Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Viesītes novads: par Āžu ciemu un bānīti 1

Sēlijas centrālajā daļā atrodas Viesītes novads, kurā 2009.gadā tika apvienota bijušā Jēkabpils rajona Viesītes pilsēta ar lauku teritoriju un Elkšņu, Rites un Saukas pagasti. Tajā dzīvo gandrīz četrarpus tūkstoši iedzīvotāju. Novada kopējā platība - 650,5 kvadrātkilometri. Novada centrs ir Viesītes pilsēta, ko līdz 1921.gadam sauca par Āžu miestu.
Par Āžu miesta sākumu tiek uzskatīts Āžu krogs, kas rakstos pirmo reizi minēts 1634.gadā kā vieta pie vecā tirdzniecības ceļa. Krogs ir Viesītes pilsētas vecākā ēka, kas uzcelta ap 1840.gadu. Krogs un stadula zirgiem pastāvēja un darbojās arī Latvijas pirmās brīvvalsts gados. Pēc Otrā pasaules kara tas tika pārbūvēts par ugunsdzēsēju depo.
Pilsēta radusies uz Eķengrāves muižai piederošas zemes pie Āžu kroga. Viesīte līdz 1921.gadam saucās Āži, līdz 1927.gadam - Eķengrāve (vācu valodā - ozolu audze). Gandrīz katrs vietējais zina stāstu par to, kā augsti kungi reiz dzelzceļa dienesta vagonā braukuši uz Viesīti. Pavadone ienākusi vagonā un teikusi: “Kungi, Āži! Lūdzu, izkāpiet!” Kad braucēji uzzinājuši, ka tas ir stacijas un pilsētas nosaukums, likuši piešķirt pilsētai citu vārdu. 1926.gadā miesta valde pieņēma lēmumu par nosaukuma maiņu. Miesta iedzīvotāji ieteica topošo pilsētu nosaukt par Ozolaini vai Ķiksti, jo netālu bijušas tādas mājas, vai Jaunrīgu, jo netālu atradās Jaunjelgava, vai Vasarārēm, ko ieteicis tirgotājs Vasermanis, tomēr tika izvēlēts tuvumā esošā ezera un upes nosaukums Viesīte.
1928.gadā Viesītei tika piešķirtas pilsētas tiesības, bet 1938.gadā tapa pilsētas ģerbonis. Ņemot vērā to, ka daudzi iedzīvotāji vēlējās pilsētu nosaukt par Ozolaini, tās ģerbonī attēloja ozolzīles.
Tieši dzelzceļš veicināja mazā ciema pārtapšanu par vienu no lielākajām Sēlijas pilsētām. Šaursliežu dzelzceļu vācu armija un vietējie iedzīvotāji sāka būvēt 1915.gadā, 1916.gadā pa to sāka transportēt militārās kravas. Visas detaļas tika būvētas Vācijā un šeit saliktas kopā. Savulaik tas bija lielākais šaursliežu lauku dzelzceļa mezgls ar sliežu platumu 600 milimetri (Gulbenes - Alūksnes bānīša sliežu platums ir 750 milimetri). Dzelzceļš savienoja lielākās pilsētas un vairākus ciemus: Neretu, Viesīti, Jēkabpili, Daudzevu un Aknīsti un citus. Dzelzceļa maksimālais kopgarums bija 280 kilometri. 1930.gados Viesītē bija dzelzceļa ziedulaiki, kad tur strādāja 500 darbinieki - gan depo, gan stacijā. Ikdienā apkalpoja apmēram 30 tvaika lokomotīves, no kurām viena ir saglabājusies muzejā, bet Latvijā kopumā tādas ir četras. 
Tolaik dienu un nakti Viesītes stacijā notika intensīva vilcienu kustība. Stacijā tika ierīkotas 52 pārmiju pārvedas, uzceltas daudzas ēkas, piemēram, depo, pirtis, stacijas ēka, bufete, klubs, ambulance un citas stacijas celtnes, no kurām liela daļa ir saglabājušās līdz mūsdienām. Darbojās arī specializētais Baltijas apgādes tīkla veikals, tā saucamais “dzelzceļnieks”, kurā dzelzceļa darbinieki varēja iegādāties tālaika deficīta preces.
Kad beidzās Pirmais pasaules karš, dažas līnijas tika demontētas, bet pārējās izmantoja pasažieru un kravu pārvadāšanai. 1932.gadā pat uzbūvēja 31 kilometru garu atzaru no Siliņiem līdz Elkšņiem mežsaimniecības vajadzībām. 1930.gados pa dzelzceļu kopumā kursēja 67 pasažieru vagoni, dienesta motordrezīnas, nelieli sniega tīrītāji un tvaika lokomotīves. Bet 1936.gadā sāka darboties Viesītes arodskola, kurā sagatavoja dzelzceļa speciālistus.    
Diemžēl 1972.gada 31.augustā notika pēdējais bānīša reiss, un tagad augusta pirmajā svētdienā Viesītē atzīmē Dzelzceļnieku dienu. Vēsturiskās bānīša stacijas apbūves kompleksa ēkas tagad ir iekļautas muzejā “Sēlija”, kurā ietilpst Mazā Bānīša parks. Vagonu depo ēkā ir izvietota ekspozīcija par pašu bānīti - tvaika lokomotīve “ML-635”, dienesta vagons Nr. 3637, slēgtais kravas vagons, platforma kokmateriālu pārvadāšanai, sliežu fragments un drezīnas, kā arī izveidotas dažādas ekspozīcijas un spēles saistībā ar dzelzceļu. Mazā bānīša lokomotīve būvēta 1918.gadā, dienesta vagons - 1916.gadā Berlīnes firmā “Schwarzkopf”. Kādā projektā ir rasti līdzekļi, lai sašūtu tālaika dzelzceļnieku formastērpus. 
Netālu no Mazā Bānīša parka atrodas stacijas bufete “Zaļā varde”, kurā arī šobrīd darbojas kafejnīca “Zaļā varde”, bet iepretim padomju laikos celtajai bijušajai Viesītes stacijas ēkai atrodas vienīgais tā vēsturiskajā vietā Latvijā saglabātais šaursliežu dzelzceļa posms ar ūdenssūkni.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

servicepeakgroup

piedāvā palīdzību pusei 5000 eiro 150.000000 eiro e-pasta adrese: ledemefabrice@hotmail.com
Kas ir numurs: +33756874868
Paldie

pirms 3 mēnešiem, 2019.06.21 15:59

Ceļojumi