Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Igaunija: Sangastes rudzu karaļa mājvietā

Sangastes pils Igaunijā mūs sagaida, ietinusies miglā, tomēr tik un tā redzams, cik tā ir skaista! Un ne velti, jo tā celta, iedvesmojoties no Vindzoras pils Anglijā. Iepriekšējā dienā pilī bijušas kāzas, tāpēc visur redzami kāzu dekori. Arī lielajā zālē kāzu viesi vēl ēd brokastis, tāpēc mēs varam zālē tikai mazliet ielūkoties.

Pārējās telpas vietējā gide laipni izrāda un pastāsta pils tapšanas vēsturi. Laikam jau pirmais, kas nāk prātā, ir Sangastes rudzi, jo tiem ir vistiešākais sakars ar pili. Pat tagad var iegādāties no Sangastes rudziem ražotu degvīnu. Muižas pēdējais īpašnieks bija Frīdrihs Georgs Magnuss fon Bergs (1845-1938), kurš bija zināms kā graudaugu selekcionārs. 19.gadsimta beigās viņš radījis rudzu šķirni ‘Sangaste’, kas bijusi ļoti piemērota vietējiem apstākļiem un bijusi iecienīta ilgus gadus. Vienīgais mīnuss – garie stiebri, ko bijis grūti pļaut ar kombainu. Gide stāsta, ka arī grāfa mazdēls Viktors Kanādā ir audzējis ‘Sangastes’ rudzus un pastāv uzskats, ka no tiem gatavots kanādiešu viskijs “Canadian Gold”.

Sākotnēji Sangastes vecajā pilī dzīvoja politiķis, diplomāts, feldmaršals Frīdrihs Vilhelms Remberts fon Bergs. Viņam piederēja arī Beļavas muiža, tieši viņš 1750.gadā uzcēla Beļavas muižas kungu māju baroka stilā, kurā vēl nesen atradās K.Valdemāra pamatskola. Viņam bija tikai viena nelaime – nebija bērnu. Tieši tādēļ viņš lūdza caram atļauju pieņemt sava brāļa Gustava bērnus – trīs dēlus un meitu, kuriem tad arī novēlēja savus īpašumus un grāfa titulu. Viens no šiem bērniem bija Frīdrihs Georgs Magnuss, kuram tika Sangaste. Vecais grāfs nevēlējās neko mainīt un būvēt no jauna, arī naudu viņš taupīja, bet jaunais Frīdrihs bija aizrautīgs un izglītots cilvēks, dzīvojis un strādājis Anglijā un Skotijā, mācījies Tartu universitātē, Sorbonas universitātē Francijā. Viņš viens no pirmajiem Livonijā iegādājies automobili. Kad vecais grāfs nomira (Beļavas muižas parkā viņam uzbūvēta kapliča), jaunais Frīdrihs ķērās pie jaunas pils būves. Viņam ļoti iepatikusies Vindzoras pils Anglijā, tāpēc arī savējo viņš būvējis tai līdzīgu.

Pili projektēja tolaik slavenais arhitekts Oto Piuss Hipiuss. Tās celtniecība ilga no 1874. līdz 1881.gadam. Granīts pils celtniecībai vests no Somijas, bet ķieģeļi dedzināti uz vietas. Pils celtniecībai vajadzējis aptuveni 1,45 miljonus ķieģeļu. Kokmateriāli izmantoti gan vietējie, gan vesti arī no Latvijas. Sākotnēji pilī bijušas 99 telpas, jo tolaik tikai cara pilī drīkstēja būt 100 un vairāk telpas. Taču Bergs bijis atjautīgs un inovatīvs. Viņš iebūvējis kāpnēm priekšā bīdāmās durvis, ko mums nodemonstrē gide. Iespējams, tā Bergs radīja ilūziju, ka viņam ir vairāk telpu.

Pils Baltajā (deju) zālē sākumā bijuši stikla griesti un vēlāk plānots izveidot akvāriju ar zelta zivtiņām, bet diemžēl iecere netika īstenota. Pilī bija krāšņu apkure, bet balles zāli un grāfa kabinetu apsildīja ar silto gaisu - atveres gaisa plūsmai darbojas joprojām. Brīnumainā kārtā saglabājušās arī dažas oriģinālās krāsnis un kamīns. Uz krāsns podiņiem komiskā veidā atainotas dažādas tālaika profesijas. Oriģinālas ir arī krāsnis un durvis gotiskajā stilā veidotajā foajē. Vienīgi tagad tur ir mazāk trofeju. Kādā senā fotogrāfijā redzams, ka grāfa laikā tur visur bijušas izcilas medību trofejas, dažas pat saņēmušas godalgas. No tā laika saglabājusies tikai viena medību trofeja. Gide stāsta, ka dažreiz viņai jautājot, vai neesot naudas, lai nomainītu pilij jaunas durvis. Viņa atbildot, ka jaunās durvis pēc diviem lieliem pasākumiem būtu jāmaina, bet šīs durvis kalpo kopš pils pirmsākumiem, tad kāpēc lai tās mainītu. Durvis tiešām ir pamatīgas un ļoti smagas. Interesanti, ka, būvējot kolonnas pie pils ieejas, ir radīts savdabīgs akustisks efekts – ja vienā stūrī kaut ko čukst, tas ir sadzirdams pretējā stūrī. Vēl no oriģinālajām mēbelēm saglabājušies divi ozolkoka grāmatskapji.

Pie pils ir arī interesants parks, kas grāfa Berga laikā bijis 57 hektāru platībā. Parkā viņš iestādījis apmēram 500 retus augus, no kuriem saglabājusies aptuveni puse. Grāfam bijusi ideja stādīt augus pēc to izcelšanās vietas, piemēram, Igaunijas, Eiropas, Dienvideiropas, Ziemeļamerikas, Sibīrijas. Viņam patika ceļot, un no visiem ceļojumiem viņš atvedis jaunus interesantus stādus un dažādas sēklas, ko mēģinājis audzēt savā parkā.

Tagad pilī tiek piedāvātas ekskursijas ģimenēm un tūristu grupām, rīkoti dažādi pasākumi, arī kāzas. Ir izveidota viesnīca, kurā ir pieejami 16 numuriņi ar 32 gultām un 18 papildu gultām, darbojas restorāns. Kopumā pilī var izmitināt 110 cilvēkus, kāzas var rīkot līdz 150 viesiem.

Pils stallī nesen atvērts interaktīvs muzejs, kas izvietots gredzenveida telpās un stāsta par 19. gadsimta zinātniskajiem brīnumiem un grāfu Bergu. Tajā var nofotografēties senā automobilī, paslaukt govi, apmīļot iejūgtu zirgu, paspēlēt dažādas spēles, pacilāt smagus maisus, pamēģināt pumpēt ūdeni, kā to senos laikos darīja ugunsdzēsēji, paspēlēt kādu mūzikas instrumentu, uzzināt, kā darbojas dažādas mašīnas, papriecāties par putnēniem ligzdiņā un izmēģināt daudz ko citu – viss atkarīgs no tā, cik laika tam varat veltīt.

Pievieno komentāru

Ceļojumi