Viļaka - vieta ar interesantu vēsturi

Viļakas pilsēta atrodas pie Viļakas ezera un Kouras (Kiras) upes. 1293.gadā uz Viļakas ezera salām atradās latgaļu pils – Atzeles zemes Purnavas novada centrs. 1582.gadā tā kļuva par Poļu stārastijas centru. Pēc Polijas sadalīšanas 1772.gadā Viļaku pievienoja Krievijai. No 1925. līdz 1945.gadam Viļaka ietilpa Jaunlatgales apriņķī. Pilsētas statusu Viļaka ieguva tikai 1945.gadā, kad kļuva par Viļakas apriņķa centru. No 1949. līdz 1959.gadam tā bija Abrenes rajona centrs, bet vēlāk – Balvu rajona mazpilsēta. Tagad Viļaka ir Viļakas novada centrs, kopš 2009.gada novadā ietilpst pilsēta un seši pagasti. Tāda īsumā ir Viļakas vēsture, pārskrienot pa gadsimtiem.

Kapucīnu klostera ēkas pārvērtības
Vietējo gidi satiekam pie kapucīnu ordeņa vīriešu klostera ēkas, kuras lielākā daļa ir atjaunota. Tur mitinās gan vietējais tūrisma punkts, gan var aplūkot gleznu izstādi. Ēkā ir saglabāts autentiskais stils.
Klosteris Viļakā dibināts 1936.gadā. Sākumā mūki esot dzīvojuši nelielā koka ēkā, kuras dēļu piebūvē ierīkoja lūgšanu kapelu. Klosteri cēla četrus gadus, un to iesvētīja 1940.gadā pāvesta sūtnis. Klosterī dzīvojuši trīs mūki, viņu galvenais darbs bijusi tautas izglītošana. Klostera trešajā stāvā tolaik atradusies ģimnāzija, mūki mācījuši ģimnāzistes skaisti dziedāt. Klosteris slēgts 1944.gadā. Pēc tam klostera ēkā atradušās dažādas iestādes – milicija, poliklīnika, trikotāžas kombināts, bibliotēka, arī kinoteātris.
Īpašs ir stāsts par krustu, kas atrodas uz klostera ēkas. Krusts esot saglabāts kopš vecās katoļu baznīcas laikiem. Vietējie gribējuši krustu saglabāt un iesprauduši kapos uz kādas nezināmas kapu kopiņas. Atmodas laikā kāds zinātājs esot izstāstījis, kur krusts atrodas, un tas uzlikts atpakaļ tornī. Pirms krusta šajā tornī ticis uzvilkts sarkanbaltsarkanais karogs.  

Pilskalns un muiža
Eržepoles pilskalns ir visaugstākā vieta Viļakā – 120 metrus virs jūras līmeņa. Eržepoles seno latgaļu pilskalnā atrodas Viļakas Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo baznīca. Ir nostāsti, ka pati pirmā apdzīvotā vieta veidojusies vai nu uz Viļakas ezera salas, vai Eržepoles pilskalnā. Tā kā tur šobrīd ir uzcelta baznīca, tad nekādi arheoloģiskie izrakumi netiek veikti. Diemžēl mēs baznīcā iekšā netiekam, jo tobrīd tur notiek bēres.
Grāfa Zabello muiža Viļakā 19.gadsimta beigās bijusi trešā lielākā Latvijā. Diemžēl tā tika nodedzināta. Uz tās pamatiem 1931.gadā uzcelta Viļakas Valsts ģimnāzijas ēka. Blakus atrodas muižas saimniecības ēkas, parks ar skaistām alejām un laukakmeņu žogs. Laukakmeņu žogs varētu būt tāds saglabājies garākais Eiropā. Ir nostāsts, ka, būvējot žogu, zemnieki akmeņus vēluši ar rokām un bijušas saliktas siles, lai asinis netecētu zemē, bet šajās silēs. Muižas kompleksa teritorijā uzcelta jauna estrāde un izveidota strūklaka “Lāsīte”, bet dārzā joprojām audzē ābeles.
Pērn septembrī iznāca pabūt Viļakā divas reizes, bet diemžēl pontonu tilts uz Marienhauzenas pilsdrupu salu tika atklāts tikai oktobrī. Acīmredzot būs turp jādodas trešo reizi, jo šis tilts ir garākais pontonu tilts Latvijā, turklāt uz salas arī nav būts.

Pievieno komentāru

Ceļojumi