Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Eiroparlamenta vēlēšanas: Nacionālajā izlasē pretendē uz trīs vietām

Latvijas deputātu kandidātu atlasi Eiropas Parlamenta vēlēšanām var salīdzināt ar valsts nacionālās izlases veidošanu. Tiesa, ne kādām sporta sacensībām, bet mūsu valsts interešu paušanai un aizstāvībai. Arvien vairāk redzams, ka arī šajā Eiropas valstu likumdevēja orgānā jūtama nacionālo interešu izvirzīšana priekšplānā. To apliecina ne tikai “Brexit”, kas ir kā iedzīts ķīlis – ne uz priekšu, ne atpakaļ, bet arī valstīs notiekošās vēlēšanas, kurās lielāku atbalstu gūst nacionālie spēki, starp tiem populisti.

Galvenais uzsvars – nacionāli konservatīva politika
Latvijas nacionālās intereses Eiropas Parlamentā vēlas pārstāvēt 16 partiju sarakstu 246 deputātu kandidāti, no kuriem tiks ievēlēti 8. Nacionālā apvienība ““Visu Latvijai!” - “Tēvzemei un brīvībai/ LNNK””, kuras saraksta līderis ir Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, uzskata – tieši tās pretendenti to spēs vislabāk. Līdz šim R.Zīle viens bijis parlamenta deputāts vairākos sasaukumos, taču šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās nacionālā apvienība cer iegūt 3 deputātu vietas.

R.Zīle arī neslēpj, ka vēlas pretendēt uz komisāra amatu. “Sagaidāms, ka Eiropas līmenī šīs vēlēšanas ienesīs samērā būtiskas pārmaiņas politisko lielo frakciju – sociāldemokrātu, liberāļu, Eiropas Tautas partijas, mūsu Eiropas konservatīvo grupā. Būs ārkārtīgi būtiskas visiem ar to, kādā veidā formējas grupas, jo tās ietekmēs Eiropas Komisijas vadību nākamajā līmenī un arī visu tālāko darbu pie septiņu gadu budžeta,” intervijā “Latvijas Radio” atzīst R.Zīle. Viņš uzskata, ka ir pietiekami pieredzējis, lai cīnītos par mūsu vēlētāju interesēm nākamajā sarežģītajā laika posmā.

Nacionālā apvienība ir novērtējusi R.Zīles spējas un prasmi ietekmēt procesus Eiropas līmenī, tāpēc vēlas, lai viņš turpina darbu Eiropas Parlamentā. Par to, ka tieši uz R.Zīli tiek liktas lielākās cerības, liecina reklāma Latvijas televīzijā, kurā viņš viens uzrunā vēlētājus.
Valdes apstiprinātajā sarakstā otrajā vietā ir kultūras ministre Dace Melbārde, trešajā – bijušais žurnālists Ansis Pūpols, kurš ir iestājies partijā un tagad ir biedrības “Baltic center of visual researches” valdes loceklis. A.Pūpols vēlas aizstāvēt žurnālistu tiesības, kad pret viņiem vēršas ar nedemokrātiskām metodēm.

D.Melbārde ir gatava iestāties par konservatīvu kultūru un intelektu Eiropā. “Eiropas civilizāciju veido katras tautas tradicionālā dzīvesziņa un tradīcijas, kā arī kopīgā Eiropas identitāte, ko nosaka grieķu (māksla un filozofija), romiešu (tiesības un pārvalde) un kristīgie (cilvēka cieņa un dzīvības svētums) elementi,” teikts apvienības priekšvēlēšanu programmā.
Nacionālās apvienības sarakstā ir 16 deputātu kandidāti, kuri, saskaņā ar R.Zīles teikto, pārstāv novadus.

Arī viens deputāts var ietekmēt EP lēmumus
Lai gan vairums aptaujāto cilvēku pozitīvi vērtē Eiropas Savienību un tās radītās iespējas, tomēr vismaz puse nespēj atbildēt, vai 25.maijā dosies uz vēlēšanām. Viņi nezina, kāda ir jēga no Eiropas Parlamenta, ko tas ietekmē un ko šajā parlamentā var izdarīt 8 Latvijas deputāti.

Tiesa, dažādu partiju priekšvēlēšanu programmas un deputātu kandidātu spējas to īstenot ir atšķirīgas, tomēr strādīgs un zinošs deputāts var atrast veidus, kā ietekmēt Eiropas Parlamenta lēmumus. To apliecina R.Zīle. Viņš savā atskaitē norāda, ka virzījis likumprojektu par ciešāku sadarbību cīņai pret pārrobežu PVN krāpniecību. R.Zīle vadīja deputātu grupu un bija ziņotājs par likumprojektu, kura mērķis ir atvērt starppilsētu autobusu pārvadājumu tirgu, sekmējot vienotā tirgus attīstību pakalpojumu jomā. Tas deva iespēju ierobežot krāpniecību, īpaši lietoto auto tirgū un starp “PVN karuseļa shēmu” īstenotājiem, kā arī deva papildu ienākumus Latvijas budžetā. Ir pavērtas plašākas iespējas Latvijas starppilsētu pārvadātājiem konkurēt citu valstu tirgos, bet iedzīvotājiem nodrošināt labākas kvalitātes autobusu pakalpojumus.

