Novēro neierastu situāciju augļu dārzos

Neparasti siltā ziema, kad lietus mijās ar sniegu, kas ātri vien nokusa, augļu dārzos ir veicinājusi dažādu kaitēkļu un slimību attīstību, tāpēc ir pienācis laiks apsekot dārzus.

Augļu koku dārzos novērojama pastiprināta ķērpju attīstība. "Ja agrāk dzelteno ķērpi uz augļu kokiem varēja atrast lielo ceļu un pilsētu robežās, tad tagad tas jau sastopams gandrīz visos dārzos. Īpaši nekoptos dārzos ķērpis novērojams uz ābeļu un plūmju stumbriem un vainagiem," stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta Vidusdaugavas reģionālās nodaļas vecākais prognožu inspektors Imants Kārkliņš. Vēzis un blusiņas

I.Kārkliņš brīdina, ka augļu koku dārzos novērota ābeļu un bumbieru stumbru un atsevišķu zaru inficēšanās ar augļu koku parasto vēzi.

"Infekcijas gadījumā brūce jāiztīra līdz veseliem audiem, jādezinficē, piemēram, ar piecprocentīgu galda etiķa kompresi un jāapstrādā ar ziedi koku brūču aizsardzībai," iesaka inspektors.

Arī ābeļu un bumbieru pārlieku blīvais zaru vainags, veģetācijas periodā rada labvēlīgu vidi slimību un kaitēkļu attīstībai.

"Uz ābeļu augļzariem un jaunajām vasām ir konstatētas ābeļu lapu blusiņas olas, pie katra zariņa 10, 20 gabalas. Tās bojās plaukstošos pumpurus un deformēs jaunās lapiņas. Īpaši tas raksturīgs nekoptos dārzos," stāsta speciālists.

Puve un grauzēji

Potēto ābeļu vainagos nereti karājas mumificējušies augļi. Tā ir parastā augļu puve, kas kopīgi ar jau inficēto zaru ir infekcijas perēklis nākamajai ražai.

"Ķiršu vainaga apakšējā daļā vietām palikušas pērnā gada samelnējušās lapas ar nokaltušiem zariem. Tā ir ķiršu pelēkā puve. Redzot šādu ķirsi savā dārzā, ars steigu inficētie zari jāizgriež, jo šajā veģetācijas periodā slimība virzīsies uz augšu vainagā," brīdina I.Kārkliņš.

Jauniestādītiem augļu kokiem būtisku kaitējumu nodara peļveidīgie grauzēji, kas bojā sakņu sistēmu un stumbra daļu pie pamatnes, kur tas nonāk saskarē ar augsni. Īpaši tas izplatīts vietās, kur nav nopļauta zāle un dārzi atrodas upju vai dīķu tuvumā.

Bakterioze un ērce

"Ir būtiski laikus konstatēt stumbra un lapu bakteriozes pazīmes. Par to liecina nobrūnējušas ziedkopas, kas turas pie zara, bet uz zariem un stumbra veidojas mizu iegrimumi. Salīdzinot ar augļu koku bakteriālajām iedegām, stumbra un lapu bakterioze attīstās zemās temperatūrās, savukārt iedegas attīstās siltā un mitrā laikā. Bakterioze bojā ābeles, bumbieres, plūmes, ķiršus un kastaņas. Ja radušās šaubas par kādu augu saslimšanu, analīzes var veikt Augu aizsardzības dienesta nacionālajā fotosanitārajā laboratorijā," iesaka I.Kārkliņš.

Upenāju stādījumos konstatēta upenāju pumpuru ērce. Par kaitēkļa klātbūtni liecina atsevišķi pumpuri, kas ir apaļīgi un uzbrieduši divas trīs reizes lielāki, nekā pārējie. Inspektors iesaka izgriezt bojātos zarus ar lielajiem pumpuriem, jo tad, kad plaukst lapas, ērce jau ir izklīdusi pa visu krūmu.

"Parasti, lai panāktu pozitīvus rezultātus ērces apkarošanā, ir jāiznīcina viss krūms," piebilst I.Kārkliņš. Augu aizsardzības speciālisti agrā pavasarī lietošanai augļu dārzos iesaka vara un dzelzs sulfātu, "Bordo" maisījumu, "Lerānu" un "Čempionu".


Augļu koku dārzā iesaka:


* veikt vainagu kopšanu, sekmējot vienmērīgu augļu apsauļošanu,


* apkarot kaitīgos organismus,


* izlikt ēsmas tukšās caurulēs peļveidīgajiem grauzējiem,


* izvākt bojātos zarus, mumificējušos augļus, lapas,


* infekcijas perēkļu, ķērpju, sūnu iznīcināšanai smidzināt ar fungicīdiem, dezinfekcijas līdzekļiem.

Pievieno komentāru

Citas ziņas