Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pasaules čempionātā centīsies sasniegt savu labāko rezultātu

Gulbenē dzimusī un augusī biatloniste Madara Līduma uz īsu brīdi ir atgriezusies Latvijā, bet jau nākamnedēļ viņai atkal būs jādodas uz nākamajām sacensībām - uz Pasaules čempionātu Estersundā, Zviedrijā. Madara cer, ka sacensībās veiksies labi un viņai izdosies izpildīt olimpiskās vienības normatīvu - iekļūt astotniekā.

Nelielajā atelpas brīdī starp sacensībām tomēr nedrīkst aizmirst arī par treniņiem. Latvijā kārtīga sniega nav, tādēļ trenēties jābrauc uz Otepē Igaunijā, uz Tehvandi slēpošanas centru. Uz turieni pie Madaras devās arī "Dzirkstele".

 

Slēpošanas centrā ir dažāda garuma un grūtības pakāpes slēpošanas trases. Pat tad, kad citviet sniega nav, trases šeit ir baltas. Centrā gandrīz katru nedēļas nogali notiek arī dažādas sacensības. Centru ir iecienījuši gan sportisti, gan arī vietējie iedzīvotāji, kas labprāt šeit pavada atpūtas brīžus.

 

Jāizpilda olimpiskās vienības normatīvi

Madara saka, ka viņa ir ļoti nogurusi no tā, ka nav ziemas, jo nav, kur īsti trenēties, tādēļ viņai nedaudz sāk pietrūkt arī entuziasma.

 

Par iepriekšējo posmu rezultātiem Madarai liela gandarījuma nav, taču viņa ir optimiste.

 

„Es ticu, ka viss būs kārtībā. Sacensības sportistiem ir svētki, tā arī cenšos tās uztvert," saka biatloniste.

 

Viņa spriež, ka nedēļu pirms sacensībām vairs nekādus kalnus nevar sagāzt, cik esi, tik esi gatavs.

 

„Ja tajā brīdī man izdosies parādīt savu labāko rezultātu, man būs gandarījums un prieks par izdarīto. Es vienmēr esmu bijusi maksimāliste, centīšos sasniegt savu labāko rezultātu. Tīri pragmatiski runājot, lai atkal nākamajā gadā varētu trenēties, man ir jāizpilda olimpiskās vienības normatīvi, kas mums visiem sportistiem ir kā tāds lielais melnais bieds. Ja tos neizpildi, vairs neesi olimpiskajā vienībā un sports var ātri beigties."

 

Salīdzinot savus pirmos soļus Pasaules kausos un šo brīdi, Madara saka, ka tolaik tikai staigājusi ar atplestām acīm un muti vaļā, bet šobrīd starp pasaules sportistiem viņa jūtas kā savējā.

 

„Es jau tur iederos. Pazīstu citus sportistus, un viņi pazīst mani. Mēs vienmēr draudzīgi aprunājamies, jūtos īstajā vietā," saka Madara.

 

Vislabākās attiecības viņai ir ar Krievijas komandas sportistēm. Madarai nav nekādu problēmu palūgt padomuj kādai pieredzējušākai sportistei.

 

„Biatlonisti ir ļoti jauki cilvēki, es nejūtu nekādu skaudību. Šis ir individuālais sports, katrs rāda savu sniegumu."

 

Jāiegulda daudz līdzekļu

Biatlonistes treneris Māris Čakars saka, ka Madaras sekmes šobrīd ir ļoti labas. Viņa ir nostabilizējusies pasaules labāko atlētu skaitā. Treneris piebilst, ka labākie pasaules atlēti skaitās Top 50.

 

„Slēpojumā viņa ir sasniegusi pasaules klasi, arī šaušanā veicas labi. Mums jau tā tikai liekas, ka neveicas, jo mēs redzam tikai savējos, arī citi sportisti kļūdās. Tas ir sports. Visi, protams, grib medaļu, kādreiz viņai tā noteikti arī būs," ir pārliecināts treneris.

 

Viņš uzskata, ka pilnībā būtu jāpārveido visa trenēšanās darba struktūra.

 

"Mēs atduramies pret lielvalstīm. Uz Madaru būtu jābūt 12 strādniekiem, taču viņi izmaksā bargu naudu. Ja tiktu atrisināts šaušanas trenera jautājums, ja tiktu atrasts treneris, kas palīdz distancē, ja izlasei regulāri būtu slēpju smērētājs (iepriekšējais smērētājs pirms Jaungada pametis izlasi)un visu laiku līdzi būtu ārsts, Madaras rezultāti būtu vēl labāki. Starpība starp 1.vietu un Madaru ir žiletes biezumā. Mēs esam daudz sasnieguši. Tagad ir jācer, ka kļūdīsies labākie sportisti un mēs būsim viņu vietā," spriež treneris.

 

Madarai patīk sacensties

Madara atklāj, ka viņai joprojām ir vēlēšanās sportot, taču viss atduras pret finansiālajiem līdzekļiem.

 

„Viss maksā ļoti dārgi, treneris pat ir ņēmis kredītu, lai mēs varētu aizbraukt uz nometnēm. Ja sportists neturas pie plāna, nebrauc uz nometnēm, nevar būt arī runa ne par kādu rezultātu. Arī ja apkalpojošais personāls būtu lielāks, rezultāti varētu būt labāki. Šobrīd treneris dara visu, tas viss ietekmē viņa veselību un nervu sistēmu. Trenerim ir jānodarbojas ar visu, tādēļ laika trenēt paliek arvien mazāk. Visvairāk nepieciešams šobrīd būtu šaušanas treneris," saka Madara.

 

Domas par finansēm sportisti nospiež un atgriež realitātē, tomēr Madarai ļoti patīk treniņprocess, arī sacensties viņai patīk. Biatloniste uzskata, ka viņā ir sportiskais gars, citādi jau viņa nebūtu tik tālu nonākusi.

 

Gulbenieši jūt līdzi

Gan M.Čakars, gan Madara ir priecīgi, ka viņiem ir izdevies atrast sponsorus gan Vācijā, gan arī Igaunijā, atbalstu sniedz arī Latvijas olimpiskā vienība un komiteja. Nedaudz skumji viņiem ir, ka Gulbenē viņi nav guvuši atbalstu, tieši tādēļ Madara šobrīd jau ir kļuvusi par rīdzinieci. Tiesa, viņi ar prieku uzsver, ka joprojām daudzi gulbenieši jūt līdzi viņiem, zvana un interesējas, kā viņiem iet.

Pievieno komentāru

Citas ziņas