Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Sanktpēterburga: skaisti, iespaidīgi un vareni!

Sanktpēterburgā, neapšaubāmi, slavenākais muzejs ir Valsts Ermitāža, kas uzreiz asociējas ar pasaulslaveno baroka stilā celto Ziemas pili Ņevas krastā. Patiesībā galvenais muzeja komplekss izvietojies vairākās ēkās, kas savā starpā cita ar citu savienotas: Ziemas pils, Lielā (Vecā) Ermitāža, Mazā Ermitāža, Jaunā Ermitāža un Ermitāžas teātra ēka, Ziemas pils rezerves ēka. Vēl Ermitāžā ietilpst Galvenā štāba ēka, Meņšikova pils ēka, Pētera I Ziemas pils, Imperatora porcelāna Rūpnīcas muzejs, restaurācijas-glabāšanas centrs un birža. Muzeja izstāžu centri atrodas Kazaņā un Viborgā, kā arī Amsterdamā (Nīderlande) un Venēcijā (Itālija). 

Tomēr, runājot par Ermitāžu, es uzreiz iztēlojos skaisto Ziemas pili ar daudzajām figūrām uz jumta. Protams, nav noslēpums, ka lielāko daļu grezno piļu radījis itāļu arhitekts Frančesko Bartolomeo Rastrelli. Ziemas pili viņš būvējis no 1754. līdz 1762.gadam baroka stilā ar franču rokoko elementiem interjerā. Kā zināms, arī Rundāles un Jelgavas pilis ir Rastrelli roku darbs, un jāsaka, ka zināma līdzība tur nudien ir. 

Mūsdienās Ermitāžas kolekcijā ir vairāk nekā trīs miljoni mākslas darbu un tā esot līdzvērtīga Luvras kolekcijai. Tajā ir kultūras pieminekļi no visas pasaules – sākot no akmens laikmeta un beidzot ar mūsdienām. Tāpat Ermitāžā glabājas vairāk nekā miljons vizuālās un lietišķās mākslas darbu, vairāk nekā miljons numismātikas pieminekļu, apmēram 800 tūkstoši arheoloģisko pieminekļu, gandrīz 14 tūkstoši ieroču vienību, kā arī vairāk nekā 200 tūkstoši citu eksponātu.

Protams, visus šos mākslas darbus un dārgumus apskatīt nav iespējams, tāpēc parasti ekskursijas ir sastādītas pa konkrētu maršrutu un par vienu tēmu. Redzēt, piemēram, Leonardo da Vinči un Rafaēla darbu oriģinālus jau vien ir vērts, nemaz nerunājot par citiem iespaidīgiem angļu, franču, holandiešu, spāņu, itāļu, flāmu, vācu mākslinieku darbiem. Gleznas pārsteidz arī ar saviem izmēriem. Un vēl – pavisam citādi sāc skatīties uz gleznu, ja noklausies par to gida stāstījumu.

Ermitāžas muzeja vēsture sākusies 1764.gadā, kad Katrīna II iegādājusies 317 vērtīgu gleznu kolekciju. Ar laiku kolekcija paplašinājās, tāpēc nācās celt jaunas ēkas, kur darbus izvietot. 

1837.gadā Ermitāžā bijis ugunsgrēks, kas izpostījis pili, tomēr viss tika atjaunots. Līdz 19.gadsimta vidum Ermitāža bijusi atvērta tikai izredzētajiem. Un tikai 1852.gada 5. (17.) februārī muzejs atvērts plašākai publikai. Tad tika uzcelta Lielās Ermitāžas ēka, kas Krievijā kļuva par pirmo ēku, kas speciāli uzcelta publiskam mākslas muzejam. 

Pirmā pasaules kara laikā Ziemas pilī bijis kara hospitālis, bet pēc 1917.gada revolūcijas Ermitāža kļuva par Valsts muzeju, kāda tā ir vēl joprojām. Tolaik Ermitāžā nokļuva mākslas priekšmeti no privātajām kolekcijām, kuras tika nacionalizētas.

Otrā pasaules kara laikā Ermitāža beidza pildīt muzeja funkcijas, tās pagrabos tika ierīkota bumbu patversme. Uz Jekaterinburgu Urālos evakuēja vairāk nekā miljonu mākslas darbu. Tomēr, par spīti visam, muzeja darbinieki turpinājuši nodarboties ar zinātnisko darbu. Pēc kara muzejā atgriezās visi evakuētie eksponāti, un Ermitāža atkal uzņēma apmeklētājus. No 1957.gada apmeklētājiem tika atvērts Ziemas pils trešais stāvs, kurā izvietoti mākslas darbi no Jaunās rietumu mākslas muzeja.

1991.gadā ar Prezidenta rīkojumu Valsts Ermitāža tika iekļauta Krievijas Federācijas tautu nacionālā mantojuma īpaši vērtīgo objektu sarakstā. Muzejs iekļauts UNESCO kultūras mantojuma sarakstā Sanktpēterburgas vēsturiskā centra sastāvā.

Protams, iegādājoties biļetes, atkal jāatceras, ka tūristu, kas vēlas apmeklēt Ermitāžu, ir bezgala daudz. Tūristu grupām ir priekšrocība, ka rindās nav jāstāv un nokļūt muzejā var pa citu ieeju. Jāatceras, ka muzejā nedrīkst smēķēt, ienest šķidrumus un lielas somas, vest dzīvniekus, ēst muzeja zālēs, fotografēt ar zibspuldzi un iet virsdrēbēs. Šobrīd iespējams Ermitāžu apmeklēt arī virtuāli internetā. Un jāatzīst, ka tas pat ir daudz izzinošāk, jo ko gan klātienē pāris stundās daudz apskatīsi no Ermitāžas milzīgā eksponātu klāsta.


Pievieno komentāru

Ceļojumi