Viesnīcu Vecgulbenes muižas kompleksā atklās februārī

Vecgulbenes muižas kompleksā divas viesnīcas ēkas bijušajā muižas manēžā un siernīcas ēkā atklās šā gada februārī, aģentūrai LETA pastāstīja muižas rekonstrukcijas projekta vadītājs Jānis Ločmans.

 

Viņš informēja, ka sākotnēji bija cerēts celtniecību pabeigt jau 2007.gada nogalē, taču darbu izpildes termiņš saskaņā ar noslēgto līgumu ir februāris, un tik ilgi darbi arī turpināsies.

 

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka muižas manēžas ēkā izveidos viesnīcu "Manēža" ar 38 gultasvietām, konferenču zāli 400 personām, kafejnīcu, SPA ar saunu un džakuzi. Manēžas rekonstrukcijas darbus līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). Siernīcas ēkā tiks atklāta ģimenes māja ar gultasvietām astoņām personām. Arī šis projekts tiek īstenots ar ERAF līdzfinansējumu.

 

Pils parkā līdz šim jau iztīrīti dīķi, tiek būvēts ceļš, apgaismojums.

 

Šogad paredzēts parku labiekārtot, ierīkot tur puķu stādījumus.

 

Pašreizējā Vecgulbenes apbūve veidojusies 19.gadsimtā. Kompleksā ir divas kungu mājas: Baltā un Sarkanā pils, saimniecības ēku komplekss ar kūtīm, staļļiem, lopu virtuvi, manēžu, oranžēriju, kalpu mājām un Dārznieka māju.

 

Muižas Sarkanā pils celta 19.gadsimta otrajā pusē kā barona Heinriha dāvana savai sievai Marisai dzimšanas dienā. Pils priekšā esot bijusi rožu plantācija, kurā audzēja ne tikai sarkanas un baltas, bet arī melnas rozes.

 

Muižas oranžērija būvēta 19.gadsimta otrajā pusē kā būtiska muižas saimnieciskā kompleksa sastāvdaļa. Tā bija apkurināma ar karstā gaisa sistēmu un tika izmantota visu gadu. Oranžērijā audzēja muižai ikdienā nepieciešamos augļus un dārzeņus, un arī eksotiskus augļus, piemēram, te regulāri nogatavojās ananasi.

 

Pēc nostāstiem var secināt, ka viens no galvenajiem oranžērijas būvniecības iemesliem bija baroneses Marisas slimība, kuru it kā ārstēja tropu gaiss. Ēka izvietota pie Garā kalna nogāzes tā, lai visu dienu tajā iespīdētu saule. Oranžērijas jumts visā garumā bija stiklots. Pagrabos glabājās izaudzētā raža.

 

Ēka, kas atradās netālu no oranžērijas, tautā tika iesaukta par Dārznieka māju, bet patiesībā tur nevarēja dzīvot dārznieks, jo, skatoties oranžērijas plānu, var skaidri redzēt, ka dārznieka dzīvoklis bija ieplānots tur.

 

Dārznieka māja bija koka arhitektūras piemineklis Vecgulbenes muižas kompleksā līdz brīdim, kad tā tika nojaukta. Savulaik šo māju rotāja uzraksts "Theatre fon Goethe" (Gētes teātris). Tas liek domāt, ka barona laikā šajā ēkā notikuši kultūras pasākumi. "Gētes teātra" ēku un Balto pili esot savienojusi vīnogulāju aleja. Netālu no šīs ēkas bija ļoti grezns koka gaisa tilts, kas savienoja Pils parku ar Rūdolfa parku.

 

Iepriekš pie Dārznieka mājas ielikti jauni pamati gājēju jeb gaisa tiltam, kas savienoja muižas Pils parka daļu ar Rūdolfa parku. Šo gaisa tiltu plānots atjaunot, būvējot to virs braucamā ceļa, kā tas bijis vēsturiski.

 

Vecgulbenes muižas īpašniekiem pieder arī daļa muižas staļļu un lopu kūts ēkas. Šī ēkas daļa tiek izmantota saimnieciskiem nolūkiem. Pārējā ēkas daļā atrodas jauniešu centrs "Bāze" un citas nevalstiskās organizācijas. Aitu kūts ēkai ir atjaunoti mūri, durvis un jumta tornīši.

 

Baltajā pilī tiek veikti izpētes darbi, lai varētu izstrādāt tehnisko projektu pils atjaunošanai. Sarkanā pils ir pašvaldības īpašums, tur atrodas mācību centrs "Buts" un Stradu pagasta pašvaldības telpas.

 

Muižas oranžērijas ēkā pašlaik atrodas Gulbenes Vēstures un mākslas muzejs. Pilsētas domē kopā ar muzeja direktori un Vecgulbenes muižas īpašniekiem ir apspriesta iespēja nākotnē pārvietot muzeju uz Sarkano pili. Līdz ar to oranžērijas ēku varētu restaurēt vēsturiskajā izskatā un atjaunot tās vēsturiskās funkcijas.

 

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka 2005.gadā Gulbenes Balto pili iegādājās uzņēmējs no Valmieras Elmārs Pitura. Pili viņš nopirka par 45 000 latu.

 

Gulbenes Baltā pils savulaik bijusi viena no greznākajām pilīm Latvijā. Pils vēsture saistīta ar barona fon Volfa un barona fon Cepelīna dzimtām. Līdz mūsdienām saglabājušies attēli ar 19.gadsimta beigu Gulbenes pils kompleksu, kur redzama barokālā celtne ar smalki izstrādātām detaļām. Ēkas vidējā daļa celta divos stāvos ar plašu terasi pret parku, kura veidota ar noeju līdz dīķim. Līdz mūsdienām saglabājušies atsevišķi metāla pergolu un grotas elementi, kas liecina par kādreizējo pils varenību un greznību.

Pievieno komentāru

Citas ziņas