Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Indonēzija: paradīzes pludmales un elles durvis Bali

Čangu ir rajons, kas vēl pirms pāris gadiem bija vieni vienīgi rīsu lauki. Šo vietu bija iemīļojuši sērfotāji, jo piekrastē ir labi viļņi. Laika gaitā šis ir kļuvis par vienu no mūsdienu populārākajiem Bali rajoniem. Šeit dzīvo ļoti daudz tūristu no visas pasaules.

Veikali un kafejnīcas šeit aug kā sēnes. Bali sala kopumā šobrīd piedzīvo tūrisma zelta laikus, būvniecība un labiekārtošana norit pilnā sparā. Tas, protams, arī nedaudz nomāc, jo skaistos rīsu laukus, mežus un citas dabas ainavas lēnām nomaina pilsētai raksturīgi skati.

Vārdi – visiem vienādi
Vietējie cenšas nopelnīt, kā māk, bet tirgos neizjutu īpašu uzmācību no tirgotājiem, kā tas ir piedzīvots citur pasaulē. Interesants ir fakts, ka visiem vietējiem ir vieni un tie paši vārdi. Tie tiek iedoti pēc tā, kurš pēc kārtas esi piedzimis. Pirmo bērnu sauc par Wayan, Putu vai Gede, otro par Made vai Kedak, trešo par Nyoman vai Komang, un ceturtais ir Ketut. Ja ģimenē piedzimst vairāk bērnu, tad šis aplis turpinās no sākuma un piekto bērnu sauc, piemēram, Wayan Balik, kas nozīmē – ‘vēl viens Vajans’. Aprunājoties ar vietējiem, noskaidrojam, ka viņi paši iedod sev vēl vienu vārdu, kas nav neviens no tradicionālajiem. Bieži sanāk, ka vīrs un sieva ir ar vienādiem vārdiem, tādēļ paši sevi nosauc citos vārdos.

Vietējiem iedzīvotājiem vispopulārākais sporta veids, kā viņi paši atzīst, ir gaiļu cīņas. Pārsteidza, ka viņi gaiļiem pie kājām piesien ļoti asus asmeņus, kas palīdz ātrāk nobeigt pretinieku. Šīs cīņas laikā vīrieši liek likmes uz savu favorītu un pēc tam var vinnēt naudu. Cīņa, ko mēs redzējām, ilga vien kādu minūti. Bet emocijas, kas nāca no vietējiem, bija kas fantastisks - īsti līdzjutēji!

Pašos salas dienvidos ir izveidojusies tāda kā pussala, kas savienojas ar Bali. Šī ir vieta, kur baudīt balto smilšu pludmales un zilos ūdeņus. Atbraucot uz pirmo pludmali, jau atkal esam pārsteigti, cik kontrastaina spēj būt šī mazā sala. Spilgti tirkīzzilais ūdens un baltās smiltis žilbina acis. Šādu skatu uz šīs salas redzam pirmo reizi, jo visas iepriekšējās pludmales klāja melnas vulkāniskās smiltis. Laukā karsti – ap 32 grādiem, tādēļ pirmais, kas prātā – nopeldēties. Dodoties ūdenī, bija cerības, ka tas kaut nedaudz atvēsinās no karstās svelmes, taču bija silts kā vannā.

Ne auto, ne policijas
Nākamajā dienā dodamies prom no Bali galvenās salas uz Nusa Penida un Nusa Lembongan. Iespējams, tieši ar skatiem no šīm salām Bali ir ieguvusi milzīgu tūristu popularitāti.

Cenas par laivas pakalpojumiem vietējie ir sacēluši ne pa jokam. Tūristiem nokļūšana uz blakus esošajām salām ir pat trīs reizes dārgāka nekā vietējiem. Mazliet pakaulējoties, tiekam pie labākas cenas un nepilnas stundas laikā esam klāt.

Uzmeklējam vietu, kur noīrēt jaunus motorollerus. Esam izbrīnīti par vietējo uzticību tūristiem. Galvenais ir tikai samaksāt; kur un kad motorolleri tiks atdoti, īsti nevienu neinteresē, pat ne mūsu vārds un tautība.

