dzīvnieku izmitināt. Saimniecībā uz vietas tirgo barību, kas speciāli domāta dzīvniekiem. Un saimnieki parāda, kurus dzīvniekus drīkst barot.

“Cilvēkiem ir tāda nepieciešamība - barot dzīvnieku. Lai nenotiktu pašdarbība un ēdienu nevilktu ārā no savām somām, mums ir speciāla barība, ko drīkst dot. Mēs arī pasakām, kam drīkst dot. Un ir noteikts daudzums, ko vienā dienā drīkstam pārdot, jo visam jābūt kaut kādai robežai. Mēs nevaram visu dienu ēst, un dzīvnieki arī nevar. Cilvēks domā, ka dzīvnieks apēdīs tik, cik gribēs, bet tā diemžēl nav. Mēs pārēdamies, un viņi arī pārēdas,” skaidro A.Ķelpe. 

Pievieno komentāru

Ceļojumi