Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Aicina piedalīties Vislatvijas projekta "Garšīgie likumi" noslēgumā

4 gadi, 75 Latvijas pilsētas un pagasti, lekcijas & vizītes 92 skolās & tehnikumos, 30+ izcili Latvijas pavāri & eksperti, 5786 skolēnu & jauniešu: ar šādu statistiku noslēgsies Vislatvijas projekts - GARŠĪGIE LIKUMI, kurā jaunieši atraktīvi caur ES pārtikas likumu prizmu apguva lēmumu pieņemšanu ES.

Noslēguma pasākums ar 18 skolu dalību notiks piektdien, 25. janvārī, plkst. 14:30, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā (Grēcinieku ielā 10, Rīgā). To vadīs kulinārijas šova “La Dolce Vita” vadītājs Roberto Meloni: “Pie ēdiena un pie galda visi atrod kopīgu valodu – nav robežu! Pie galda mēs visi esam vienādi – vienalga, no kurienes mēs nākam! Tie, kuri domā, ka Eiropa ir liela un atšķirīga – tā nav. Studēju filoloģiju. Kad bija jāizvēlas jaunu valodu, ko mācīties, izvēlējos latviešu valodu, jo tā ir viena no senākajām pasaules valodām. Sākumā atbraucu uz astoņiem mēnešiem mācīt itāļu valodu Teikas vidusskolā, bet esmu Latvijā jau 17 gadus. Kas man patīk Latvijā? Šejienieši ir laipni, pieklājīgi, godīgi, ļoti vērīgi un nekad nekavē. Latvieši neatveras uzreiz, bet, kad atveras – tad uz mūžu!”

Pavārs Raivo Behmanis kā eksperts projektā GARŠĪGIE LIKUMI iesaistījās jau 2017. gadā, un pasākumā dalīsies ar savu pieredzi un ieteikumiem garšīgākai dzīvei. Likumus un ēst gatavošanu viņš saista ar atbildību un darbu: “Likumi un ēdiens var būt garšīgs, ja pie tā strādā! Tāpat ir ar attiecībām. Sākumā ir rozā briļļu periods, bet tad kādā brīdī saproti, ka vairs nav tik forši. Tālāk viss ir atkarīgs no tevis – strādāsi un iziesi cauri grūtajam periodam vai nē! Vakar, kāpjot pa kāpnēm, sapratu, ka pēdējā pusgada laikā esmu palicis garlaicīgāks, bet negribu, lai tā paliek. Esmu apņēmies nepārkāpt savu ticību un izdomāt, kā celt Latvijas produktus!”

Ņemot vērā, ka strauji tuvojas Eiropas vēlēšanas (Latvijā: 25.05.2019), pasākuma ēdienkarte būs veltīta šai tēmai! Līdzās iespējai uzklausīt pieredzējušus ekspertus un garšīgi izzināt likumus, klātesošie varēs piedalīties 4 aizraujošās meistarklasēs:

* Meistarklase “Eiropas vēlēšanu sviestmaize”. Vada blogere un Latvijas galda kultūras izzinātāja Karlīna Latsone. Ko Karlīna gatavotu vēlēšanu dienā? “Eiropas vēlēšanu dienā gatavotu ķirbju pankūkas ar lāceņu ievārījumu. Garša - ekskluzīva, lācenes aug purvos, kuri ir Latvijas lepnums un Eiropā nav bieži sastopami, savukārt, ķirbi var izaudzēt katrā mazdārziņā. Krāsa - dzelteni oranža, kas nozīmē izglītību un gudrību. Forma - mazas, apaļas formas kā saulītes - priekam un laimei!”

* Meistarklase “ĢMO pārtikā: mīti un patiesība”. Vada Skeptiskās biedrības “SkeptiCafe” biedrs Juris Baltačs. Viņš aicinās skolēnus būt kritiskiem diskutējot un runājot par uzturu un pārtiku: “Bieži vien cilvēki pie saviem viedokļiem par uzturu turas tikpat cieši kā pie savas reliģijas. Un, ja sarunā jāiepin arī ĢMO, tad emocijas sit augstu vilni. Tieši šādos brīžos mums ir jāatceras, ka viedokļi var būt dažādi, bet fakti visiem ir vieni. Lai kliedētu mītus par uzturu, mums ir jāturas pie faktiem. Zinātne ir labākais cilvēces rīks to atklāšanai un interpretēšanai.”

