Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

50% gadījumu eiropieši nobrauc ar mašīnu mazāk par 5 kilometriem

Neaktīvs dzīvesveids ir akūta problēma visā pasaulē: katrs ceturtais planētas iedzīvotājs ir mazkustīgs, un pusaudžu vidū šis rādītājs sasniedz 80%!1 Nepietiekama fiziskā aktivitāte palielina iespēju saslimt ar koronāro sirds slimību, otrā tipa cukura diabētu, taisnās zarnas un krūts vēzi par 15-20%, kā arī veicina kaulu trauslumu senioru vecumā. Kā rāda sporta zīmola 4F pētījums, vairāk kā puse (56%) Latvijas iedzīvotāju pat nezina, nozīmē “regulāra fiziskā aktivitāte” un cik daudz laika tai ir jāvelta.


“Aktivitāte” nav treniņa sinonīms. Fiziskā aktivitāte ir gan parasta pastaiga, gan brauciens ar riteni, gan peldēšana, gan aktīvās spēles. Mērenas fiziskās aktivitātes laikā nedaudz paātrinās elpošana, sirdsdarbība, un parādās karstuma sajūta — ja šo pazīmju nav, slodzi par mērenu uzskatīt nevar.


14% aptaujāto par optimālo uzskata tādu fizisko aktivitāti, kas aizņem līdz 30 minūtēm dienā. 30,6% uzskata, ka jāsporto no 45 līdz 60 minūtēm, savukārt 10% — no stundas līdz pusotrai. 1,3% domā, ka katru dienu jāsporto pusotra stunda un vairāk, un tikai mazāk par pusi (44%) zina, ka Pasaules Veselības organizācija iesaka būt aktīvam vismaz 30 minūtes dienā. Šo pusstundu var sadalīt intervālos, taču katrs intervāls nedrīkst būt īsāks par 10 minūtēm.


Tātad, neaktīvs dzīvesveids nozīmē, ka cilvēks ne tikai netrenējas, bet arī nekustās vispār. Šāds dzīvesveids atstāj negatīvas sekas uz veselību. Zema fiziskā aktivitāte nozīmē, ka cilvēks trenējas mazāk kā 150 minūtes nedēļa — tas ir viennozīmīgi labāk nekā treniņu neesamība, taču nav pietiekami, lai uzturētu labu veselību. Vidējā fiziskā aktivitāte ir no 150 līdz 300 minūtēm nedēļā, un tā būtiski paaugstina veselības radītājus. Augsta fiziskā aktivitāte paredz treniņus, ilgākus kā 300 minūtes nedēļā — un, lai nekaitētu organismam ar šādu slodzi, ieteicams konsultēties ar ārstu. Arī vecākā gadagājuma cilvēkiem, vecākiem par 65 gadiem, ieteicams turēt sevi tonusā un būt aktīviem no 150 līdz 300 minūtēm nedēļā, turklāt, orientējoties tieši uz 300 minūtēm.


Bērniem, savukārt, jābūt vēl aktīvākiem: dienā aktivitātēm ir jāvelta 60 minūtes. Mazkustīgs dzīvesveids, kura ietvaros spēles un sportu aizvieto ar digitālām izklaidēm, ietekmē bērna pašsajūtu ne tikai tagad, bet arī nākotnē, pieaugušo vecumā.


Diemžēl mūsdienu dzīvesveids neveicina kustību: valstīs ar augstiem ienākumiem 26% vīriešu un 45% sieviešu nevelta laiku fiziskām aktivitātēm, savukārt valstīs ar zemākiem ienākumiem šie radītāji ir pozitīvāki: tie ir tikai 12% vīriešu un 24% sieviešu. Interesanti dati pieejami arī par attālumiem, ko eiropieši nobrauc ar mašīnu: 50% gadījumu tie ir mazāki par 5 kilometriem. Šādu attālumu var pieveikt, ātri soļojot 30-50 minūtes. PVO dati liecina, ka Austrumeiropas iedzīvotājiem ir vairāk raksturīga zema fiziskā aktivitāte, savukārt 4F pētījums parāda, ka galvenie zemas fiziskās aktivitātes iemesli ir laika trūkums (26%), nespēja atrast baudāmu sporta veidu (17%) un enerģijas trūkums (13%).


Pievieno komentāru

Interesanti