Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Jelgavas novads: siera magnātu noslēpums

Jelgavas novada Sesavas pagasta zemnieku saimniecībā “Blūdži” saimnieko šova “Īstās latvju saimnieces” dalībniece Ināra Mālkalne. Saimniecība ir slavena ar “Mālkalnu” sieriem. “Mūs vēl saukā par siera magnātiem,” smej Ināra.

“Ja nemāki vārīt, brauc prom!”
Viņa stāsta, ka kopumā ir gatavojuši 32 veidu sierus, bet mums degustācijai piedāvā tos, ko tirgo.

“Viss iesākās ar vecāko dēlu Jāni, kuram tolaik bija 17 gadi. 2011.gadā arī mūs skāra krīze. Kaut ko arī zaudējām un tajā pašā laikā ieguvām. Kad es teicu Jānim, ka kādam no mums jābrauc uz ārzemēm strādāt, tad viņš atsēdās virtuvē pie galda un teica - es nesaprotot, ka viņš grib dzīvot Latvijā un gulēt savā gultā. Viņš pirmais iesāka vārīt sieru. Pirmais ritulis viņam sanāca 500 grami. Es teicu - ja nemāki vārīt, brauc prom! Un viņš zina, kāda ir māte - kā teica, tā būs! Viņš pa nakti no baseina zaga pienu un vārīja uz plīts. Vienā rītā nonāku lejā: mans bērns pie galda aizmidzis, piens pārgājis pāri, uz grīdas ir sodrēji un sūkalas - nu riktīga cūkkūts! Bet viņš saka: nebļauj - man sanāca! Un sanāca vajadzīgais siera daudzums no attiecīgā piena daudzuma. Jelgavas piena svētkos viņš ietirgoja pirmos 100 latus un teica: muter, tas ir bizness, sākam vārīt sierus! Tā mēs arī sākām,” atceras saimniece.

Interesants ir arī stāsts par to, kā tapa “Mālkalnu” logo. Parasti Jānis braucis tirgot sieru uz Rīgu, bet reiz aizbraukusi Ināra pati. Pienākot tantiņas un prasot, kur tas jaunais cilvēks, kurš tirgojis sieru. Viņa teikusi, ka šis ir tas pats siers, bet tantiņas gribējušas to jauno puisi. Tad arī radusies ideja par savu logo, lai būtu atpazīstams siers, nevis tirgotājs. “Mālkalnu” tāpēc, ka uzvārds ir Mālkalni. Jaunajā logo ir arī avenes, kuras arī mums tika atļauts nobaudīt gan mērcē, gan svaigā veidā dārzā. Jāatzīst, ka ceptais siers ar svaigo aveņu mērci – kas to būtu domājis - garšo izcili!

“Labi, nevajag, es pati!”
Cept var visus “Mālkalnu” sierus – tie nekūst! Tiek gatavoti svaigie sieri, kūpinātie un marinētie. Turklāt tieši “Mālkalni” pirmie Latvijā piedāvājuši marinētu sieru. Bet ideja atkal radusies pavisam nejauši.

“Pie mums nāk tāds viens cilvēks gados trimerēt zāli. Es viņam samaksāju naudiņu un iedevu sieru. Un tad man zvana no ciema un saka, ka man esot garšīgs siers. Es jautāju: kur tu dabūji manu sieru? Izrādās, esot par polšu nopirkts. Tad es sapratu, ka nevar savu produkciju tā dāļāt pa labi un pa kreisi, bet ir jāizdomā, kā sieru pārstrādāt. Tad teicu Jānim – sākam gatavot marinētos sierus, jo nekur Latvijā tādu nav. Atbilde bija: tu jau atkal sev darbu izdomā. Un tad man ir tāda frāze: labi, nevajag, es pati! Viņi zina - ja māte tā saka, tad ir ziepes. Lielas. Un tā pēc Janča garšas kārpiņām tapa šis marinētais siers, kas pārtikas izstādē “Riga Food” 2014.gadā dabūja 1.vietu,” atceras Ināra.

