Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Artis Pabriks: NATO samits iezīmēs, ko varam gaidīt no Trampa un Putina tikšanās

“Gaidāmais NATO samits noteiks, kādas būs turpmākās ASV un Eiropas Savienības attiecības drošības un aizsardzības jomā. Diemžēl ASV prezidenta Donalda Trampa līdz šim īstenotā retorika rada bažas, ka attiecību saspīlējums var tikt pārnests jau uz tā sarežģītajiem tirdzniecības un ekonomikas jautājumiem, kas ir negatīvs signāls. Laikā, kad plānota Putina un Trampa tikšanās, NATO samita rezultāts ir īpaši svarīgs,” uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Viņš uzsver, ka NATO samitā paredzēti vairāki sarežģīti jautājumi, un tiek prognozēts, ka lielākās diskusijas tiks veltītas dalībvalstu spējai atvēlēt 2% no IKP aizsardzības budžetam.

Turpina A. Pabriks: “Visticamāk, varam sagaidīt dalībvalstu solījumus palielināt finansējumu aizsardzībai ne pilnā apmērā, bet daļēji. Varam sagaidīt arī Eiropas Savienības politiskus un praktiskus lēmumus sava reģiona aizsardzības spēju stiprināšanai, kas vērtējams pozitīvi. Tas, kas uztrauc, ir transatlantisko attiecību eskalācija jautājumos, kuri nav tiešā veidā saistāmi ar aizsardzību. Pat ja tie būs neformāli uzstādījumi, diplomātijā šāda prakse ir vērtējama negatīvi. Tie ir emocionāli lēmumi, nevis stratēģiska un uz vienota mērķa sasniegšanu balstīta pieeja”.

Pabriks arī atgādina, ka nevaram aizmirst, ka, par spīti domstarpībām, svarīgākais uzdevums ir stiprināt NATO kā kolektīvās aizsardzības starptautisko organizāciju. Ņemot vērā, ka Trampa attieksme pret starptautiskajām organizācijām nav viennozīmīga, šobrīd ir pāragri prognozēt, vai tas izdosies. “Tikpat svarīgs jautājums ir par ASV iekšpolitisko kapacitāti institucionāli ietekmēt vadošos politiķus. Šā brīža diskusijā svarīga loma būs arī ASV Aizsardzības un Iekšlietu departamentiem,” piebilst A. Pabriks.

Vērtējot Latvijas valstu pozīcijas gaidāmā NATO samita kontekstā, Pabriks ir pārliecināts, ka Latvija un citas NATO dalībvalstis, kuras izpilda uzņemtās finanšu saistības, var sagaidīt ASV sabiedroto atbalsta saglabāšanu tādā pašā līmenī, kā līdz šim, vai pat vairāk, tomēr jāņem vērā, ka dalība NATO nav tikai divpusējās valstu attiecības. “Ja NATO un ASV attiecības saasināsies, tad mēs no tā nevarēsim izvairīties, un šos notikumu pavērsiens var ietekmēt plašāku politisko dienas kārtību. Tā kā šajā nedēļā gaidāms arī Putina un Trampa samits Helsinkos, Somijā, tā norisi un rezultātus lielā mērā noteiks NATO samita gaisotne,” uzsver A. Pabriks.

Pievieno komentāru

ES un Latvija