Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Lietuva: unikālās akmens pārvērtības

Lietuvas pilsētā Anīkščos kādā nelielā mājā atrodas brīnišķīgs muzejs, kurā aplūkojamas gleznas no akmens putekļiem. Nekur citur tādas līdz šim nav redzētas. Arī muzejā apgalvo, ka Lietuvā otra tāda mākslinieka nav un arī citur viņi nevienu tādu nezina. Šos fantastiskos darbus veidojis Lietuvas tautas daiļamata meistars Stanislavs Petraška.

Viņa gleznas ir veidotas unikālā tehnikā, kurai sākotnēji nav pat bijis nosaukuma. Viņa darbi nav parastas gleznas, nav arī mozaīkas. Tikai vēlāk profesionālie mākslas cienītāji šo mākslas veidu nodēvējuši par akmens glezniecību. Mākslinieks S.Petraška dzimis 1935. un miris 2009.gadā. Muzejā ir iespēja noskatīties filmiņu, kurā redzams, kā mākslinieks veidojis savas gleznas. Vispirms viņš piestā saberzis akmeni smiltīs, pēc tam tās izsijājis un iegūtos smilšu graudiņus ar parasto PVA līmi līmējis uz gleznas pamatnes, līmi ziežot ar sērkociņu. Iepriekš, protams, viņš ar zīmuli izveidojis zīmējuma skici.

S.Petraška bijis militārais darbinieks, vēlāk ilgu laiku elektriķis. Viņam radušās pārdomas par to, ka pēc viņa nekas nepaliks, un tad viņam ienākusi prātā ideja līmēt gleznas no akmens. Sākumā mākslinieks mēģinājis līmēt veselus oļus, bet tie nav turējušie pie pamatnes. Tad viņš izdomājis akmeņus sasmalcināt. Sākumā viņš veidojis vienkāršas glezniņas uz parasta dēļa, piemēram, sauli, māju. Bet vairāk nekā 30 radošā darba gadu laikā mākslinieks pamazām nonācis līdz tam, ka radījis īstus apbrīnas vērtus mākslas darbus. Darbs ir prasījis milzīgu pacietību, jo viena glezna tapusi apmēram trīs mēnešos. Turklāt akmens smalcināšanas darbs nebija īpaši veselīgs, tāpēc māksliniekam nācies strādāt aizsargmaskā. 

S.Petraška taisījis eksperimentus ar akmens putekļiem, lai atrastu īsto nokrāsu. Viņa gleznās nav nekādu mākslīgu krāsu, tikai akmens putekļi. Lai radītu kādu krāsu, mākslinieks meklējis dažādu krāsu akmeņus un arī jaucis kopā dažādus akmens putekļus, lai iegūtu vajadzīgo toni. Nekādas ķīmijas - viss ir no dabas. Mākslinieks ļoti saskumis brīžos, kad kāds viņam neticēja, ka viņš savos darbos neizmanto ķīmiskās krāsas. Tad viņš esot teicis: “Jūs staigājat ar paceltu galvu, bet es staigāju ar noliektu galvu.” Ar to domāts, ka viņš zemē meklēja dažādu krāsu akmeņus.  


Pavisam mākslinieks radījis vairāk nekā deviņdesmit gleznas. Aritmētika vienkārša – ja trīs mēnešos var radīt vienu gleznu, tad gadā - apmēram trīs gleznas. 30 gados mākslinieks salīmējis apmēram simts darbus. Pārsvarā viņa gleznās ir ainavas un mājas, jo tās bijis vieglāk līmēt. Bet tad viņam tas apnicis un viņš nolēmis ilustrēt Lietuvas vēsturi. Tādas gleznas bijušas ļoti sarežģīti līmēt - vienai gleznai vajadzējis pusgadu. Tāpēc tādas gleznas ir tapušas tikai trīs. Daudzās gleznās redzamas Anīkšču skaistākās vietas, piemēram, bānītis, Puntuka akmens un viņa brālis, baznīca ar diviem torņiem. 

S.Petraškas sapnis ir piepildījies – pēc viņa palikušas gleznas, kas pārsteidz muzeja apmeklētājus. Kopš 1980.gada māksliniekam ir bijušas vairāk nekā sešdesmit izstādes dažādās Lietuvas pilsētās un arī Madonā.

Pievieno komentāru

Ceļojumi