Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pārgaujas novads: Te filmēja “Limuzīnu Jāņu nakts krāsā” 1

Nākamgad aprit 40 gadi, kopš kinorežisors Jānis Streičs uzņēma filmu “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, ko joprojām rāda katros vasaras saulgriežos. Ar šo filmu zilajos ekrānos ir izaugušas vairākas paaudzes, un pats režisors joprojām brīnās par tās fenomenu. Dodamies apraudzīt, kā tagad izskatās “Bieku” sētā Raiskumā, kur  filmēja šo brīnišķīgo tautā mīlēto filmu. Nākamgad plānotas lielas svinības.
Daudzi nemaz nezina, ka filmā par “Saknītēm” nosauktās Mirttantes mājas Pārgaujas novada Raiskumā patiesībā saucas “Biekas”, un tās nemaz nav viegli atrast. Orientieris varētu būt autobusu pietura “Biekas”, no kuras netālu jāgriežas pa kreisi. Pa labi paliek ainaviskais Raiskuma ezers. Nudien, skaista vieta, uzreiz gribas dziedāt filmā dzirdamo “Te ir tava dzimtene, smilšainais krasts”, un nav brīnums, ka Jānis Streičs, meklējot filmēšanas vietu pa visu Latviju, garāmbraucot piestājis tieši šeit.

Tiek nejaušā godā
“Tā arī mēs tikām tādā nejaušā godā,” stāsta viesmīlīgā Maija Vegnere, 170 gadu vecās “Bieku” sētas saimniece, raiskumiete vairākās paaudzēs, kura priecājoties par katru atbraucēju. Pēdējā laikā, tuvojoties filmas apaļajai jubilejai, tādu esot vairāk, šeit filmas jubilejas reizēs notikuši arī pasākumi ar skatuvēm piemājas pļavās. Arī talkas, ko rīkojuši filmas fani un atbalstītāji. Kaut arī saimniecībā darba pietiek – redzu gan vistiņas, gan dārzu un siltumnīcu, gana arī appļaujamās un ravējamās platības, ekskursija pa filmas uzņemšanas vietām ir kundzes galvenā nodarbošanās.
Mājas viņai ir svarīgas, savulaik viņas vecvecvectēvs prāvu zemes gabalu šeit iegādājies, norēķinoties zeltā. Gadu gaitā dzimtas īpašums sadalīts, daļa pārdota, taču vairāki hektāri joprojām ir, arī slavenās mājas Maija negrasās pārdot, kaut gribētāji esot.

Prot citēt visu filmu
Kad filmu šeit 1981. gadā filmēja, Maijai bija 30 gadu, taču, tā kā visa ģimene tepat dzīvojusi uz vietas līdztekus filmēšanas procesam, Maija uzņemšanas laukumā pieredzēto – gan to, kas kadrā, gan to, kas ārpus tā, atminas tik krāšņi, it kā tas būtu noticis nupat, un precīzās toņkārtās prot citēt teju vai visas filmas epizodes. Stāstījumam pa visam viņa ekskursantam uzdod mīklas – kas notika šeit, ko šeit teica? Atbildēt ne vienmēr ir viegli, jo filmā jau vairāk pievēršam uzmanību aktieriem, dialogiem, mazāk detaļām, apkārtnei, taču tagad filmu noteikti skatīšos ar pavisam citām acīm, atpazīstot ekskursijā redzētās vietas un priekšmetus. Mīlīgi tas, ka sēta nav izpucēta kā daždien muzeji, palīdzot atgriezties pagātnē, kad te dzīvoja filmas varoņi, kuriem bija lielie nodomi aizaugušās “Saknītes” uzlabot.

Var uzzināt aizkadra noslēpumus
Maija Vegnere zina stāstīt, ka filmēšanas laikā, kas ilgusi no 1981. gada 10. jūlija līdz novembra sākumam, sētā reizumis rosījušies teju pat 300 cilvēki vienlaikus. Aktieri filmēšanas laikā izmitināti gan “Biekās”, gan tuvējās mājās. Tas varbūt bija liktenīgi arī aktierim Uldim Dumpim, kurš pēc filmēšanas vasaras iegādājās īpašumu tieši Raiskumā. M. Vegnere zina stāstīt gan par aktieriem, gan statistiem, kuru lomā tolaik iejuties arī viņas mazais brālis. Tāpat uzzinu, kuras filmas epizodes filmētas “Biekās”, kuras pietuvinātos apstākļos Rīgā, cik sudrabkāzās dāvināto kreklu patiesībā sagriezti, cik traumu Olga Dreģe guvusi, turot govi, kurās epizodēs patiesībā bijuši aktieru aizvietotāji, kādi “Bieku” māju priekšmeti filmēšanā izmantoti, un citu. “Man vēl bēniņos jābūt Mirttantes apsveikumu kartīšu sainītim, ko redzam filmā,” teic saimniece. Te varēja uzzināt daudzus aizkadra noslēpumus.

Cenšas sakrāt naudiņu jumtam
Lai to visu uzzinātu, ir jābrauc uz “Biekām”. Līdzās nostalģijai par filmu, mazliet pārņem arī skumjas, jo laikazobs Mirttantes mājas, kā arī saimniecības ēkas, kur kino tapis, ir pamatīgi skāris. Uz restaurāciju saimniece necer, jo par mazo pensiju to nepaveikt, taču jumtu gan gribētos uzlikt. “Biekās” par ekskursijām lūdz ziedojumus. Par tiem Maija ir apņēmības pilna vismaz uzlikt senajai mājai jumtu. Tāpat saimniece cienā ar pašas sietu kazas sieru. Interesants, bet skumjš atklājums bija arī tas, ka saimniece pat neesot saņēmusi visu par filmas vietu samaksāto naudu – tā pazudusi kaut kur pa ceļam... Maija Vegnere lepojas, ka viņas dzimtas mājās filmētā filma atzīta par visu laiku labāko latviešu kino un ir iekļauta Latvijas Kultūras kanonā, tādēļ atsauksmju grāmatā vēlēju, lai mājas un pati saimniece vēl ilgi, ilgi klausās Raiskuma lakstīgalu dziesmās.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Juris

Vienreizēji laba filma. Tādas toreiz vajadzēja radīt vairākas, jo šodienas apstākļos tādas vairs neuztaisīt.

pirms 3 mēnešiem, 2020.07.04 09:45

Ceļojumi