Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Igaunija: meklē prieku tepat kaimiņos

Igaunija un Lietuva ir mūsu kaimiņvalstis, kuru piedāvājumu var izmantot, ja nav iespēju aizlidot līdz kādai tālākai zemei.

Valga
Ko zinām par šo pilsētu? Tā ir Valkas dvīņupilsēta, kas ikdienā dzīvo savu dzīvi. Tik ļoti pazīstama, tomēr tā ir tuvākā ārzemju pilsēta. Vai esat tur redzējuši vairāk par centra ielām un dažiem veikaliem, kuros latvieši iegriežas pēc kafijas un vēl kādām citām precēm? Valgā, manuprāt, ir piecas vietas, kuras būtu vērts apmeklēt. Valgas Jāņa baznīca. Tā ir ne tikai kādreizējā Valkas baznīca, bet tajā ir unikālas ērģeles un ļoti unikāls kupols. Vēstures faktos minēts, ka Jāņa baznīca pilsētas centrā uzbūvēta 1816. gadā pēc arhitekta K. Haberlanda projekta un tā ir vienīgā baznīca Igaunijā ar ovālu pamatu plānu.

Unikālās ērģeles ir saglabājušās oriģinālā veidolā, un tās ir Igaunijā vienīgais saglabājies meistara Fridriha Ladegasta būvētais instruments. Vēl būtiski ir minēt, ka Valgā esošās ērģeles ietilpst Eiropas 200 labāko ērģeļu skaitā. Vai esat dzirdējuši, kā tās skan? Pēdējais laiks saņemties un doties turp. Baznīcai gan ir savs “darba laiks”. Pirmdienās, otrdienās, trešdienās un svētdienās tā atvērta no pulksten 11 līdz 16, ceturtdienās un piektdienās – no 12 līdz 15, bet sestdienās baznīca slēgta. Otra vieta, kur vērts aizstaigāt, – Sedes parks pie Valgas kultūras centra, kur ir atklāts varens piemineklis latviešu rakstnieka Augusta Gailīša radītajam noveles tēlam Nipernādijam. Skulptūras autors ir Jāks Soanss. Kas tad tas ir par latvieti, kurš izpelnījies pieminekli igauņu zemē? Novelists un romānu autors Augusts Gailītis dzimis 1891. gadā netālu no Sangastes muižas Kuiksilā. Viņa tēvs bija latvietis, māte – igauniete. Skolojies rakstnieks ir Valkā. Igauņi ļoti novērtējuši noveli “Tomass Nipernādijs”, kas tulkota daudzās valodās.

“Augusta Gailīša romāna varonis Tomass Nipernādijs ir vīrs, kurš ik vasaru ceļo pa pasauli. Savos ceļojumos viņš iepazīst vietas un cilvēkus, kā arī ar savu personības valdzinājumu apbur ne vienu vien sievieti. Lai iepatiktos citiem, viņš katrreiz par sevi stāsta citu stāstu, un, atkarībā no apstākļiem, uzdod sevi par mācītāju, ganu zēnu, mājsaimnieku, pasaku zinātnieku, purvu susinātāju, matrozi u.tml. Tā vien šķiet, ka viņš mīl visas sievietes, kuras satiek savā ceļā, jo mīlestībā Nipernādijs atzīstas ikvienai. Tomēr Tomass viņas tā pa īstam nemīl, vien rotaļājas un manipulē, lai pateiktu ardievas un atkal dotos ceļā. Noveles varonis neprot stāstīt patiesību, viņš ir sapinies savos melos, atstājot aiz sevis tukšas cerības un vilšanos. Viņš nespēj ilgi uzkavēties vienā vietā, bet tie brīži, ko viņš dāvā sievietēm, esot kopā, ir skaistākie viņu dzīvē, jo liek aizmirst ikdienas rūpes un ļauj iegrimt brīnišķīgajā fantāziju pasaulē. Žēl tikai, ka šie mirkļi ir tik īsi, jo Nipernādijam atkal jādodas tālāk savas īstās laimes meklējumos,” teikts aprakstā par šo darbu.

Trešā vieta, kas Valgā jāapmeklē, ir pilsētas muzejs. Nezinu īsti, kā aprakstīt muzeju ar tā piedāvājumu, jo katrs tur saskatīs ko savu. Ir atzīts, ka Valgas muzejs, kas atrodas pilsētas centrā, skaistā ēkā, ir dzīvīgs un moderns muzejs. Vēstures mīļotāji tur var palūkoties uz dvīņupilsētas vēsturi no valdzēniešu skatu punkta. Aizejiet un novērtējiet! Pie viena apskatiet Valkas novadpētniecības muzeju. Būs par ko pabrīnīties labā nozīmē un salīdzināt ar citiem muzejiem. Valkas muzejs nesen kā ieguva balvu par pastāvīgo ekspozīciju “Valka – Latvijas neatkarības šūpulis”.

