Skolas 75 gadu salidojumā pulcējas vairāk nekā 300 cilvēku

Sestdien Gulbenes 2.vidusskolā bija absolventu salidojums, kur svinīgā daļa bijušie un esošie skolas pedagogi, absolventi atskatījās 75 gadu jubileju sasniegušās skolas pagātnē un priecājās par tās šodienu. Par tagadējo skolotāju darba novērtējumu kļuva Izglītības un zinātnes ministrijas piešķirtie Atzinības raksti direktorei Tamārai Briedei, skolotājām Līgai Cānei, Lilitai Timermanei un Inesei Ubagai, Gulbenes novada domes piešķirtie Atzinības raksti skolotājām Annai Rancānei, Žanetei Tereščenko un bibliotekārei Līgai Beļajevai. Vairāk foto šeit.

Svētku svinības sākās ar atraktīvām, smeldzes un humora pilnām piecām kopīgām mācību stundām, kuras absolventiem vadīja skolotājas: dabaszinībās - Tatjana Pētersone, mūzikā - Ligita Plešanova - Jarusova, krievu valodā - Lilita Timermane, vēsturē - Aivija Grīnberga, klases audzināšanā - Gaļina Odumiņa. Ne reizi vien zālē atskanēja aplausi, kad pasākuma dalībnieki publiski uzstājās, pamīšus valsts valodai lietojot arī krievu valodu, kas īpaši saviļņoja tos absolventus, kuriem savulaik, mācoties šajā skolā, tieši krievu valoda bijusi mācību valoda, kurā noritēja stundas visos priekšmetos. Nu jau daudzus gadus skolā visas mācību stundas norit latviski.  

Protams, pasākuma gaitā "mācību stundu" norisē iesaistījās arī Gulbenes 2.vidusskolas absolventi, piemēram, Gaļina Hermane, kura pati šo skolu ir beigusi pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, vēlāk pati strādājusi par skolas bibliotekāri un šajā skolā vidējo izglītību ieguvuši arī abi viņas dēli. Savu mīlestību skolai un skolotājiem apliecināja Oļegs Jakovļevs un Helēna Purviņa, kuri savu vecāku ģimenēs runā krieviski, taču skolā latviešu valodu ir apguvuši tik labi, ka ieguva arī augstāko izglītību, studējot latviski. Savās pārdomās dalījās tagadējie studenti Jekaterina Koļcova, Zane Laura, Lelde Stībele un Imants Kivlenieks apliecināja, ka šodien Gulbenes 2.vidusskola ir devusi vienlīdz labas zināšanas gan latviešu skolēniem, gan tiem, kuri mājās ar vecākiem sarunājas krievu valodā.

 

Uz pārdomām par to, ko katram pasākuma dalībniekam nozīmē latviešu valoda un Latvijas valsts, mudināja topošais filozofs I.Kivlenieks, sacīdams, ka daudz ko ir sapratis pēc tam, kad bija devies peļņā uz Angliju. Tieši, būdams tālu projām no mājām, puisis esot sapratis ne tikai to, ka tieši Latvijā dzīvo pasaulē skaistākās meitenes. Viņš sapratis arī, ka Latvija mums katram ir sava. Vienam tā ir tikai teritorija, kurā dzīvo, citam - bedre, un tomēr daudziem jo daudziem tā Dzimtene, kuru šķērso latviešu tautas likteņupe Daugava, vienīgā valsts pasaulē, kurā latviešu valoda ir valsts valoda.

 

I.Kivlenieks aicināja cienīt Latvijas valsts valodu un ikvienu valodu, kuru kā dzimto sarunvalodu izmanto Latvijas iedzīvotāji. Zāle viņam atbildēja ar skaļiem aplausiem.

 

Savukārt skolotāja G.Odumiņa salidojuma dalībniekiem nodeva sveicienus no kādas gulbenietes, savas draudzenes, kura pirms kara mācījās Gulbenes 2.vidusskolas vecajā ēkā un 1940.gadā viņas liecībā bija vērtējums piecos mācību priekšmetos: latviešu valoda vārdi un raksti, matemātika, dziedāšana, zīmēšana un fizkultūra.

 

Svinīgo pasākumu kuplināja starpbrīži, kuru laikā šodienas vidusskolēni demonstrēja mūsdienu dejas (skolotāja Solvita Jansone) un skolotāju vokālais ansamblis dziedāja (skolotāja Velga Voite), kā arī ģitāras pavadījumā savu paša sacerēto dziesmu izpildīta skolas absolvents Vadims Hermanis.

Pievieno komentāru

Citas ziņas