Uz šīs salas nav atļauts pārvietoties ar auto. Pārvietoties var tikai paša spēkiem, ar riteni vai motorolleru. Policijas šeit nav, tādēļ, nomājot motorolleru, pat ķiveres neizsniedz. Uz šīs salas ir diezgan slikti ceļi, tādēļ lielu ātrumu nemaz nebija iespējams sasniegt.

Pietiek ar vienu dienu, lai apbraukātu visu salu un apskatītu skaistākos skatus. Šeit nav smilšaino pludmaļu, salas malās ir stāvas klintis. Viena no šādām piekrastēm ir kļuvusi pavisam bēdīgi slavena. “Velna acs” ir vieta, kur klintī izveidojies caurums, un, kad ir lieli viļņi, no šā cauruma nāk ārā milzīgas ūdens šļakatas, kuras ir ierāvušas jūrā neskaitāmi daudz cilvēku.

Pakāpieni – koku saknes
Nusa Penida ir lielāka, un uz tās ir atļauts pārvietoties arī ar auto. Ceļā uz nakšņošanas vietu saskaramies ar pirmo briesmīgo ceļa segumu jeb bezceļu. Nekad dzīvē tādus ceļus nebiju redzējusi! Vienīgas bedres, segums kā klints ar milzīgiem akmeņiem. Braucot pa tādiem ar motorolleru, jūtama katra gramba, tādēļ dažbrīd likās, ka vieglāk būtu iet kājām.

Sākumā devāmies uz vispopulārāko apskates vietu, varētu pat teikt, ka tas ir viens no galvenajiem mērķiem vairumam tūristu, kuri dodas uz Bali. Tā ir Kelingking pludmale. Šī pludmale ir burvīgu klinšu ielenkumā un ir īsta paradīze, bet, lai līdz tai nokļūtu, ir jādodas lejup pa šauru taciņu. Taciņas stiprinājumi ir tikai koku saknes, kas kalpo kā pakāpieni. Kāpiens ir diezgan ekstrēms un ļoti garš – vismaz stundu uz leju un ilgāk aug­šup. Tā kā bijām tur nonākuši tikai dienas vidū, karstums bija pamatīgs un vēlmes doties lejā nebija. Ieraugot cilvēkus, kuri mēroja ceļu augšā, pārņēma žēluma sajūta. Elsdami, nosvīduši, noguruši cilvēki ar pēdējām dzīvības pazīmēm vilkās augšā. Ieraugot viņu sejas, uzreiz bija skaidrs, ka mēs to nedarīsim.

Nākamā populārākā apskates vieta ir Dimantu pludmale. Šajā ielejā esošās klintis patiešām izskatās kā sašķelti dimanti. Uz šejieni ceļš ir salīdzinoši ļoti labs, bet tūristu daudz mazāk. Uz pludmali ved īstas kāpnes ar margu un ceļš nav tik garš.

Niršana maisiņos
Pēdējā diena uz salām tiek veltīta snorkelēšanai. Ceļamies agri un dodamies ar laivu jūrā. Šeit netālu ir vieta, kur nāk baroties lielās velnrajas. Arī mūsu mērķis ir to ieraudzīt, lai gan vietējie mūs noskaņo, ka ne vienmēr tas izdodas un lai lielas cerības nelolojam.

Šajā dienā bija sacēlies paliels vējš, kas atnesis viļņus un arī ārkārtīgi daudz atkritumu jūrā. Jūrā peld simtiem plastmasas maisiņu un ēdiena iepakojumu, nemaz nav vēlmes tur ienirt. Kad nonācām vietā, kur ir iespējams redzēt velnrajas, atkritumu situācija nebija diez ko labāka, bet nirām iekšā. Zem ūdens pavērās vēl drūmāks skats. Nemitīgi jācenšas izvairīties no atkritumiem, bet beigās izdevās ieraudzīt lielo velnraju. Garumā un platumā tā noteikti bija lielāka par mani. Skats bija vienreizējs! Šīs zivis nav agresīvas un nespēj iedzelt kā parastās rajas. Vienīgais, no kā tās pārtiek, ir planktons.

Sajūtu, kas šeit tika piedzīvotas, ir tik daudz un dažādas, ka grūti to aptvert. Pavisam noteikti šeit ir vēl simtiem lietu, ko apskatīt un piedzīvot.

Pievieno komentāru

Ceļojumi