Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

“Jaunā Vienotība” cer saglabāt savas četras vietas 1

Partiju apvienības “Jaunā Vienotība” iesniegtajā  sarakstā Centrālajā vēlēšanu komisijā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām ir profesionāļu komanda, kas pieredzējusi kā Latvijas, tā Eiropas politikā un ar savu darbu iemantojusi ietekmi visos varas līmeņos – kā Saeimā un EP, tā valdībā un Eiropas Komisijā.

Spēcīgs kandidātu saraksts
“Jaunās Vienotības” (JV) saraksta līderis ir Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, vēlēšanās kandidē visi jau šobrīd aktīvie Eiropas Parlamenta deputāti Sandra Kalniete, Kārlis Šadurskis, Inese Vaidere un Aleksejs Loskutovs, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens. JV komandā Eiropas Parlamenta vēlēšanām gandrīz visi kandidāti ir ar parlamentārā darba pieredzi Latvijas Saeimā vai Eiropas Parlamentā, puse kandidātu ir ar valdības darba pieredzi.

Kādā no intervijām ziņu aģentūrai “Leta” V.Dombrovskis uzsver: “Vienmēr ir jārēķinās ar to, ka ir politiskie konkurenti, ka būs diskusijas, tāpēc ir jāparāda gan savs politiskais piedāvājums, gan konkrētie kandidāti. Tas, ko mēs redzējām arī iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, - ir notikusi politiskā piedāvājuma sadrumstalošanās. Ir samērā daudz jaunu partiju, līdz ar to nav arī liela pārsteiguma, ka kopējais sarakstu skaits ir lielāks, nekā tas bija pirms pieciem gadiem. Šoreiz ir arī vairāki politiskie spēki, kurus varētu uzskatīt par ideoloģiski līdzīgiem JV. Piemēram, apvienību “Attīstībai/Par!” (AP).”

Budžets un drošība
Pirms pieciem gadiem “Vienotība” ieguva pusi no visām Latvijas pārstāvju vietām EP, proti, četras vietas. Arī šogad mērķis ir iegūt četras vietas EP. Partiju apvienība “Jaunā Vienotība”, gatavojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, ir izstrādājusi programmu, kuras vadmotīvs ir “Droša Latvija vienotā Eiropā”. Nākamajā Eiropas Parlamenta sasaukuma periodā partiju apvienība apņēmusies panākt Latvijas interesēm atbilstošu finansējuma apjomu nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā periodam līdz 2027. gadam. JV uzskata, ka ārpolitikā un drošības jomā Latvijai ir būtiska Eiropas rīcībspēja, sadarbība ar NATO. Partiju apvienības politiķi turpinās attīstīt sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm, strādās, lai ierobežotu Krievijas agresīvo ārpolitiku un pasargātu Eiropas demokrātijas no manipulācijām ar viltus ziņām.

Sasniegt Eiropas vidējo dzīves līmeni
Eiropas Komisijas viceprezidents, JV saraksta līderis Valdis Dombrovskis uzsver: “Galvenais uzdevums nākamajā Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas pilnvaru termiņā ir panākt maksimālu ES finansējuma piesaisti Latvijai, lai straujāk sasniegtu Eiropas vidējo dzīves līmeni. Tas nozīmē Latvijas interesēm atbilstošu finansējuma apjomu ES daudzgadu budžetā 2021.- 2027.gadam. ES kohēzijas politika joprojām nodrošinās nozīmīgākās investīcijas valsts izaugsmei un infrastruktūras attīstībai. Latvijai ir nepieciešamas ievērojamas investīcijas lauku teritoriju attīstībā, reģionu ekonomikas un uzņēmējdarbības stiprināšanā. Tāpēc no ES fondiem jāpanāk atbilstošs finansējums ilgtspējīgai lauku attīstībai, kā arī lauksaimniecības tiešmaksājumu tuvināšanai ES vidējam līmenim.” JV apņemas nākamajā ES budžeta periodā panākt arī lielāku ES naudas piesaisti Latvijas zinātnei.

Pasargāt Eiropas demokrātiju
Eiropas Parlamenta deputāte, Eiropas Tautas partijas frakcijas vicepriekšsēdētāja Sandra Kalniete lepojas “Dzirkstelei” ar to, ko paveikusi Eiropas Parlamentā. “Tas ir saistīts ar Eiropas kopējās lauksaimniecības politikas reformu un tiešmaksājumu izlīdzināšanu dalībvalstīm. Caur manu biroju tika koordinēta visu Latvijas lauksaimnieku organizāciju un valdības locekļu saskaņota rīcība, lai vienoti iestātos par tiešmaksājumu palielināšanu Latvijas lauksaimniekiem. Sākotnējais Eiropas Komisijas piedāvājums bija 142 eiro par hektāru, bet beigās panācām 193 eiro par hektāru. Tas nozīmē, ka kopumā ieguvām par vienu miljardu eiro lielāku atbalstu gan lauku attīstībai, gan tiešmaksājumiem. Tur ir liela arī mana darba daļa, jo ikviena manifestācija, tikšanās ar Lauksaimniecības komisijas priekšsēdētāju un citiem lēmējiem Briselē notika ar mana biroja atbalstu.”

