Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Tukuma novada Pūre: kakao pupiņas ceļojums

Tukuma novada Pūres pagastā atrodas daudziem labi zināmo “Pūres šokolādes” trifeļu ražotne un muzejs. Lai nokļūtu līdz pašam konfektes izveides procesam, jāiziet kakao pupiņu ceļš līdz šokolādei.

Izrādās, kakao koks ir ļoti cimperlīgs, aug džungļos zem lielākiem kokiem. Viņam patīk karstums, bet tajā pašā laikā tam nepatīk, ka saule spīd virsū. Viņam patīk mitrums, bet nepatīk, ka lietus līst virsū, tāpēc kakao koks paslēpies zem garākiem kokiem. No maza ziediņa attīstās auglis - kakao pāksts. Gatavas pākstis iekrāsojas dažādās krāsās atkarībā no gatavības pakāpes un šķirnes. Interesanti, ka pākstis aug pie stumbra un lielajiem zariem. Kakao koks ir vienīgais pasaulē, kurš dabā pats tā ir attīstījies. Koks var izaugt 10 metrus garš, bet plantācijās to apgriež 3-4 metrus augstus. Koks ir trausls, tāpēc vācēji kokā rāpties nedrīkst. Turklāt ļoti bieži kokam nolauzto zariņu vietās uzbrūk kaitēkļi un koks aiziet bojā. Labs vācējs var novākt 1500 pākstis dienā. Pēc tam ar mačeti pāršķel pākstis uz pusēm un izlasa pupiņas. Tad pupiņas saliek koka kastēs fermentācijai, kas ir ļoti būtiska īstās garšas attīstīšanai. Tad kaltē saulē. Pēc 14 sienām tās ir gatavas pārvietošanai. Tās pēc aromāta sašķiro eksperti. Džutas vai plastmasas maisos tās kuģo uz nākamo galamērķi. Pirms izkraušanas tiek pārbaudīta to kvalitāte.

Gide stāsta, ka pirmsākumos šokolādi varēja iegādāties tikai aptiekās kā zāles pret receptēm. Viņa prognozē, ka pēc 30-40 gadiem šokolādi tā nemaz vairs nevarēs nopirkt, jo notiek klimata maiņa, arī džungļos.

Acteku atklājums
Šokolādes pirmsākumi meklējami Meksikā, kur acteki uzzināja, ka kakao koks un tā auglis ir vērtīgi. Viņi ievērojuši, ka žurkas ēd nokritušās kakao pākstis, un nosprieda - ja žurkas ēd, tad cilvēks arī var mēģināt. Pats auglis nebija garšīgs, bet pupiņas bijušas ēdamas. Atstājot saulē, tās izžuva un sacietēja. Tad acteki tās saberza. Sākumā viņi šo kakao pulveri pīpēja, vēlāk pārlēja ar ūdeni, pievienoja čili piparu, kanēli un radīja kakao dzērienu. Šo dzērienu uzskatīja par svētu un lietoja svarīgos dzīves notikumos. Zīdaini mazgāja kakao vanniņās, jo ticēja, ka tad bērns būs bagāts. Tā, pašiem neapzinoties, acteki atklāja, ka šokolādi var izmanto arī kosmētikā. Acteku valdniekam Montesumam piederēja daudz zelta un kakao plantācijas. Viņš dzēra svēto kakao dzērienu no zelta krūzītes un dienā izdzēra 50 krūzītes. Viņš nodzīvoja 55 gadus, kas skaitījās liels vecums. Acteki kakao pupiņas sāka izmantot arī kā naudu. Tajā laikā actekiem algā maksāja vienu pāksti mēnesī. Bet tā bija laimes spēle, jo pākstī varēja būt no 20 līdz 40 pupiņām. Protams, notika  zagšana, bet, ja kāds nozaga kakao pāksti un viņu noķēra, tad zagli pakāra visa ciema priekšā.