* Meistarklase “Orientācija ēdienu pasaulē un eksperimenti”. Vada ēst gatavošanas un izzināšanas entuziaste Ilze Stangaine. Ilze iedrošina: “Eksperimentēt virtuvē vērts, jo tā var atklāt pavisam jaunas garšu buķetes un neiedomājamas garšu kombinācijas, kas ieved vēl tālāk ēdiena pasaulē!”

* Meistarklase “Ēdienu fotografēšana”. Vada fotogrāfe Andra Marta Babre. Viņa kopā ar skolēniem meklēs garšīgāko gaismu un veiksmīgākos leņķus: “Lai ēdiens fotogrāfijās izskatītos garšīgs, pats svarīgākais ir atrast labu apgaismojumu!”

Projektam GARŠĪGIE LIKUMI - 4 gadi!

GARŠĪGIE LIKUMI projektu Eiropas Parlamenta birojs Latvijā sāka teju pirms 4 gadiem (30.04.2015). Tas ir veltīts Eiropas Parlamenta pieņemtajiem lēmumiem pārtikas drošuma jomā trīs pamata jomās: alergēni, ģenētiski modificēti organismi un jaunā pārtika (infografika & video).

Projekta galvenie mērķi bija:

    NOSKAIDROT, kas ir ģenētiski modificēta pārtika un vai tā ir sastopama Latvijā?

    GŪT PRIEKŠSTATU, kā Eiropas Parlamenta lēmumi uzlabo alerģisku cilvēku dzīves kvalitāti?

    UZZINĀT, kas ir jaunā pārtika un vai tā var uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību?

    GŪT IZPRATNI par lēmējinstitūciju, valsts, pašvaldību un ēdināšanas nozares speciālistu lomu rūpēs par drošu pārtiku Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu iedzīvotājiem.


Projekta ietvaros sadarbībā ar Valsts Izglītības un satura centru un Pārtikas un veterināro dienestu Eiropas Parlamenta birojs Latvijā izstrādāja specializētus mācību materiālus par katru no trīs tēmām:

    Mācību materiāls par alergēniem

    Mācību materiāls par ĢMO

    Mācību materiāls par jauno pārtiku


Plašāku informāciju par projektu GARŠĪGIE LIKUMI var iegūt Eiropas Parlamenta biroja Latvijā vietnē.

Noderīga informācija par gaidāmajām Eiropas vēlēšanām:

    Vietne “Ko manā labā dara Eiropa?”

    Eiropas vēlēšanu platforma / iniciatīva “Šoreiz es balsošu” - Ieplāno 25.05.2019 un iesaisties!

    Aktuālākā informācija saistībā ar Eiropas vēlēšanām, t.sk., nozīmīgākajiem datumiem (Eiropadomes pārstāvju debates par ES nākotni, #Spitzenkandidat jeb ES vadošā līdera procesu, Lielbritānijas izstāšanos (29.03.2019) u.c.

Likumdošanas process Eiropas Savienībā

Eiropas Parlaments un ES Padome (dalībvalstu ministri), kuras darbu 2019. gada pirmajā pusē vada Rumānija (2015. gada pirmajā pusē vadīja Latvija), kopīgi pieņem ES likumus daudzās jomās (ekonomikas pārvaldībā, enerģētikā, transportā, vidē, patērētāju aizsardzībā u.c.). ES likumi pēc tam ir pamats ES valstu nacionālajiem likumiem. Piemēram, Latvijā līdz pat 80% likumu balstīti uz ES lēmumiem. Lai arī Eiropas Komisija (EK) ir vienīgais ES likumdošanas iniciators, Eiropas Parlaments var norādīt, kādi jauni tiesību akti būtu vēlami vai atjaunināmi esoši, un prasīt EK, lai tā sagatavo likumdošanas priekšlikumus.

Pievieno komentāru

ES un Latvija