Man pašai mūsu muzejā ļoti patīk Cimzes ekspozīcija jeb, kā man labāk tīk teikt, Cimzes gars. Bet, atgriežoties Valgā, ceturtā vieta, ko iesaku apmeklēt, ir Valgas militārās tematikas muzejs. Viss, kas saistās ar militāro jomu no seniem laikiem līdz mūsdienām, tur ir. Arī bruņumašīnas, tanks, mežabrāļu bunkurs un plaša ieroču kolekcija. Man visiespaidīgākais šķita helikopters. Muzeja ekspozīcijā ir daudz uzskates materiālu arī par Latvijas militāro jomu. Uz šejieni noteikti var braukt kopā ar bērniem. Un viena spraiga diena ārzemēs pavadīta! Nākammēnes, tā – ap algas dienu, var ieplānot kādu tālāku braucienu uz ārzemēm, piemēram, Tartu.

Pērnava
Igaunijas jūras galvaspilsēta – tā man to gribētos saukt. Tā salīdzinoši ir tālāk, bet tās tomēr ir ārzemes! Vasarā un labā laikā galvenais Pērnavā, protams, ir plašā pludmale un jūra. Kaut mums ir arī sava jūra, Pērnavā tā ir ievērojama ar to, ka tajā vari iet un iet, jo pilsētas centrālajā pludmalē jūra ir dikti lēzena. Pērnavas vecpilsēta no pludmales ir ar kājām sasniedzama. Šaurās ieliņas ar mazajiem veikaliņiem un daudzām kafejnīcām rada īpašu kūrortpilsētas sajūtu. Te ir izteikta kūrvietas arhitektūra, un tā nevar nepatikt. Atklāti sakot, Pērnava man ir neatklāts brīnums, jo tas viss, ar ko šī pilsēta lepojas, man vēl ir neizzināts.

Izslavētās Pērnavas baznīcas esmu vērojusi tikai no ārpuses, jo arī tajās ir darba laiks. Bet nevar nerekomendēt visai savdabīgo Jekaterinas baznīcu, kas nu nemaz neizskatās pēc igauņu baznīcas, bet skaitās  viena no visskaistākajām apustuliskajām baroka stila baznīcām Igaunijā. Ceļveži rosina, ka Pērnavā jāapmeklē muzejs, kas ir viens no modernākajiem vēstures muzejiem Baltijā.

Savukārt Jaunās mākslas muzejā ir skatāmas mūsdienu mākslas izstādes. Muzeja kolekcijā esot vairāk nekā 400 tēlotājmākslas darbu, bet videotēkā – vairāk nekā 1200 dokumentālo filmu. Pērnavā ir labi attīstīta amatniecība – amatnieku darinājumus, kas raksturīgi igauņiem, un daudzas citas skaistas lietas var apskatīt Marijas Magdalēnas ģildē. Lai to izdarītu, jādodas uz Pērnavas centru, uz ģildes namu ar tā darbnīcām, kas atrodas dažādos stāvos un līmeņos.

Protams, ka ir bezgala jauki, ja braucienu uz Pērnavu var savienot ar atpūtu kādā no daudzajiem Pērnavas SPA. Tā varētu būt alternatīva, piemēram, dzimšanas dienas ballītei, kad izvēlies, nevis stāvēt pie plīts, lai gatavotu maltīti viesiem, bet ļauties ūdens relaksācijai SPA. Nezinu, vai tā ir laba ideja un der allaž un visiem, bet vismaz vienu tādu dzimšanas dienu varētu sev uzdāvināt, ja vien šādi relaksējoši pasākumi sagādā prieku. Pati esmu bijusi tikai vienā Pērnavas SPA, un man ļoti patika.

Par Pērnavas ēstuvēm runājot, atkal sekoju citu ieteikumiem un nu jau pati varu ieteikt krodziņu “Steffani Pizza”. Vieta ir ļoti populāra, tāpēc var pat gadīties, ka jāpastāv rindā, lai dabūtu galdiņu, bet ēdiens ir gards, porcijas – milzīgas, un cena, pēc Igaunijas mērauklas, normāla. Jāatzīst, ka mums porcijas bija neuzvaramas un oficiante uzreiz bez kādiem mājieniem piedāvāja ēdiena pārpalikumu ielikt līdzņemšanai. Tā nu mēs vienu vakariņu vietā tikām arī pie nākamās dienas pusdienām. Vai nav feini?! 

Pievieno komentāru

Ceļojumi