Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Latvijā šodien notiek Eiropas Parlamenta vēlēšanas

Latvijā sestdien notiek Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, iedzīvotāji var doties balsot no plkst.7 līdz 20. Iedzīvotāji var balsot tikai iecirknī, kurā ir reģistrēti.

Trīs dienas - trešdien, ceturtdien un piektdien - notika iepriekšējā balsošana. Šajās dienās pie urnām devušies vismaz 157 448 jeb 11,15% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati. 2014.gadā iepriekšējās balsošanas iespēju izmantoja 100 755 jeb 6,84% vēlētāju, bet kopumā vēlēšanās piedalījās 30,24%.

Noskaidrot savu vēlēšanu iecirkni, ja nav saņemta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sūtītā vēstule, var e-pakalpojumā "Vēlēšanu iecirkņa noskaidrošana", kas pieejams "https://ej.uz/kurbalsot" vai pa tālruni 67049999, kas sestdien strādās vēlēšanu iecirkņu darba laikā no plkst.7 līdz 20 un arī vēlāk.

Kopumā varēs nobalsot 998 vēlēšanu iecirkņos - 954 Latvijā un 44 ārvalstīs. Vēl viena vēlēšanu komisija ir izveidota, lai nodrošinātu balsošanu ieslodzījuma vietās un vēl viena - ārvalstīs notiekošās pasta balsošanas rezultātu apkopošanai.

Piedalīties vēlēšanās drīkst balsstiesīgie Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kuri reģistrējušies vēlēšanām Latvijā. Lai piedalītos vēlēšanās, jābūt vismaz 18 gadus vecam. Balsojot jāuzrāda pase vai personas apliecība jeb eID.

Ja vēlētājs grib atbalstīt kādu konkrētu pretendentu, izvēlētā saraksta kandidāta uzvārdam pretī esošajā rombā ir jāievelk plusiņš. Savukārt negatīvo attieksmi pret kandidātu var paust, nosvītrojot viņa vārdu un uzvārdu.

Nobalsošanu savā dzīvesvietā veselības stāvokļa dēļ var pieteikt no plkst.7 līdz plkst.12, ja vēlētājs atrodas sava vēlēšanu iecirkņa teritorijā. Pieteikt balsošanu vēlētāja atrašanās vietā var arī pēc plkst.12, taču jāņem vērā, ka šajā gadījumā vēlēšanu komisija izbrauks pie vēlētāja, ja varēs paspēt ierasties vēlētāja atrašanās vietā līdz balsošanas beigām, plkst.20. Iesniegumu iecirknī var nogādāt jebkura vēlētāja uzticības persona.

Lai pieteiktu balsošanu dzīvesvietā jāuzraksta iesniegums, kurā jānorāda vēlētāja vārds, uzvārds un personas kods. Tāpat jānorāda adrese, kur jāierodas vēlēšanu komisijai, ēkas ārdurvju kods, ja tāds ir, un kontakttālrunis. Iesniegums jānogādā iecirknī, kurā vēlētājs reģistrēts.

No Latvijas EP tiks ievēlēti astoņi deputāti. Vēlēšanām pieteikti 16 saraksti, no kuriem kandidē 246 pretendenti.

Vēlēšanās ar pirmo numuru startē Latvijas Krievu savienība (LKS), partija "Latviešu nacionālisti" kandidē ar 2.numuru, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - ar 3.numuru un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) piedalās ar 4.numuru.

Ar 5.numuru kandidē partija "KPV LV", ar 6.numuru vēlēšanās piedalās partija "Progresīvie", ar 7.numuru partiju apvienība "Jaunā Saskaņa" un ar 8.numuru Jaunā konservatīvā partija (JKP). Partiju apvienība "Attīstībai/Par!" (AP) startē ar 9.numuru, partija "Saskaņa" ar 10.numuru, nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) piedalās vēlēšanās ar numuru 11 un Rīcības partija kandidē ar 12.numuru.

