Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pēterhofa: Pētera strūklaku karaliste 1

Kurš gan nezina, ka Pēterhofa jeb Petrodvoreca galvenokārt ir slavena ar savām neskaitāmajām strūklakām – tajā ir 173 strūklakas un 4 kaskādes. Pēterhofa izvietojusies Somu jūras līča krastā un ir Sanktpēterburgas sastāvdaļa. Tā ir viena no skaistākajām piepilsētām. Pēterhofa sākusies ar pils-parka ansambli, ko Pēteris I nolēmis uzcelt, lai aizēnotu slaveno franču Versaļu. “Mums vajadzīga sava Versaļa,” esot teicis Pēteris I. 1710.gadā viņš tur uzcēla savu ārpilsētas rezidenci. Tās nosaukums tulkojumā no vācu valodas nozīmē – Pētera muiža. Pamazām apkārt muižai veidojās ciemi. 1762.gadā Pēterhofai jau piešķirts pilsētas statuss, bet 1849.gadā tā kļuvusi par novada pilsētu. Ik gadu to apmeklējot vairāk nekā pieci miljoni tūristu.

Pēc Oktobra revolūcijas 1917.gadā Pēterhofas pilīs atvērti muzeji. Otrā pasaules kara laikā blakus pilsētai gāja frontes līnija, tāpēc tās apskates objekti tika stipri bojāti. Kara beigās Pēterhofu pārsauca par Petrodvorecu - vācieši nodarīja pilsētai lielu postu, tāpēc tika nolemts nomainīt vācisko nosaukumu. Tikai 1997.gadā pilsētai atgrieza veco vārdu Pēterhofa. 1990.gadā arhitektūras un parku ansamblis “Pēterhofa” tika ierakstīts UNESCO Vispasaules kultūras mantojuma sarakstā, bet 2008.gadā atzīts par vienu no septiņiem Krievijas brīnumiem. 

Lai apskatītu visu Pēterhofu, ar pāris stundām būs stipri par maz. Taču visiecienītākais apskates objekts ir Lejas parks, kur atrodas Pēterhofas Lielā pils. Pils atdala Augšējo dārzu no Lejas parka. Parks ir 102 hektārus liels, divās vienādās daļās to pārdala Jūras kanāls, kas savieno pili ar Somu jūras līci. Pils priekšā atrodas slavenā Lielā kaskāde. Kaskādes ideja ir vienkārša. Lielās grotas arkas savieno divas masīvas septiņpakāpju kāpnes. Plašs laukums pirms grotas pāriet trīspakāpju kaskādē, kuras ūdens krīt lielā kausā, kas savienots ar Jūras kanālu. Kaskādes centrā atrodas skulptūra “Samsons, kas pārplēš lauvas rīkli”. Tā simbolizē Krievijas uzvaru pār Zviedriju Ziemeļu karā. Laika posmā no 1941.gada 20.septembra līdz 1944.gada 19.janvārim Pēterhofas muzeja ansambļus bija okupējusi vācu armija. Lielā pils tika uzspridzināta, daudzas skulptūras, arī “Samsona”, tika aizvestas. Īpaši nozīmīgs brīdis Pēterhofas vēsturē ir 1947.gada 14.septembris, kad savā vietā Lielajā kaskādē atgriezās skulptūra „Samsons, kas pārplēš lauvas rīkli”. Tā tika atjaunota pēc senajām fotogrāfijām un arhīvu materiāliem. Strūkla no lauvas mutes izšaujas 21 metra augstumā. 2011.gadā skulptūra tika restaurēta vēlreiz. 

Mākslinieciskajā ziņā kaskādē galvenā loma ir skulpturālajiem tēliem, kas veic galveno grandiozās būves uzdevumu – alegoriskā formā slavina Krievijas valsts varenību un krievu tautas uzvaras Ziemeļu karā. Sākumā apzeltītās skulptūras bijušas no svina, bet 18.gadsimta beigās tās bija zaudējušas savu spožumu, tāpēc 1806.gadā nomainītas ar bronzas skulptūrām. Šobrīd Lielajā kaskādē ir 64 strūklakas, 37 apzeltītas bronzas statujas, 16 vāzes, 29 bareljefi – pavisam 225 skulptūras no bronzas, svina un marmora. Otrā pasaules kara laikā kaskāde tika sagrauta. 1956.gadā ar titānisku restauratoru darbu kaskāde tika atjaunota. Ideja galvenos jūras vārtus cara rezidencē nobeigt ar pili uz kalna un kaskādi ar grotām tās pakājē pieder Pēterim I. Kaskāde būvēta vienlaikus ar pili un bija tai kā savdabīgs tās platumam atbilstošs pjedestāls, veidojot vienotu arhitektūras kompleksu. Svinīga strūklaku atklāšana notikusi 1723.gada augustā.
Kaskādes “Šaha kalns” laukumā, kas atgādina milzīgu svinību zāli zem klajām debesīm, noteiktos rakstos sastādīti ziedi un koki, izvietotas pāru strūklakas. Tāpat kā citas statujas arī “Šaha kalna” skulptūras personificē uzvaras jūras kaujās, panākumus politikā un krievu valsts uzplaukumu. 1941.gadā visas marmora statujas tika ieraktas zemē, bet 1953.gadā izjauktā kaskāde tika atjaunota pēc 18.gadsimta zīmējumiem.

Daudzviet Lejas parkā atrodas pāru strūklakas. Ir, piemēram, strūklakas “Ādams” un “Ieva”, kuru centrā atrodas marmora skulptūras. Protams, mēs zinām šos Bībeles tēlus, taču šeit tiem bijusi arī alegoriska nozīme un tie simbolizējuši arī Krievijas impērijas valdniekus Pēteri I un Katrīnu I. 

Viss parks ir piepildīts ar dažnedažādām strūklakām. Īpaši iecienītas ir uzjautrinošās strūklakas, jo nekad nevar zināt, kad izšļāksies ūdens. Tiesa, ja labi ieskatās, tad var pamanīt, ka kāds neuzkrītošs cilvēks tomēr visu šo procesu regulē un tieši īstajā brīdī palaiž ūdeni virsū cilvēkam, lai būtu jautrāk.

Alejas parkā ir ģeometriski izplānotas: baseiniem ir astoņi stūri, atbilstoši no tiem ved astoņi celiņi. Katras strūklakas centrā atrodas marmora skulptūra, kurai apkārt ir 16 strūklas 7 metru augstumā. Tās neizsmidzinās, bet sadalās lielās lāsēs un ir labi redzamas no tāluma. 18.gadsimtā strūklakām apkārt bija lapenes, kur paslēpties sliktos laikapstākļos. 18. un 19.gadsimtā strūklakas nav īpaši pārveidotas, tāpēc to sākotnējais izskats saglabājies līdz mūsdienām.

Ir vērts doties uz Pēterhofu arī tad, ja kādreiz jau esat tur bijuši, jo nemitīgi kaut kas tiek atjaunots un uzlabots. Turklāt ikviens tur ir gaidīts, jo, kad kāpām ārā no autobusa, vietējie suvenīru tirgotāji sāka spēlēt latviešu dziesmas. 

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Ceļojumi