Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kā Eiropa var palīdzēt atjaunot Latvijas laukus? 4

Šobrīd Latvijā manāma tendence, kas jau ilgus gadus ir notikusi Eiropas lielākajās un attīstītajās valstīs, Amerikas Savienotajās valstīs, kā arī citviet pasaulē. Vadoties pēc valsts attīstības un reģionu centru ietekmes un darba sfēru maiņas, aizvien vairāk cilvēki sāk koncentrēties lielajās pilsētas. Lielās pilsētas kļuvušas par reģionu centriem, piedāvā lielākas darba iespējas un lielāku atalgojumu, kas ir kā motivators cilvēkiem izvēlēties pārcelties uz pilsētām, reģionu centriem, atstājot laukus novārtā.


No valsts teritorijas plānošanas, iedzīvotāju blīvuma sadalīšanas un valsts vienmērīgas ekonomiskās attīstības puses, šāda situācija ir it kā izslīdējusi no rokām. Galvenās sekas, kuras mēs šodien redzam un ar kurām cenšamies tikt galā, ir pamestie īpašumi, turklāt, mums tam vēl klāt pievienojas cilvēku aizbraukšana no valsts. Darba spēka trūkums. Un lielāks nodokļu slogs uz tiem, kas palikuši šeit.

Cilvēki taujāti ‘’Kāpēc devāties strādāt uz ārzemēm?’’, lielākā daļa atbild, ka lēmums ticis pieņemts finansiālu apsvērumu pēc. Ļoti mazam skaitam tas ir tāpēc, ka viņiem ļoti patīk Dānija, Anglija, Īrija vai citas valstis. Un tas ir tīri loģiski. Jo ja, piemēram, traktorists Latvijā darot savus pienākumus saņem vienu summu, Dānijā tādos pašos apstākļos viņš saņem aptuveni 3 reizes vairāk, motivācija ir acīmredzama.


Arī lielās valstis saskaras ar cilvēku koncentrāciju lielajās pilsētas un reģionu centros, taču investēšana lauku reģionos un lauksaimniecības attīstība ir saglabājusi iespēju cilvēkiem palikt laukos, un strādāt labi apmaksātu darbu. Lielās Eiropas valstis šo vienmērīgas ekonomikas un attīstības modeli ir diezgan labi ieviesušas dabā, panākot vienlīdzīgi attīstītus valsts reģionus.


Vai tas ir labs attīstības plāns vai kas cits? Tas noteikti ir gan labs attīstības plāns, gan citi faktori, kuri snieguši iespēju panākt lauku reģionu vienmērīgu attīstību. Viena no lietām ir tā, ka valstij ir jāizveido sava pārstāvniecība Eiropas Parlamentā, arī lauksaimniecības komisijā. Savukārt šai pārstāvniecībai jāizveido cieša sadarbība ar Zemkopības ministriju, lai veidotos saikne starp valsti, valsts attīstības plānu un Eiropas Parlamentu. Tad ir iespēja pārstāvēt valsts intereses. Ir iespēja nest Latvijas balsi konkrētajā nozarē. Panākt labākus nosacījumus dažādu pieņemto regulu pielāgošanā konkrētai valstij. Kā arī veidot vienotu Eiropas reģionu attīstības moduli un plānu, kura rezultātā, arī Latvijā, algas dažādās nozarēs būtu pielīdzināmas Eiropas turīgo valstu apmēram. Tas, savukārt, spētu samazināt izbraucēju skaitu no valsts, veidotu lauksaimniecības lielāku attīstību un lauku reģionu uzplaukumu.


Šāda Zemkopības ministrijas un Eiropas Parlamenta pārstāvniecība spētu panākt to, ka ieguvēji ir ne tikai saimniecību īpašnieki, bet arī paši darbinieki, kas ir pamata resurss, lai lauku reģioni attīstītos un dzīvotu. No šīs pārstāvniecības Eiropas Parlamentā iegūst visa lauku reģionu vide un reģiona iedzīvotāji. Ieguvēji ir cilvēki, pašvaldības, novadi, kultūra, tirdzniecība un citas nozares.


Ne mazāk svarīgs pārstāvniecības posms ir Latvijas balss komisijās, lai panāktu mūsu valstij piemērotu un pielāgotu regulu izmantošanu. Ir vairākas regulas, kuras tiek pieņemtas, piemēram, Francijai un citām Dienvideiropas valstīm, kuras Latvijā un mūsu apstākļos nekādi nestrādā, bet mums tās ir jāievēro. Jo nav bijusi pamatota informācija vai pārstāvniecība, kas liktu kādas regulas piemērot vai nepiemērot atsevišķām valstīm.


Eiropai ir ļoti laba vīzija un doma par attīstību, cilvēktiesībām un vienlīdzību, bet vai šis modelis realitātē strādā tik labi? Vai vienmēr ir bijuši īstie cilvēki valsts pārstāvju rindās?


Brīžiem varbūt šķiet, ka esam Eiropā un tā par mums parūpēsies, taču jāatceras, ka tikai mēs paši varam par sevi parūpēties. Braucot uz Eiropas Parlamentu, runājot, piedaloties un panākot labvēlīgu rezultātu mūsu valstij.


Pievieno komentāru

Komentāri 4

Ance

Neviens un nekas mums nevar palīdzēt atgūt lauku pagastus,ja likvidē skolas. Ar laiku arī lauksaimniekiem ir jārēķinās,ka nav un nebūs,kas strādā. Skumji,bet cilvēkam,kam ir bērni un tie ir visstiprākie strādnieki,ir jāiet,kur var mācīties viņu bērni. Lielas cerības nevajag likt uz 60 un vairāk gadiem. Kādas ir veselības!!! Pie labākās gribas apzinīgs cilvēks savus pienākumus vairs nevarēs veikt. Kas strādā un saka-man vienalga,kā padarīts,tad...... Tā kā daudz pārdomu.

pirms 5 dienām, 2019.03.14 13:45

Inta

Lai laukos būtu, ne tikai lielsaimnieki, un tie kas jau saimnieko, bet varētu uzsākt arī tāds, kam ir piemēram 10 ha zeme, bet nav citu resursu, nepieciešamas atbalsta mehānisms. Pašreizējie atbalsti ir labi, ja tev jau kaut kas ir.

pirms 5 dienām, 2019.03.14 16:49

Jūtos dziļi kustināts

Vismaz viens ES EP deputātu kandidāts sāk interesēties par laukiem.
Pēc 4.maija režīma 29 gadu pastāvēšanas lauki ir tā iztukšoti, ka zosāda uzmetas to visu redzot dzīvajā. Gandrīz ~200 skolas (lielas, mazas) jau likvidētas, ~100 pasta nodaļas arī. Ir novadi, kur nav ne skolas, ne pasts, ne aptieka...
Dāņu lauksaimnieki gan labi jūtas. Viņu cūku lielfermām t.s. cūku mēris iet garām ar lielu līkumu, bet tie vietējie pastalnieki gan ir lielākie nejēgas neprot audzēt cūkas. Jau 90 000 cūku lielās un pat mazās saimniecībās saslimušas un nācies likvidēt...
Mda, izčākstējis šodienas LV pirmā Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa (kopš 1918.gada 18. novembra) un pēdējā Valsts prezidenta lauksaimniekošanas gars, kad bekons, sviests un pat sērkociņi bija eksporta prece un nonāca Londonas biržā un britu karaļnamā...

pirms 2 dienām, 2019.03.17 11:02

ES un Latvija