Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Rauna: pa seriāla pēdām uz Ronnenburgu

Ir marta sākums. Dienas kļuvušas garākas. Gaisā jau jūtamas pavasara vēsmas, mostas daba. Tās vilina doties ārā un baudīt dabas jaukumus. Bet uz kurieni? Mūsu izvēli nosaka nejaušība. Pašmāju TV3 seriāls “Viss pa jaunam” filmēts Raunā (tās agrākais nosaukums – Ronnenburga). 

Rauna atrodas tāda paša nosaukuma upītes krastos. Iebraucot Raunā pa Rīgas ielu, mūsu uzmanību piesaista brīvības piemineklis “Koklētāja”, ko 1933. gadā atklājis prezidents Alberts Kviesis. Tēlnieka Kārļa Zemdegas piemineklis veltīts Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņās kritušo Raunas draudzes locekļu piemiņai, tā pamatnē iegravēti Kārļa Baumaņa himnas vārdi “Dievs, svētī Latviju”. Pamatnē kaltais uzraksts padomju gados tika noņemts un atjaunots tikai 1989. gadā. Aiz pieminekļa slejas ozolu aleja, kur zem katra no kociņiem guldīta pudele ar kritušo karavīru vārdiem. Turpat atrodas Raunas parks ar pilsdrupām. Novietojam auto pie kādreizējā lauksaimniecības nama (celts 1909. gadā), kur 20. gadsimta 20.–30. gados bijis Lauksaimniecības biedrības veikals, noliktava un neliela viesnīca.

Raunas centrs

Lielākā daļa apskates objektu izvietojušies pilsētiņas centrā cits citam blakus. Šeit redzama Raunas evaņģēliski luteriskā baznīca, kuras fasādi rotā divi unikāli Livonijas laika ciļņi. Pie domes ēkas visu diennakti apskatāma dabas galerija, kas izvietota uz pieciem stendiem. Galerijas ekspozīcija ir mainīga, lai, atgriežoties Raunā, būtu iespēja redzēt ko jaunu. Tepat arī latviešu kora mūzikas pamatlicēja Jāņa Cimzes piemineklis. Godinot izcilā novadnieka piemiņu, to atklāja 1989. gadā. Raunas bibliotēkas muzeja zālē ienirstam izstādē “Rauna senajās fotogrāfijās un atklātnēs”, kura apskatāma vēl līdz 18. aprīlim.

Pēc nelielās Raunas iepazīšanas pienācis laiks pusdienu pauzei, bet pirms tam iegriežamies tūrisma informācijas centra darbinieces ieteiktajā veikaliņā “Latvijas ķiploks”, kas izvietojies centrā nelielā koka namiņā. Ieejot telpās, jūtams patīkams ķiploku aromāts un mūs sagaida laipa pārdevēja. Veikaliņā nopērkami vietējo uzņēmēju ražotie labumi – ķiploku izstrādājumi, alus, vīns un citas ēdamlietas. Piedāvātie produkti ir roku darbs. Iegādājamies Raunas dālderi, kas kalpo kā suvenīrs un iemaināms pret preci vai pakalpojumu piecu eiro vērtībā. Tas iesaiņots auduma maisiņā ar klāt pievienotu leģendu par Raunu. Monētu izveidojuši novada uzņēmēji, konsultējoties ar vēsturniekiem. Monētā iekalts pilsētiņas senais nosaukums Ronnenburga un ģerbonis.

Pēc vietējo iedzīvotāju ieteikuma pusdienas ieturam centra kafejnīcā “Hameleons”, jo tur esot visgardākā un vislabākā virtuve. Nelielā kafejnīca ir mājīga, ēdienkarte – vienkārša, bet var garšīgi un ātri paēst.

Kad vēderi pilni, dodamies uz viduslaiku pilsdrupām ar skatu torni. Tā kā tornī brīvi iekļūt nevar, vēlreiz iegriežamies tūrisma informācijas centrā pēc pils torņa atslēgas, lai aplūkotu Raunu no augšas. Pils bijusi Rīgas arhibīskapa rezidence ziemas mēnešos. Par tās celtniecības laiku dokumentālu liecību nav. Viena daļa pētnieku uzskata, ka pils celta 1265. gadā, bet rakstītajos avotos minēts 1381. gads. Pilsdrupas ir vienas no apjomīgākajām un labāk saglabātajām Latvijā. No pils skatu torņa paveras burvīgs skats uz mazpilsētiņu.
Izstaigājam Raunas vēsturisko parku, kur bērniem un jauniešiem ierīkota izziņas un dabas taka ar dažādiem fiziskās izturības pārbaudes šķēršļiem. Parkā apskatāma arī viena no koka ūdens caurulēm, pa kurām agrāk pilsētiņas iedzīvotājiem piegādāts ūdens.

Pie dabas

Mierīgai pastaigai izvēlamies Veselības taku, kas vijas gar Raunas upes labo un kreiso krastu. Nepilnus divus kilometrus garajā takā iespējams izbaudīt dabas daudzveidību un skaistumu. Takas sākums ir pie tilta pār Līčupi. Apskatām noslēpumaino baltā smilšakmens Velnalu, kas izveidojusies apmēram 370 miljonus gadu vecā iezī. Par Velnalu tiek stāstīta teika – senos laikos Raunas apkaimē dzīvojis vecs velns, kuram bijusi liela bagātība un kurš naudu slēpis peklē, bet jaunie velnēni bez atļaujas to tērējuši. Velns meklējis citu slēptuvi mežā. Upes krastā atradis baltu klinti un sācis rakt alu. Izrakto zemi nesis pāri upei un bēris kaudzē – tā radies Tanīsa kalns. Tas ir 24 metrus augsts, Latvijā viens no lielākajiem pilskalniem (nocietināta dzīvesvieta senatnē), valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis. Pie Raunas upītes ietekas Dzirnavu dīķī apskatām, kā ūdens spēks plūst caur dzirnavu slūžām.

Vidzemes pilsētiņas apskates noslēgumam – teikām un nostāstiem apveltītais dabas veidojums Raunas Staburags, kas veidojies daudzu gadsimtu laikā. No centra tas atrodas vien nieka 1,5 kilometru attālumā Raunas ielejas labajā krastā. Vēstures avotos minēts, ka šī klints ir laimes meklētājs – milzis, kas skumis pēc neatrastās laimes. Tagad Raunas Staburaga zaļais mētelis ir zaļganbrūns un pa nogāzēm plūstošās sīkās avota straumītes pārvērtušās garās lāsteku asarās. Kopā ar nogāzi tas veido gleznainu ainavu. Raunas Staburags atrodas aizsargājamā, dabas lieguma teritorijā. Ainaviskais šūnakmens saglabājies cilvēku nepārveidots. Pēc Daugavas Staburaga applūdināšanas 1966. gadā Raunas Staburags ir vienīgais šāda veida piemineklis Latvijā un ir iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā.

Sāk krēslot, un laiks doties uz izvēlēto naktsmītni. Pārnakšņošanai esam izraudzījušies viesu māju “Jaun-Ieviņas”, kur mitinājusies seriāla “Viss pa jaunam” filmēšanas komanda. Viesu nams atrodas meža ielokā dīķa krastā septiņu kilometru attālumā no Raunas. Šeit var apskatīt savvaļas zirgus un govis. Zemnieku saimniecībā izgatavo un iespējams iegādāties dažādus ekoloģiskos produktus: cidoniju sukādes, sīrupu, marmelādi un citus veselīgus gardumus.

Pievieno komentāru

Ceļojumi