Tagad viņa atgriezusies pie savas pamatprofesijas – diplomātijas, strādā ar ārlietām un drošības jautājumiem, kuros paveikto nevarot konkrēti izmērīt. Ja salīdzina attieksmi, kāda Eiropas Parlamenta deputātiem bija pret Krieviju 2014.gadā pēc Krimas aneksijas un tagad, tad varot secināt, ka ir panākta labāka izpratne par Krievijas agresīvo politiku. “Pirms pieciem gadiem daudzu valstu deputātiem šķita, ka pietiek pieņemt dažas politiskas deklarācijas un lietas sakārtosies un attiecības ar Krieviju varēs turpināt tāpat kā iepriekš. Uzrakstīju vienu no nozīmīgākajiem šī sasaukuma ziņojumiem “Eiropas Savienības un Krievijas politiskās attiecības”, kas ir “cietākais” dokuments, kādu līdz šim Eiropas institūcijas ir pieņēmušas. Tas nav tikai mans nopelns, jo ir nepieciešams citu politisko grupu un deputātu atbalsts, lai par to nobalsotu parlamentā. Gribu uzsvērt, ka tas apliecina, cik ļoti Austrumeiropas un Baltijas valstu deputātiem ir izdevies mainīt izpratni par Krievijas agresijas apdraudējumu,” saka S.Kalniete. 

Ja viņu  ievēlēs Eiropas Parlamentā, tad S.Kalniete gribētu risināt jautājumus, kas saistīti ar kiberdrošību. Šobrīd šajā jomā nedarbojas neviena starptautiska vienošanās. “Tā ir vide, kurā nav spēkā nekādi likumi. Jebkuras personas datus digitālie giganti var izmantot, kā vien to vēlas, turklāt cenšoties mūs ietekmēt tā, ka to pat nemanām. Tas ir liels personas brīvības apdraudējums, kas var apdraudēt arī vēlēšanu rezultātus un demokrātiju. Nākamo piecu gadu periods būs izšķirošs attiecībās ar mūsu austrumu partneru valstīm, it sevišķi ar Ukrainu,” uzsver S.Kalniete. Viņa vēlreiz akcentē, ka JV turpinās stingri iestāties pret Krievijas agresīvo politiku un pasargāt Eiropas demokrātiju no manipulācijas ar viltus ziņām.

Pašreiz ES jau ir izveidots stratēģiskās komunikācijas centrs pie ES Ārējās darbības dienesta. “Letai” ­­V. Domrovskis piemin: “Tieši šogad šim centram arī ir būtiski palielināts finansējums ar mērķi savlaicīgi identificēt to, kādā veidā dažādas viltus ziņas, Krievijas propaganda tiek izplatīta, atspēkot konkrētus nepatiesus apgalvojumus, kā arī kopumā uzlabot iedzīvotāju informētības līmeni par to, kā atšķirt kvalitatīvu žurnālistiku no viltus ziņām."

JV ir partiju apvienība, ko veido sešas partijas – “Vienotība”, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija”. Partiju grupa ir daļa no Eiropas Tautas partijas saimes, kas ir lielākā un ietekmīgākā frakcija Eiropas Parlamentā.


Skats no malas

Jānis Buholcs, Vidzemes augstskolas asociētais profesors: - “Viltus ziņas” ir vieni no mūsdienu informatīvās modes vārdiem. Tie ir labi zināmi, taču vienlaikus tik izplūduši, ka var apzīmēt daudzas savā starpā vāji saistītas parādības. Atkarībā no konteksta par viltus ziņām tiek dēvēti gan pilnīgi izdomājumi, gan arī materiāli, kuros ir kāds patiesības grauds, taču kopā ar faktu kļūdām vai tendenciozitāti un pārspīlējumiem.

Ir politiķi, piemēram, Donalds Tramps, kurš par viltus ziņām sauc tādu žurnālistiku, kas viņam nepatīk tāpēc, ka viņu kritizē. Šāda interpretācija gan ir drīzāk izņēmums nekā tendence, tomēr tā ilustrē viltus ziņu jēdziena ļaunprātīgas izmantošanas risku, kas rodas arī no tā nekonkrētības.

Ir skaidrs, ka informāciju ir iespējams izmantot nevēlamos veidos – piemēram, lai veicinātu iedzīvotāju neuzticēšanos valstu institūcijām, šķeltu sabiedrību, veidotu spriedzi un ietekmētu politiskos procesus. Tieši šo aspektu akcentē “Jaunā Vienotība”. Taču arī tad nepieciešams izteikties precīzi. Viltus ziņas nav tas pats, kas propaganda. Propaganda ir vēstījumi, kas radīti un izplatīti ar mērķi veicināt noteiktu uzskatu izplatību. Propaganda ne vienmēr ietver melus. Savukārt citi pie viltus ziņām dažkārt pieskaitītie mediju veidi, piemēram, klikšķu lapas, var būt saistīti tikai ar vēlmi pelnīt naudu. Tādā gadījumā rakstīts tiks tas, ko cilvēki grib lasīt, nevis viņu prāti tiks vilināti noteiktu uzskatu virzienā.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

ES un Latvija