Tagad “Mālkalnu” sieriem piepulcējies arī mājas siers čili un medus mērcē. Pārsvarā produkcija tiek tirgota Jelgavā un Rīgā, lielākos tirdziņos un gadatirgos, kā arī Igaunijā un Lietuvā, tiek sūtīta uz Angliju un Beļģiju. “Angļu valodu neesmu mācījusies, bet māku saskaitīt līdz desmit. Briselē atnāk kungs gados un paņem sieru par 6,40 eiro. Domāju, 40 centus neprasīšu, jo neprotu pateikt, – lai domā, ka atlaide. Es viņam saku: seks eiro, plīs! Viņš stāv, neko man nemaksā. Un es viņam saku skaļāk: seks eiro plīs! Viņš pasmaida un atkal man neko nemaksā. Kad man iztulkoja, ko es pateicu, sapratu, esmu iebraukusi auzās: sanāca, ka esmu piedāvājusi seksu par eiro,” par kuriozu stāsta “Mālkalnu” saimniece.

“Esmu traka”
Trīs gadus pēc kārtas Lietuvā “Mālkalnu” sieri saņēmuši nomināciju “Asākais siers”, bet šogad ieguvuši trešo vietu. “Pirmajā gadā aizvedām marinēto sieru, otrajā - kūpināto, trešajā – čili un medus mērcē. Šogad startējām ar “Čempionu”. Tomātus netirgojam, pārstrādājam tomātu sulā. Visu liekam burkās un tirgojam ziemā. Esmu traka, bet trakajiem pieder pasaule. Pirms diviem gadiem visi mājās cepa maizi. Tad es arī izdomāju, kas es varētu mājā cept savu maizi elektriskajā cepeškrāsnī, lai nevajadzētu mūrēt maizes krāsni – man vajadzēja fiksi. Maizes cepšanu esam uzticējuši jaunākajam dēlam Gintam, kuram ir 14 gadi, bet maizi viņš cep jau no 12 gadu vecuma. Tas ir viņa bizness. Cepam sēklu, rudzu un saldskābmaizi ar ieraugu,” stāsta Ināra. Un jāsaka – cepuri nost, jo sēklu maize ir vienkārši fantastiska!

Pie Mālkalniem brauc daudz ekskursantu. Ināra ir Jāņa māte, bet Jāņus jau nesvin sešus gadus.

“Visu nedēļu pirms Jāņiem mēs vārām sierus dienu un nakti - tad kādi mums tur Jāņi. Mēs bijām vienīgi siera sējēji mājražotāji Latvijā, kuriem bija zaļā karotīte. Ko viņa dod? Tas nozīmē, ka 75 % ir vietējā produkcija, bet tas nav, ka tā ir ekoloģiskā produkcija. Sapratām, ka cilvēkiem nav svarīga šī zaļā karotīte, bet viņiem ir svarīgs pats produkts. Tad mēs no viņas atteicāmies, jo par katru produktu bija jāmaksā 70 eiro. Mums bija karotīte visiem svaigajiem sieriem un marinētajam sieram. Tā ir liela nauda! Pusi no šīs naudas mēs dodam kā Mālkalnu ģimenes balvu Elejas vidusskolas direktorei prēmijai labākajam skolēnam katrā mācību pusgadā. Man pašai ir divi dēli, bet šīs mājas ir pametuši 11 audžubērni. Mūsu mājās nav neviena strādnieka, mums visi ir priekšnieki. Kad mums prasa, kā mēs varam tik daudz siera saražot un visu pārējo paspēt, tad es saku, ka mums siers no debesīm krīt, bērni ķer rokā un liek kastēs, bet es tikai skaitu naudu. Bet tie, kas nāk no laukiem, zina šo darbu, cik tas ir grūts,” saka Ināra. 

Pievieno komentāru

Ceļojumi