EP vēlēšanās partiju apvienība "Atmoda" startē ar 13.numuru, "Centra partija" ar 14.numuru un ar 15.numuru vēlēšanās piedalās Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija. Savukārt ar pēdējo, 16.numuru, vēlēšanās startē partiju apvienība "Jaunā Vienotība" (JV).

Laikraksts "Latvija Avīze", atsaucoties uz socioloģisko pētījumu aģentūras "Factum" datiem vēstīja, ja EP vēlēšanas notiktu maija vidū, tad Latvijā līderpozīcijā būtu VL-TB/LNNK un JV, bet "Saskaņa", lai gan ieņem trešo vietu, piedzīvojusi pamatīgu reitinga pazemināšanos. VL-TB/LNNK aptaujā ieņem pirmo vietu, jo par minēto partiju balsotu 17,1% respondentu, līdz ar to partijai tas garantēšot divu EP deputātu vietu iegūšanu. Salīdzinot ar aprīļa vidu partija piedzīvojusi kāpumu par 3,3 procentpunktiem.

Savukārt otro vietu ar 16,1% ieņem JV, kas tai ļautu EP iegūt vienu deputāta vietu. Trešajā vietā ir partija "Saskaņa", kura aprīļa vidū ar 19,9% lielu atbalstu ieņēma pirmo vietu, bet maija vidū atbalsts tai noslīdējis līdz 14,3%, tādējādi partijai garantējot vienu vietu EP.

Tālāk ar 10,4% lielu atbalstu seko AP, par JKP balsotu - 9,5%, ZZS - 9,3%, bet partiju "Progresīvie" - 7,1%, tādējādi visām partijām iegūstot vienu vietu EP. Tiek izteiktas prognozes, ka par vienu vietu EP varētu arī pacīnīties vēl divas partijas, proti, LKS, kuru aptaujā atbalstīja 4,8% respondentu, kā arī LRA ar 4,6% lielu atbalstu.

Savukārt viena no valdību veidojošajām partijām - "KPV LV" - aptaujā ieguvusi 3% atbalstu, līdz ar to nepārvar nepieciešamo 5% barjeru EP deputāta mandāta iegūšanai.

EP vēlēšanu organizēšanu un iepriekšējo balsošanu pavadījušas vairākas problēmas. CVK tiešsaistes datu apmaiņas sistēmas problēmu dēļ lielākajā daļā no iepriekšējai balsošanai paredzētā laika nebija iespējams nobalsot iecirkņos, kuros vēlētājs nav reģistrēts.

Iepriekš tika saņemtas sūdzības arī par to, ka daļa vēlētāju nav saņēmusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informatīvās vēstules par to, kurā vēlēšanu iecirknī viņi ir reģistrēti. Šī situācija raisīja plašu ažiotāžu daļā sabiedrības, atbildīgajām amatpersonām liekot meklēt jaunus risinājumus informēšanai par vēlēšanu norisi.

Saistībā ar šīm problēmām un to, ka daļa iedzīvotāju nesaņēma informāciju, kurā iecirknī jābalso, paustas bažas, ka vēlēšanās varētu būt zemāka iedzīvotāju aktivitāte. Reizē ir izskanējis arī pretējs viedoklis, ka minēto problēmu aktualizēšana varētu moblizēt papildu balsotājus.

EP ir Eiropas Savienības līmeņa politisko debašu un lēmumu pieņemšanas nozīmīgs forums. EP deputātus ievēlē tiešās vēlēšanās visās dalībvalstīs, lai viņi pārstāvētu iedzīvotāju intereses ES tiesību aktu pieņemšanā un nodrošinātu, ka citas ES iestādes strādā demokrātiski.

EP kopā ar Eiropas Savienības Padomi pilda likumdevēja funkciju - abas institūcijas kopā ir pilnvarotas pieņemt un grozīt tiesību aktu priekšlikumus un lemt par Eiropas Savienības budžetu. Parlaments arī uzrauga Eiropas Komisijas un citu ES struktūru darbu.

Pievieno komentāru

ES un Latvija