Kā Eiropas Parlamenta komitejas TAX3 pirmais viceprezidents un ēnu ziņotājs R.Zīle panāca, ka bankām rūpīgāk jāpārbauda nerezidentu noguldījumi, kuru izcelsmes valsts rada apdraudējumus Eiropas Savienībai. Atbildīgās Eiropas Parlamenta komitejas ziņojumā ir iekļauta pozīcija par Krievijas naudas ietekmes bīstamību, kā arī atzīta “zelta vīzu” un pilsonības tirgošanas problēma kā Eiropas mēroga risks, kas veicina organizēto noziedzību un naudas atmazgāšanu Eiropas valstīs, arī Latvijā. R.Zīles atzinums paredz ietvaru Eiropas Savienības ieguldīto ārējo tiešo investīciju, piemēram, no Ķīnas vai Krievijas, kontrolei.

Viņš individuāli panācis, ka mediji ir iekļauti kritiskās infrastruktūras sarakstā. Ņemot vērā dezinformācijas draudus, noteikta papildu kontrole investīcijām mediju tirgū, tajā skaitā medijos, kas reģistrēti vienā, bet ietekmē informatīvo telpu citā ES valstī. R.Zīle ir EP deputātu grupas “Rail Baltica draugi” vadītājs un organizējis kopīgas tikšanās ar atbildīgo Eiropas komisāri un iesaistīto valstu atbildīgajām amatpersonām. Tas ir uzskatāms piemērs transporta projektu īstenošanai Eiropā, palielinot iespējas nodrošināt ar nepieciešamajiem ES budžeta resursiem, kas tiks ieguldīti Latvijā.

Vēlas godīgu konkurenci, kas veicina attīstību
Kas tiek solīts nacionālās apvienības priekšvēlēšanu programmā? “Iestājamies par Eiropas Savienību kā neatkarīgu valstu sabiedrību, atsakoties no “vecās Eiropas” idejām, kuras pārstāv Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, proti, lai Eiropas Savienība darītu mazāk, bet labāk,” Latvijas televīzijas “Panorāmā” uzsvēra R.Zīle.

“Mēs redzam ES kā valstu apvienību, kurā politiskā integrācija ietver tēvzemes mīlestību un nacionālu suverenitāti,” norādīts programmā. Tajā teikts, ka Eiropā tiek stingri sargāta ārējā robeža, bet katra valsts nosaka savu migrācijas politiku. “Mēs neatbalstām trešo valstu pilsoņu masveida imigrāciju. Nevis konvenciju labošana, cenšoties uzspiest valstīm nelegālo migrantu kvotas, bet gan stipras ārējās robežas ir vienīgais ierocis nekontrolētas migrācijas ierobežošanā,” teikts programmā. Tajā uzsvērts, ka Eiropas Savienības pamatā ir pilnvērtīgs vienotais tirgus gan preču, gan pakalpojumu, gan kapitāla un darbaspēka jomās, kā arī godprātīga konkurence.

R.Zīle atzīst, ka Latvijā ir radoši cilvēki, kas veiksmīgi sevi piesaka dažādās jomās, tāpēc viņi spēj konkurēt. Viņš norāda, ka nav jēgas kopējai lauksaimniecības politikai, ja nevar panākt taisnīgākus tiešmaksājumus zemniekiem. R.Zīle uzsver, ka tieši negodīga konkurence neļauj Latvijai panākt vecās ES dalībvalstis. Viņaprāt, par Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem svarīgāka ir brīva konkurence.
Deputāta kandidāts uzskata, ka šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās daudzi izvēlēsies balsot par labēji noskaņotu politiku. Tomēr izaicinājums ir Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam simpatizējošu spēku nonākšana Eiropas Parlamentā. Tāpēc pat tādā gadījumā, ja vēlētājiem nepatīk nacionālā apvienība un Roberts Zīle, viņš aicina izvēlēties citu partiju, bet neļaut ieņemt labas pozīcijas tiem, kas atbalsta populistus vai Latvijai nelojālus deputātu kandidātus.

Skats no malas

Aiva Vīksna, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidente:

- Spēcīga un droša Eiropa ir viens no priekšnoteikumiem veiksmīgai uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā, tāpēc pilnībā atbalstu nacionālās apvienības programmatisko uzstādījumu par vienota tirgus un godīgas konkurences nodrošināšanu, kā arī iestāšanos par spēcīgām Eiropas Savienības ārējām robežām. Migrācijai no trešajām valstīm jābūt stingri regulētai. Taču, ņemot vērā katastrofālo situāciju darbaspēka tirgū un sabiedrības demogrāfisko situāciju, ir jāapzinās, ka arvien vairāk uzņēmēju meklēs iespējas, kā nodarbināt strādniekus no trešajām pasaules valstīm. Tāpēc, manuprāt, ir svarīgi nacionālā līmenī atvieglot viesstrādnieku iekārtošanu darbā. Tas ne tikai veicinās produktivitāti, bet arī pildīs Latvijas budžetu. Trešo valstu darbaspēka klātesamība ir nenovēršama realitāte, tāpēc labāk, lai viesstrādniekus nodarbina legāli un maksā nodokļus šeit Latvijā, nevis kādā citā Eiropas Savienības valstī, piemēram, Polijā, kur jau tagad apstākļi to piesaistei ir labvēlīgāki.

Pievieno komentāru

ES un Latvija