Paaugstina libido
16.gadsimtā Meksiku atklāja Kolumbs, bet viņš domājis, ka kakao pākstis ir izkārnījumi. Vēlāk ieradās Kortess, kurš izmantoja acteku labvēlību un apzaga viņus. Viņš kakao pupiņas un kakao dzēriena recepti ieveda Eiropā. 18.gadsimtā šokolādes ražošanu sāka Itālija, Šveice, Spānija, Francija, Anglija un Beļģija, kuras uzskata par šokolādes lielvalstīm. Joprojām šokolādi ražo Šveice un Beļģija, kuru var saukt par vispasaules ražotāju, jo tur turpina ražot pēc vecajām receptēm. Mūsdienās jau katra otrā valsts ražo šokolādi. Gide saka, ka Latvijā diemžēl jau divus gadus neviens nepiepērk kakao pupiņas un šokolādi neražo, jo tas ir ļoti dārgs prieks. Ja arī to darītu, tad šokolāde būtu pārdabiski dārga un mēs viņu nenopirktu.

18.gadsimtā kakao dzēriens bija pieprasīts un ļoti dārgs, to varēja atļauties tikai turīgi cilvēki. Dižciltīgajiem kungiem ar ļoti skaistām ūsām tika pat izdomāta īpaša krūzīte ar paliktni ūsām, lai tās nesamērcētu. Kungi tolaik kakao dzērienu varēja dzert, cik vien gribēja. Dižciltīgajām dāmām bija limits - 1 krūzīte dienā, lai... nedzimtu tumši bērni. Kungi devās medības, karagājienos un citur, bet kalpi bija melnādainie, tāpēc daiļajām dāmām bija šis ierobežojums, jo, lietojot daudz kakao dzēriena, paaugstinājās libido.

Šokolādes trifeles ar visu ko
SIA “Pure Chocolate” ražotnē no augstvērtīgas beļģu šokolādes tiek radītas šokolādes trifeles ar augstvērtīgiem pildījumiem un kaltētu augļu un ogu dekoriem. Ik gadu tiek radīti jauni produkti. Pēc muzeja apmeklējuma arī mēs iesaistāmies šokolādes trifeļu pagatavošanā, jo tādas konfektes var pagatavot arī mājās. Jāatceras, ka šokolāde jākausē ūdens peldē un visu laiku jāmaisa, lai masa būtu viendabīga. Vispirms jāizveido šokolādei čauliņa. Tad jāieliek ledusskapī atdzesēties uz pusstundu. Tad jāielej pildījums un jāuzliek šokolādes vāciņš. Atdzesē ledusskapī pusstundu. Pildījumā var likt ogas, riekstus, rozīnes, džemu, marmelādi, krēmu, cepumus, medu, čili piparu, pat dārzeņus un sieru. Fantastiski garšojot burkāni ar balto šokolādi. Ja liek alkoholu, tad nedrīkst ilgi glabāt, jo alkohols saēd šokolādi. Tieši tāpēc konfektēm ar alkohola pildījumu iekšpusē ir cukura slānītis, ko gan arī ar laiku saēd. Labi garšojot gaļas ēdieni ar tumšās šokolādes mērci, Ukrainā pat ir speķis tumšajā šokolādē.

Gide arī piebilst, ka konfekšu kaste, kurā ir apsarmojušas konfektes, nav jāmet ārā, jo baltā “sarma” ir kakao sviests, kas pie krasām temperatūras maiņām tiek izstumts ārā. Izteikti tas varētu būt vasarā. Šī “sarma” simtprocentīgi apliecina, ka ir izmantota kvalitatīva šokolāde, nevis šokolādes izstrādājums. Ražotāji šokolādei parasti dod trīs gadu garantiju, ir arī piecu gadu garantija, bet arī pēc 20 gadiem tīrai šokolādei vainas nekādas nebūšot. Vienīgais mīnuss – šokolāde pieņem apkārtējās vides garšu, tāpēc neglabājiet to, bet izbaudiet! 


Uzziņai

Kakao kokam (dievu ēdiens – latīņu val.) tikai 1-3 % ziedu attīstās par augli, ja tos ir apputeksnējušas mazas mušiņas. Viens koks dod 20-40 pākstis.  Pirmie augļi parādās sestajā gadā. Uz stumbra un galvenajiem zariem ir 1000 ziedu.

1825.gadā Kaspars van Houtens atklāja tehniku, kā atdalīt kakao sviestu no cietās daļas. Varēja sablenderēt kakao sviestu ar kakao masu, kas radīja kakao maisījumu. Kopš tā laika ir iespējams ražot šokolādi tāfelītēs.

Tumšā šokolāde sastāv no kakao masas, cukura un kakao sviesta. Baltā šokolāde sastāv no kakao sviesta, cukura un piena pulvera. - Teksts un foto: Pārsla Konrāde

Pievieno komentāru

Ceļojumi